Tiesībsarga birojs: Skolu prasībās vecākiem pirkt mācību līdzekļus redzams juceklis

11 months ago 720
ARTICLE AD BOX

Tiesībsarga birojā informēja, ka saņemta informācija gan par lieliem sarakstiem, gan atsevišķām vienībām, kuru iegādi izglītības iestādes likušas uz vecāku pleciem, kaut arī tās būtu bērnudārza vai skolas pašas iepirkumu sarakstā. Informācija saņemta no gandrīz visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres u.c.

Tiesībsargs lūdza sabiedrības iesaisti, jo tika saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāka atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedza sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.

"Pats fakts, ka skolas vecāku ērtībām sagatavo mācību līdzekļu sarakstus, ir vērtējams pozitīvi, jo tas vieš zināmu skaidrību un arī palīdz plānot finanses. Atslēga ir tajā, lai vecākiem nebūtu jāpērk tās lietas, kas patiesībā jānodrošina izglītības iestādei, un šajā ziņā ir vērojamas būtiskas nepilnības," paziņojumā medijiem norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tiesībsargs aicina izglītības iestādes pārskatīt vecākiem izsniegtos sarakstus. Visām pašvaldībām, par kurām aptaujas laikā bija saņemtas ziņas, un šo pašvaldību izglītības pārvaldēm ir nosūtītas vēstules ar šādiem aicinājumiem:

  • izglītības pārvaldei – pārbaudīt izglītības iestāžu sniegto informāciju par individuālo mācību piederumu iegādi un nodrošināt, ka tā tiek precizēta atbilstoši tiesībām uz bezmaksas izglītību;
  • pašvaldībai – pārskatīt izglītības iestādēm piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei un piešķirt to tādā apmērā, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības satura apguvei.

Juceklis ar materiāliem mācību obligātā satura apguvei

Pārliecinoši lielais vairākums vecāku sniedza informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, par kuriem lielākoties strīdu nav, – tos nodrošina vecāki. Citādi ir ar materiāliem, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei. Izpētes laikā izkristalizējās, ka likumā noteikto daudzas izglītības iestādes interpretē pēc saviem ieskatiem.

Vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem "Dizains un tehnoloģijas" un "Vizuālā māksla". No saņemtās informācijas secināms, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Tie ir jānodrošina skolai, norādīja Tiesībsarga birojs.

Vecāki minējuši arī visai specifiskas lietas, kas nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplākšņi, dažāda veida interjera priekšmeti u.c. Tiesībsargs arī norādīja, ka skolēnu vecākiem nav jāpērk audumi, dzija vai jebkurš cits materiāls vai izejviela, kuru izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei.

Tāpat vecāku apjukumu rada kancelejas preču iegāde – pirmsskolā ir grūtāk nodalīt kancelejas piederumus, kas jāpērk vecākiem, no rotaļnodarbībām nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kas jāpērk izglītības iestādei par sava budžeta līdzekļiem. Atšķirībā no skolām bērnudārzos tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres nav jāsarūpē vecākiem pašiem – tos nodrošina bērnudārzs, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.

Plašāka un atjaunota informācija par mācību līdzekļu sarakstiem pieejama tiesībsarga mājaslapā. 

Dzeramā ūdens problēma bērnudārzos

Tikmēr bērnudārzos īpaši vasarā iezīmējās jautājums par dzeramā ūdens pieejamību. Tiesībsargs atgādināja, ka dzeramais ūdens ir jānodrošina izglītības iestādei. Vecāki var nodrošināt individuālo ūdens pudeli pēc vēlmes. Turklāt gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim.

No vecāku sniegtās informācijas izriet, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.

Skolas formas

Vecāki arī pauduši neizpratni par skolas formām, vecāku padomēm, fonda naudu un skolotāju apdāvināšanu.

Attiecībā uz skolas formām Tiesībsarga birojā norādīja – ja bērnam nav skolas formas, bērnam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos pasākumos.

Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ.

Galvenie atbildīgie par bērna audzināšanu ir vecāki. Ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās un citas pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai iekšējās kārtības noteikumos būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.

Daudzi vecāki pauda neizpratni par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem. Padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tie ir personiskās  lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi:  kancelejas piederumi skolēniem, apģērbs un apavi, sporta tērps, higiēnas preces, kā arī citi materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām ārpus obligātā satura.

Padomes lēmums vecākiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem, lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo padome pārsniegusi savu kompetenci.

Fonda naudas un dāvanas skolotājiem

Vecāki pauda neizpratni arī par iemaksām klases vai skolas fondā. Tiesībsargs skaidroja, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču

 nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā.

Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai vai dārziņam ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme un viņi var uzticēt izglītības iestādei izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.

Arī tā saucamās klases naudas pedagogi nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Un arī  šajā gadījumā – ja kāds no vecākiem neatbalsta iemaksu veikšanu, tad pārējie vecāki nevar šim vecākam uzlikt par pienākumu šādas iemaksas veikt.

Turklāt šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To finansēšana ir izglītības iestādes dibinātāja, pārsvarā pašvaldības, pienākums.

Tiesībsarga ieskatā arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas.

Piemēram, nereti izglītības iestādēs pastāv tendence apdāvināt skolas personālu, konkrēti, skolotājus. Tā bieži vien izpaužas nerakstītas tradīcijas veidā, ko kopj, uztur un kultivē paši bērnu vecāki, jo sevišķi aktīvākie, kuri kā līderi piedalās vecāku padomēs, sapulcēs, čatos u.tml. Tiesībsargs atgādina – Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas.

Tiesībsargs aicina pašus vecākus lauzt neveselīgas tradīcijas.

Ir nepieciešams konstruktīvi izrunāt šo problēmu savā starpā, nebaidoties iebilst un pretargumentēt šādu tradīciju uzturēšanai un kopšanai. Vienlaikus arī izglītības iestādēm savos ētikas kodeksos būtu jādefinē skaidri principi un vērtības attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Šāda skaidrība samazinātu daudz nepatīkamu un neērtu brīžu abām pusēm – potenciālajiem dāvinātājiem un dāvanu saņēmējiem.

Read Entire Article