Autobusu šoferi krāpjas, zog degvielu, brīdina par kontroli čatā. «Aizliegtais paņēmiens» iefiltrējas uzņēmumos

ĪSUMĀ: 

• "Aizliegtā paņēmiena" šoferis tiek pie darba "Latvijas Sabiedriskajā autobusā" un "Liepājas autobusu parkā".
• Alga abos uzņēmumos ne pārāk augsta – ap vai mazliet virs 600 eiro "uz rokas".
• Tomēr, uzsākot apmācības, no šoferu stāstītā noprotams – ir blakus ienākumi no neizdotajām biļetēm.
• Šoferi arī zina vārdos "Autotransporta direkcijas" kontrolieres.
• Darbojas pat "WhatsApp" grupa, kuras abonēšanas maksa ir 30 eiro mēnesī, un šoferi atklāj, kur ir kontrolieres.
• Tikmēr abos uzņēmumos neuzskata, ka šmaukšanās ar biļetēm būtu sistēma.
• Arī kontrolieru pieķerto gadījumu skaits nav pārāk liels.
• Iefiltrēšanās laikā atklājas, ka šoferi pelna arī, nolejot degvielu.
• Pastāv vienošanās, ka jālej vai jānodedzina visiem, lai patēriņš būtu līdzīgs.
• "Aizliegtais paņēmiens" slēpnī vēro, kā šoferi ar to nodarbojas.
• Reidā ierodas arī policija, pēc kā "WhatsApp" grupā šoferi metas viens otru par tiem brīdināt.
• Policija sākusi kriminālprocesu par degvielas zādzību; aizturēti 3 autobusu vadītāji.

Kā notiek starppilsētu pārvadājumi

Starppilsētu pārvadājumi ir no valsts puses regulēta joma, proti, pasažierus vizina nevis visi, kam tas ienāk prātā, bet ir noteikta stingra kārtība, kuras galvenie principi ir šādi: visa Latvija kopā ir sadalīta 16 pasažieru pārvadāšanas zonās jeb maršrutu tīkla daļās, piemēram, tīkla daļa Liepāja, tīkla daļa Pierīga, Ventspils un citas. Katrā no tām ir paredzēti vairāki maršruti. Reizi desmit gados "Autotransporta direkcija" organizē lielos konkursus, kura firma apkalpos konkrēto maršrutu tīklu. Tā ietvaros tiek izsolītas tā dēvētās lotes.

Konkursa noteikumi nosaka, piemēram, cik jauniem vai veciem ir jābūt autobusiem, kā tiem ir jābūt aprīkotiem, kādus pakalpojumus jāspēj piedāvāt pasažieriem. Ir obligātie nosacījumi, ir vēlamie, un uzņēmēji sacenšas, kurš šajā rāmī spēs piedāvāt lielāku komfortu un arī lētāku cenu par vienu kilometru. Rezultātā, kurš konkursā uzvar, tas arī konkrētajā maršrutu tīklā nodrošina pasažieru pārvadājumus desmit gadus. Valsts no savas puses nosaka braucienu biļešu cenas, un, ja ar ieņēmumiem no biļetēm netiek segtas uzņēmēja pieteiktās izmaksas par vienu brauciena kilometru, tad valsts uzņēmējam piemaksā trūkstošo starpību. Proti, šo maršrutu dotē.

Dotāciju apmēri tieši autobusu satiksmē:

• 2019. gadā – kopā 42 miljoni eiro;
• 2020. gadā – 32,4 miljoni eiro;
• 2021. gadā – 41,4 miljoni.

Kopā pēdējos trīs gados vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Lai dotācijas lielums būtu objektīvs un pamatots, valstij ir svarīgi, lai tiktu precīzi fiksēts ikviens pasažieris, lai būtu uzskaitīti visi ieņēmumi par biļetēm, un šim nolūkam iestāde, kas to visu pārrauga – "Autotransporta direkcija" –  algo arī īpašus kontrolierus, kuri ik dienu dodas ceļā, lai pārbaudītu šoferus.

Sistēma ir, bet – cik efektīva?

"Aizliegtais paņēmiens" nolēma to visu to pārbaudīt pašiem – nevis uz papīra un nevis ticot tam, ko stāsta amatpersonas, bet klātienē, proti, žurnālistikas eksperimenta ietvaros šoferu aprindās tika iefiltrēts raidījuma cilvēks, kurš arī pieteicās darbā un strādāja par autobusu  šoferi.

Darba intervija

Pirmais uzdevums – tikt pie darba autobusu firmā.

Tika izraudzītas divas; abas – vienas no lielākajām šajā tirgū. "Liepājas autobusu parks" un  "Latvijas Sabiedriskais autobuss". Pēc pieteikšanās raidījuma cilvēks devās uz darba interviju.

Uzņēmumu grupas "B-Bus" pārstāve intervijā kandidātam: Kāpēc gribat strādāt "B-busā"?

Kandidāts: Skatos, jums jauni autobusi.

Uzņēmuma pārstāve: Mums ir jauni autobusi, bet alga mums – nevar salīdzināt…

"Latvijas Sabiedriskais autobuss"

"Latvijas Sabiedriskais autobuss" – uzņēmums, kura 100% īpašnieks pēc Uzņēmuma reģistra datiem ir firma "B-Bus" – tās īpašnieks savukārt ir kāds Īrijā reģistrēts uzņēmums, bet kā patiesā labuma guvējs šim biznesam norādīts kāds Vitālijs Komars. "Kāds", –  jo plašas publiskas informācijas par viņu nav, bet, kā vēlāk viņš skaidroja raidījumam pats, šo biznesu pirms dažiem gadiem nopircis no uzņēmēja Aleksandra Brandava. Nopircis vai ne, –  pārbaudīt nevar, bet Brandavs, savulaik esot biedrs politiķa Aināra Šlesera vadītajā "Latvijas pirmajā partijā", vēlāk arī "Gods kalpot Rīgai", iepriekšējās Rīgas varas laikā ticis pie labiem darījumiem Rīgas satiksmes jomā, viens no kuriem ir arī daudzmiljonu pasūtījums par mikroautobusu satiksmes nodrošināšanu pilsētā.

Firmas "B-Bus" apgrozījums 2020. gadā bija aptuveni 6,4 miljoni eiro, peļņa pēc nodokļiem – divi miljoni eiro. Tikmēr raidījuma šoferim "uz rokas" mēnesī sola aptuveni 600 eiro. Jā, maz, bet tā nu esot, tāpēc lielākoties te strādājot gados vecāki cilvēki.

Uzņēmuma pārstāve darba pārrunās skaidroja: "Pensionāri lielākoties visi. (..) Tiem šoferiem, kuri ir pensionāri, viņi vēl saņem pensijas, visu pārējo, un pa lēnām strādā un normāli. Bet, ja jūs esat jauns, es domāju, ka par 600 mēnesī… (..) Es jūs vienkārši pabrīdinu, lai pēc tam nebūtu: "A jūs man solījāt 2000 un viss." Nē, nebūs 2000."

Kandidāts: Kaut kādas karjeras iespējas te augt?

Uzņēmuma pārstāve: Nē. (..) Padomājiet, jā, ja jūs gribat, negribat.

Pieeja interesanta – darba algā ierēķināta arī šoferu vecuma pensija. Raidījuma šoferim tādas nav, bet intereses pēc tomēr darba piedāvājums tiks pieņemts. Var sākt kaut pēc dažām dienām.

Uzņēmuma pārstāve: Jā, varat atbraukt, sastādīsim līgumu. Un jūs varēsiet sākt stažēties.

Kandidāts: Tas līgums uz trim mēnešiem?

Uzņēmuma pārstāve: Jā. Pārbaudes laiks. Bet tur problēmas nav, ja jūs točna zināt, ka gribat, varat.

"Liepājas autobusu parks"

Šajā uzņēmumā šoferis strādāja pēc darba uzņēmumā "Latvijas Sabiedriskais autobuss".

2020. gadā apgrozījums ap 10 miljoniem eiro, peļņa – aptuveni pusmiljons eiro. Īpašnieki te vairāki, bet galvenie divi – Liepājas pilsētas dome ar 35% daļu, bet otrs – firma "LAP1R" ar aptuveni 60% daļu. Savukārt tālāk jau šīs firmas divas trešdaļas pieder SIA "Inpo 17", kurā kā patiesā labuma guvēja norādīta ekspolitiķa Andra Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle, savukārt viena trešdaļa – firmai "Regma 102", kurā patiesā labums guvējs savukārt Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers.

Kāda alga?  

"Liepājas autobusu parka" pārstāvis Juris Dūmiņš: Alga ir pieci eiro stundā.

Kandidāts: Plus piemaksas?

Pārstāvis: Nē, tas ir iekšā ar piemaksām.

Kandidāts: Kā tad tur skaita, cik ir piemaksa?

Pārstāvis: Kaut kādi 200 eiro.

Kandidāts: Pieci eiro bruto?

Pārstāvis: Jā.

Pieci eiro bruto jeb ap 800 eiro mēnesī. "Uz rokas" – aptuveni 630 eiro. Tātad līdzīgi kā "B-bus", kur pati uzņēmuma darbiniece algu novērtēja kā pieticīgu. Tomēr darbs tiek pieņemts, un raidījuma šoferis var braukt gan tuvākus maršrutus, gan tālākus.             

Dūmiņš sacīja: "Mēs ņemsim vērā, ka tu vari braukt arī uz Liepāju. (..) Ir arī reisi, kas ir uz Pāvilostu, kad tu nebrauc atpakaļ. Tu aizbrauc uz Pāvilostu, pa nakti guli viesnīcā un no rīta brauc atpakaļ. A pārējo – Liepāju, tu aizbrauc un brauc atpakaļ. (..) Patreiz mums ir, kas tur brauc, bet, ja vajadzēs, mēs ņemsim vērā, ka tu vari braukt lielos. Pagaidām – uz Pierīgu."

Un viss esot stingri –

autobusā jābūt kārtībai un tīrībai, pasažieriem biļetes jādod, degvielu zagt nedrīkst. Un vēl, protams, jābūt skaidrā.

"Tad mums ir alkometrs, kur jāpūš no rīta un vakarā, pirms darba un pēc darba. (..) Arī pēc. Jā, ir bijuši gadījumi (..) Jo, kad nav ko darīt pusdienslaikā, ja no rīta iepūš, tad var pēc tam dzert. Tad dienas laikā brauc un izrādās, ka piedzēries," pārrunās skaidroja uzņēmumā.

Bet, ja nedod biļetes, tad: "Ja noķer, ka neesi iedevis vienu biļeti, tad 50 procenti no piemaksas nost, ja noķer, ka divas biļetes neesi iedevis, tad 100 procenti piemaksa nost."

Pēc nostrādāta gada darbiniekam pienākas arī veselības apdrošināšana.

Pieci eiro stundā algas likme ir pats minimālais slieksnis, ko maksāt šoferiem un ko nosaka "Autotransporta direkcija", konkursā izvēloties pārvadātājus. Mazāk nedrīkst. Vairāk, protams, drīkst.

"Autotransporta direkcijas" valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš skaidroja: "Mēs varam noteikt – ne mazāk, bet mēs nevaram noteikt vairāk. Tas ir pārvadātāju ziņā."

Bet ar "vairāk", kā redzams, vismaz sākumā ne "B-bus", ne "Liepājas autobusu parks" neaizraujas.

Šoferi pieņem darbā  

Šoferis ir pieņemts darbā un gatavs ķerties pie stažēšanās un braukšanas, bet pirmais pārsteigums – darba līgums kā vienā, tā otrā vietā. Proti, lai arī direkcijas pārstāvis skaidroja par pieci eiro kā par minimālo stundas likmi, ko diktē valsts, darba līgumā ar uzņēmumam "B-bus" piederošo "Latvijas sabiedrisko autobusu" norādīti 3,5 eiro stundā, bet līgumā ar "Liepājas autobusu parku" – trīs eiro stundā.

Abos līgumos gan paredzētas vēl dažādas piemaksas, bet stundas likme ir stundas likme, no kuras, piemēram, aprēķina piemaksas par darbu svētku dienā, par darbu nakts stundās, par virsstundām, tāpēc ir liela atšķirība – pieci vai trīs eiro.

Stažēšanās

Dzīvē tas nozīmē dažus braucienus novērotāja statusā konkrētā maršrutā.

Saruna ar šoferi no "Latvijas sabiedriskā autobusa"

Šoferis: Labrīt! Klausies, nu kas ir? Kā varu palīdzēt? Man jābrauc uz benzīntanku!

"Aizliegtā paņēmiena" stažieris: Aa, nu, man bankas termināls nerāda.

Šoferis: Tā, kas tev tur nerāda?

Stažieris: Man dzeltenā poga jāspiež?

Šoferis: Pagaidi, viņš ir ieslēgts, es saprotu? Nu labi, paņem viņu uzlādē, lai viņš uzlādējas.

Stažieris: Nestrādā…

Šoferis: Dīvaini…. Kas ar viņiem notiek, kas tie par gļukiem viņiem? Nu, labi sūds ar viņu… Tās nav tavas problēmas! Ja nestrādā, tad nestrādā. Cilvēkam saki, ka nav interneta, nestrādā aparāts, viss. Cilvēku ir ļoti maz ar bankas kartēm, kādi trīs cilvēki pa visu dienu. Visi pārsvarā ar skaidru naudu. O, aizgāja! Redzi, aparāts viss ir izlādējies, lai viss stāv. Lai strādā, lai viss uzlādējas.

Stažieris: Kāda maiņas nauda jau te nav, ja?

Šoferis: Nekā nav….

Stažieris: Un, ja dod lielu naudu, ko tad?

Šoferis: Prasi, vai nav mazāk, bet, ja nav, es nezinu, tev pašam jābūt saviem vismaz pieciem eiro maiņas naudai.

Saruna par maiņas naudu ar šoferi no "Liepājas autobusu parka"

Stažieris: Tā maiņas nauda – pašam jābūt vai iedod?

Šoferis smejoties: Jā, jā iedod tev… kas tev te dod…. te tikai var noņemt, ne iedot.

Stažieris: Viss slikti, tad varbūt jākāpj ārā, jāiet prom?

Šoferis: Kā tu gribi, b**, pie Šķēles lai būtu?

Šoferi, redz, zina, kas te saimnieki. Sarunas arī aizsākas par nereti garajām darba stundām.

Saruna par autobusa šoferu komfortu maršrutā Rīga–Liepāja, "Liepājas autobusu parks"

Šoferis Egils: "Nav jau nekāda saldā maize, dēļ sūda atalgojuma. Neko nemaksā. (..) Tās miskastes, ko viņi nopirkuši, tie jau nav autobusi. Tas ir trolejbuss. (..) Šie vispār – ne kāju atbalsta, ne… tik tukšs, cik tukšs var būt, tik tukšu arī nopirkuši."

Šoferis turpināja: "Es šim autobusam tā priekš sevis ierīkoju, – no viena vecā autobusa noskrūvēju sev rokturus, uzliku šim krēslam [vadītāja krēslam]. Jo nav rokturu, ne apsildāms, nekas šofera krēslam. Oi. (..) Tā transporta direkcija idioti, nav neko pieņēmuši normāli. Es visu laiku gribu paprasīt tam idiotam, kas to rīko, tos konkursus transporta direkcijā, – vai viņš pats būtu gatavs braukt ar trolejbusu līdz Liepājai vai līdz Daugavpilij Latvijā?

"Liepājas autobusu parks", atsauksmes par autobusiem "Isuzu"

Šoferis: "Kas tur var būt? Mēsli… jauns autobuss jau cik reizes servisā. 100 000 nav nobraukti. Tie merši vēl tā, bet šitie..."      

Sūdzība birst pēc sūdzības, un rodas sajūta, ka visi šie cilvēki strādā kādā pagrīdes fabrikā, nevis uzņēmumos, kas pelna miljonus un kur darbinieks varētu būt pirmajā vietā. Tomēr pamazām atklājas arī, kā šoferi cenšas šīs neērtības kompensēt – neiedod vienam pasažierim biļeti, neiedod otram,  un naudiņa krājas.            

Šoferis no "Liepājas autobusu parka": "Šeit jau mazas algas, nav īstā vieta kur strādāt, ja tu nep**** [nezodz]… (..) Ja uz to iziesi, tad jā. Tad var močīt šeit normāli. Ja tu gribi tikai godīgi, tad te nav… Re kur, kas te nomauca, pagājušo mēnesi, nomočīja Liepāju, – pāri 600 sanāca. (..)"

Stažieris: Tā kamera te filmē?

Šoferis: Nē, neviens neskatās, Ja grib var apskatīties.

"Latvijas sabiedriskais autobuss". Saruna ar Gundaru Slokas stacijā pauzes laikā.

Stažieris (smejas): Un kad pats var pelnīt?

Gundars (smejas): Tev vēl bišķiņ par agru.

Gundars: Par tādām lietām nerunā.

Stažieris: Ko tad par tādām lietām dara?

Gundars: Klusē.

Stažieris: Ā, vienkārši dara?

Gundars: Dara, jā.

"Liepājas autobusu parks"

Šoferis: Jāņem, bet nu kā, es tak baidos. Vot šodien divi ir, tepat Grobiņā viņi ņemas.

Stažieris: Ā, tepat viņi ir, tās kontroles.

Šoferis: Tepat ir, ņemt nav ko. Rīt, parīt nebūs, nu, tad var mēģināt. Sestdien, svētdien viņi nestrādā. (..) Salīdzinot ar Jūrmalu, te nav nekas. Jūrmalā rubījām palķiņņiku dienā.

Palķiņņiks – 50 eiro. Ja tāda summa dienā, tad mēnesī sanāk otra alga, bet, redz, tās kontroles, tad vēl vairākos autobusos videonovērošanas kameras. Ir sarežģītāk, bet jādzīvo jau ir.

Šoferis Aleksandrs no "Liepājas autobusu parka"

Aleksandrs: Tu redzēji, kādas tās kameras ir? Tu taču zini, kā viņas stāv. Man arī viņa ir aizgriezta. Tici man, tās kameras tur tā. Bet viņas skatās, ja ir kaut kāda sūdzība, ja atnāk. Nav tā kā "B-busā", kur pieņemti 10 cilvēki, kuri sēž un skatās. Tur ir video kontrole. (..) Par biļetēm ir tā. Lielos gabalos nedrīkst. Pāvilostu – visu šito čuhņu var ņemt.

Un vēl jāiegaumē un jāprot lasīt cilvēki – kurš prasīs biļeti, kurš ne.

Šoferis Aleksandrs: Alsungā ir divas, kuras brauc Kuldīgā uz darbu. Viena tanī pieturā, un otra pietura ir Rijas, izbraucot no Alsungas. Tām darbs atmaksā. Tās vienmēr paņem biļeti. Gadās – ir viens džeks, iekāpj Ēdole, prasa izlaist pie gatera. Pirms Āriešiem tas gateris ir. Tas parasti iedod eirīti un aiziet. (..) No Sabiles no rīta visu jābliež jaščikā. Jo tur kontrole baigi bieži mēdz atbraukt. (..) Jā. Jo man ir bijis tā, ka aiz Kandavas ir bijusi Egita. Ļenka mani Tukuma laukumā ir ņēmusi.

Kontroliere Egita un kontroliere Ļenka – visi šoferi viņas cienījami sauc vārdos, jo viņas, var saprast, ir vērā ņemams pretinieks.

Šoferis Aleksandrs: Man tie akti ir bijuši – vo! Kad mēs vēl pa vecam strādājām, pa 400 eiriki algu. Mēs tos aktus pakām vadājām. Man tie akti bija sīki – par vienu, divām biļetēm. No Ļenkas visvairāk, tad Egita man tur kaut ko, akti bija. Jolka tagad vairs nestrādā, bet mani ķēra baigi. Bet zini, viņa mani baigi nevarēja noķert.

Un vēl savulaik modē bijusi krāpšanās ar invalīdu biļetēm, proti, izsit tādu, kas ir par velti, bet naudu paņem.

Aleksandrs: Agrāk uz to dzīvojām tikai.  (..) Iekāpj vesels bars, vairāki ārzemnieki vasarā, tie visi taču bija invalīdi. Viņi jau stāv un gaida biļeti. Invalīdu izsit. Viņš tāpat nesaprot, kas tur ir rakstīts. Viens mums, atceros, šitā uzrāvās. Bija tāds Dimka, vairs viņš te nav. Kaut kādiem astoņiem frančiem iedeva invalīdus, Ļenka viņu noķēra. (..) A visi šitie invalīdi. Astoņi gabali bija."

Un vadība? Ko par to visu zina? Vai nojauš?

Šoferis Aleksandrs: Protams. Visi te visu zina. Visi visu zina. Te ir tāda lieta, saproti, ka "Liepājas [autobusu] parkā" savādāk nevar. Mēs, tie, kuri līdz tam lielajam kolhozam strādājuši bijām, mēs jau visi šajā sistēmā esam.

Un Juris –  "Liepājas autobusa parka" Rīgas vienības vadītājs – esot lāga priekšnieks.

Šoferis Aleksandrs: Nē, saproti, ja te pamainīs Juri pret kādu citu…

Stažieris: Būs problēmas?

Aleksandrs: Būs gan. Jo, saproti, Juris uz mūsu izdarībām ļoti daudz piever acis, ja tu galīgi sūdus neesi sastrādājis, viņš tevi nedrāzīs. Tāpēc es saku, tādu Juri vajag atstāt, lai viņš mums ir.

Cits, lūk, plātās un dod padomus, kas un kā jādara, cits plašās sarunās par to neiesaistās, jo ej nu sazin’, kas ir šis jaunpienācējs.

Tikai viens šoferis no "Liepājas autobusu parka" skaidri un gaiši saka: "Es tā nedaru." 

Šoferis Egils: Nu, šodien tu zodz, sagriežas agri vai vēlu, tev dzīve vienalga to visu atņems. Tas ir simt punkti. (..) Jā, ar degvielu, jā, mums arī te visi saka, ka, lai pārējos nenodotu, zog, bļin, man tas arī nepatīk. (..) tas atkarīgs no cilvēka intelekta, nu ko lai saka.

"Jūras spēki"

Bet zagļi ir daži vai to ir daudz? Statistikas par to jau nav, bet te pēkšņs kāds pavērsiens, proti, kādā jaukā dienā, kad raidījuma šoferim stažēšanās ir galā un viņš jau patstāvīgi firmā "Latvijas sabiedriskais autobuss" brauc ar mikroautobusu no Rīgas uz Sloku un atpakaļ, kādā brīvā brīdi autoostā pie viņa pienāk kāds vīrs. Izrādās – šoferis no "Liepājas autobusu parka" un piedāvā iesaistīties "WhatsApp" čata grupā ar nosaukumu "Jūras spēki".

Izrādās, tā ir labi organizēta aizsardzības sistēma pret Egitu, Ļenu un vēl dažām kontrolierēm, kuras "Autotransporta direkcijas" vārdā šiverē pa Latviju un pārbauda, – ir vai nav šoferis iedevis pasažierim biļeti jeb traucē šoferiem mierīgi dzīvot un mierīgi pelnīt.

Aicinātājs skaidroja: "Katrs cilvēks runā konkrēti vietu un laiku, kas viņu pārbaudīja – Ļena, Egita. Es viņas visas pazīstu, saproti, ja?"

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Ā, tās, kuras pārbauda biļetes?

Aicinātājs: Jā, un tu, braucot no Rīgas autoostas uz Jūrmalu, zini, ka viņas ir, piemēram,  Ādažos vai Vangažos. Saproti, ja?

Visi ziņo, kur Egita un kur Ļena, bet busos taču aizvien ir kameras!

Uz to šoferis noteica: "Klausies, nomierinies… Ja tu vienu divas reizes esi uzķēries par biļešu naudas zagšanu, tad viņi skatās kamerās, bet tā ne…"

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Jums kameras busos nav?

Otrs šoferis: Ir!

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tad kā jūs viņas apejat?

Otrs šoferis: Es tev vēlreiz saku – neviens viņas nepēta… Man viņa ir izslēgta! (..) Mums dažiem aizkariņi priekšā karājas vai biļešu lapa tieši uz stikla. Katram sava fiška. Jebkurā gadījumā katrs kaut kur kaut ko zog! Vienkārši, lai informācija riņķotu, lai tu varētu droši zagt, tev ir jāzina, kur atrodas kontrole.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis pieņem uzaicinājumu iestāties "Jūras spēkos".  

Šoferis, kurš uzaicināja: Ok, es tevi pievienoju, bet šodien kontroles nav…

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Šodien nav kontroles?

Šoferis, kurš uzaicināja: Jā, un mēs to zinām, saproti?

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Kāpēc viņas nav?

Šoferis, kurš uzaicināja: Tāpēc, ka viņām ir brīvdiena, viņām tak arī vajag atpūsties.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Katru ceturtdienu? (smejas)

Šoferis, kurš uzaicināja: Darīsim tā, sākumā vienkārši klausies, un pēc apmēram mēneša tu sāksi saprast, kā tas strādā. Vienīgais, kas tev jāpasaka, kas, kur, cikos pārbaudīja un viss. Galvenais nesaki tikko, jāsaka konkrēts laiks, saproti? Citādi var nebūt pēkšņi interneta un tāds vārds "tikko"….

Pirmais mēnesis čata lietošanai ir bez maksas, pēc tam  – 30 eiro mēnesī. Kopējais dalībnieks skaits "Jūros spēkos" – aptuveni 250 šoferu, kas nozīmē, ka tas ir pakalpojums ne vienas vien pārvadātāju firmas autobusu vadītājiem.

Fragmenti no ziņām "Jūras spēkos":

• Kāds Andris ierunājis: "Egita Jelgavā Rafā "Rimi" iegāja, baltais "MC3338" stāv stāvlaukumā.
• Aldis: "Egita, kas tas sanāk – Eleja–Jelgavas ceļš, pietura Pēterlauki.
• Aigars: Jelgava, Zemestāva iela, Egita tagad stāv, visus pēc kārtas ņem.

No dažiem ierakstiem noprotams, ka tie nav tikai gluži šoferu ziņojumi, bet kontrolieres tiek izsekotas arī no viņu mājām, mašīnas numurs, ar kuru brauc, jau sen ir zināms, tātad – atliek tikai lūkoties, kurp dosies. Ja mēnesī par dalību "Jūras spēkos" jāmaksā 30 eiro un dalībnieku ap 250, tad kopējais budžets 7500 eiro, un par tādu jau mierīgi var algot šādus detektīvus.

Kurš no kuras autobusu firmas lieto šo čatu, īsti nevar redzēt, bet "Aizliegtais paņēmiens" apjautājas šoferiem, vai to lieto.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tu arī esi tajā čatā?

Šoferis no Liepājas: "WhatssApā?" Jā, jā. Jāzina, kur varoņi stāv.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tu maksā tos 30 eiro tam čatam?

Šoferis Krišs: Jā.

Krišs pārbauda čatu, vai ir kāds brīdinājums par kontroli: "Egita Olainē pie benzīntanka."

Saruna ar šoferi Viktoru no "B-bus"

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tu arī esi šajā čatā, kur tā biļešu kontrole?

Viktors: Jā. (..) Tur 30 eiro jāmaksā mēnesī, kādreiz bija 20 eiro (..) 

No vienas puses, nevar apgalvot, ka visi 250 šī čata dalībnieki tagad apzog valsti – jo, kā jau minēts, šo neieņemto biļešu naudu uzņēmumiem kompensē valsts, bet, no otras puses, – kādēļ bīties no kontroles, kādēļ maksāt 30 eiro, ja, kā saka, visi papīri tīri?         

Vai šmaukšanās ar biļetēm uzskatāma par sistēmu?

Šoferiem firmas maksā maz ar domu, ka otru algu viņi nopelnīs ar "kreisajiem" biļešu ienākumiem, par kuru dotācijās samaksās valsts? Jeb varbūt "Jūras spēku" komandieris tiešām ir gudrāks un izveicīgāks par saviem saimniekiem un tā bezbailīgi ņem un apzog uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru?   

Gan "Liepājas autobusu parks", gan arī "Latvijas Sabiedriskais autobuss", pirmkārt, norāda, ka viņi šoferiem nemaz tik maz nemaksā, lai viņiem vajadzētu krāpties, proti, caurmērā ar piemaksām tie esot pat septiņi eiro stundā, bet, otrkārt, risks, ka kāds nedod biļeti pastāv, bet tas noteikti nav masveidīgi un esot taču dažādas kontroles.

SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss" īpašnieks Vitālijs Komars, vaicāts, vai ir informēts, ka šoferi zina par kontroles atrašanās vietām un prot apiet sistēmu, atbildēja: "Nezinu. Diemžēl neesmu novērojis, ka viņi zina, nezina, bet pārbaudes rāda, ka nu vismaz mēs neesam pieķēruši savus šoferus zagšanā. (..) Uz šodienu mums jau ir izveidojusies reputācija par sodiem līdz atlaišanai, ja notiek kaut kādas krāpšanās ar biļetēm."

Savukārt "Liepājas autobusu parka" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norādīja: "Ko lai es jums atbildu. Jo riski pastāv, tātad ir kaut kādi mērķi, riski, tātad ir vairāki veidi, kā mēs to cenšamies minimizēt. Protams, ka pret negodprātīgu rīcību darba devējs ir spiests meklēt risinājumus, kā viņu minimizēt. (..) No otras puses – nu, redziet, ja biļete maksā 2,15 un kāds pasažieris, nezinu, brauc katru dienu un provocē šoferi ar pusotru eiro vai savādāk, nu, tur apsargu nepieliksi, tāpēc droši vien ir, kā saka, abpusējs process. Ir jāsoda pasažieris arī."

Savukārt "Autotransporta direkcijā" pauda, ka jau vairākus pēdējos gadus ir cītīgi strādājuši ar šo problēmu – ir kontroles, ir jaunas prasība par kamerām autobusos, ir bijušas arī kampaņas, lai pasažieri šoferim pieprasītu un ņemtu biļetes.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš komentēja: "Jāsaka tā, ka mēs esam, man liekas, pēdējos piecus vai sešus gadus katru gadu kāpinājuši pārbaužu skaitu, tas ir viens. Fiziskās pārbaudes vietas autobusos. Ja mūsu tīri vēsturiski tie dati rādīja, ka aptuveni 8, 9% tiek fiksēti attiecīgi pārkāpumi no visām pārbaudēm. Lielākā daļa bija tieši biļešu tirdzniecības pārkāpumi, tad šobrīd fiksēto pārkāpumu procents ir aptuveni ap 4–5%. Un no tā visa apjoma 36% veido tieši biļešu tirdzniecības pārkāpumi. Tas ir noteikti viens no izplatītākajiem pārkāpumiem. Izteiktāk to mēs redzam un konstatējam tieši Pierīgā. (..) Šis biļešu neizsniegšanas jautājums nav tikai divu vai trīs pārvadātāju problēma, tā ir konstatēta praktiski lielākajā daļā pārvadātāju."

36% – tas ir aptuveni 70 pārkāpumi uz visām firmām vienā gadā. Nav it kā daudz, bet, vai tā ir objektīva statistika, zinot, ka pret kontroli šoferi, piemēram, aizsargājas ar čata grupu "Jūras spēki".

Šī problēma esot zināma, bet telefonus jau neatņemt.

"Es domāju, ka viena daļa pārvadātāju arī zina to. Tā informācija, ka tādas tās "WhatsApp" grupas ir. Es domāju, ka būtu naivi domāt, ka viņi nezinātu. Cita lieta, vai tiek sperti pretpasākumi. Un kādi pretpasākumi. (..) Ja mēs paskatāmies uz visiem uzņēmumiem kopumā, man gribētos domāt, ka tā nav sistēma vai pareizāk – tā nav uzņēmuma politika," sacīja Godiņš.

Bet ar ko uzņēmums riskē, ja tos šoferus pieķer?

"Autotransporta direkcijā" norādīja, ka, pirmkārt, ar soda naudu – par vienu pārkāpumu, par vienu pasažieri uzņēmumam tie ir 70 eiro, bet, otrkārt, riskē ar līguma laušanu. Ja lauž līgumu, tad atkal jauns konkurss un tiesāšanās, un var teikt – sarežģīti. Vai tiešām?           

Godiņš sacīja: "Tā viņi var domāt, ka nelauzīs… Bet es atbildēšu tā – attiecībā uz veciem līgumiem, arī uz tiem, kas tika pirms padsmit gadiem slēgti, tagad tika precizēti. Iepirkumi un prasības tika kārtotas jau un panākts tas, ka kārtība ir daudz lielāka – par ko un kādiem pārkāpumiem, kas draud. Bet jaunajos līgumos, mūsuprāt, ierakstīt, ka pie piecu biļešu tirdzniecības pārkāpumiem laužam līgumu, nebūtu pareizi dēļ tā, ka apjomi atšķiras. Otrs – atliek vienam iesūtīt kādu šoferi, kas to cītīgi izdara, konkurents ir zaudējis līgumu. Aspekti tiek un tiks vērtēti. Bet uzreiz varu pateikt, ka pie noteikta sodu skaita apmēra un šīm tendencēm, es nerunāju par uzņēmuma politiku, bet, netiekot galā ar biļešu tirdzniecību, uzņēmumi riskē ar to, ka līgums var tikt lauzts."

Tiesa, pēdējo piecu gadu laikā un konkrēti 2017. gadā lauzts līgums tikai ar vienu nelielu firmu, kas darbojusies Jēkabpils novadā. Tam bijuši gan biļešu tirdzniecības pārkāpumi, gan arī transportlīdzekļi bez derīgas tehniskās apskates.

Savukārt, jau runājot par šoferu algām, direkcijā uzskata, ka tā nav uzņēmuma korekta pieeja, ka stundas likme šoferiem ir noteikta zemāka par valsts noteiktajiem pieciem eiro ar argumentu, ka vēl ir piemaksas. Direkcija abiem uzņēmumiem, kuros pastrādāja "Aizliegtā paņēmiena" šoferis, norādījusi to labot.

Vēl viens peļņas avots

Iefiltrēšanās laikā, strādājot "Liepājas autobusu parkā" "Aizliegtais paņēmiens" uzzināja, ka te viena no standarta procedūrām ir arī degvielas zagšana. Ir divi veidi. Pirmais – neieliet visu degvielu bākā, un otrais veids – degvielu noliet jau no bākas.

Šajā gadījumā valsts budžeta dotāciju tas neietekmē, jo uzņēmēji konkursā jau degvielas patēriņa izmaksas ir iekļāvuši izmaksās par vienu kilometru, bet šī parādība raksturo, vai un kā uzņēmums spēj kontrolēt savus darbiniekus.

Kā to dara?

Kā bākā degvielu neieliet, stāstīja "Liepājas autobusa parka" šoferis, kurš teica, ka bez zagšanas te neizdzīvot. Degvielas atliešanas sistēma esot elementāra – pildi autobusu un blakus sava kanniņa.

Šoferis: Es te benzīntankā, ieliek pistoli, sāk tecēt, pārliec kanniņā. Kādi trīs litri ietek.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Viņš nenoštopē?

Šoferis: Trīs litri kādi ietek.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Pēc tam noštopējās?

Šoferis: Pēc tam ieliec atkal tur. Un atkal trīs litri. Pa reizēm trijām desmit litri nost. Trīs četras reizes tā. 10 litri, paskaties, tagad jau gandrīz 20 eiro.  

Un jālej ir visiem, lai visiem autobusiem daudz maz vienāds degvielas patēriņš. Par to vienā sarunā raidījuma šoferim skaidri un gaiši norādīja "Jūras spēku" komandieris – tas, kurš organizēja arī šoferu "WhatsApp" čata grupu par kontrolierēm. Vienu vakaru viņš šoferim liek atbraukt uz "Nestes" degvielas uzpildes staciju un lieta darīta. Un iespiež saujā 15 eiro.   

Nākamajā dienā no viņa kolēģa "Aizliegtā paņēmiena" šoferis jau uzzina detaļas un šoferu aprēķinu. Šoferis Aleksandrs skaidroja: "Lielajiem, karoč tā, uz Liepāju un atpakaļ 120 litri. 122 – tad vēl neviens neko neteiks. Pāvilostu, ja 125 ielies, tad arī neviens neko neteiks. Principā desmit litri paliek lieki. Tici man, ja tagad samazinās normu, uz ziemu tev neviens nepacels. Slēgs autonomku iekšā, slēgs visu ko iekšā. Vasarā tu šajā karstumā slēgsi kondišku iekšā? Tici man, tev tas patēriņš būs reālais. Un tas 10 litru brīvgājiens ir ļoti svarīgs, lai viņš būtu. Lai mēs visi nesāktu rakstīt paskaidrojumus. A tur ir tā viltība, tāpēc arī ir."

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Bet Andrejs 20 litrus nolej.

Aleksandrs: Varbūt 20 viņš no tevis.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: No manis? Cik no tevis?

Aleksandrs: Es viņam atdevu 20 par tām divām dienām. 20 es viņam atdevu, jo man principā pašam tā saļarka nav vajadzīga. Man ir benzīnnieks. Abas divas mašīnas man ir benzīnnieki.  (..) Tā kā papildu ienākums, protams, ir, bet, vot, skaiti, 10 litru brīvgājienam ir jābūt. Vot tāpēc arī obligāti vajag, nevajag rādīt. Saproti, man vienu reizi bija tā, ka, atrēķinot tos 10 litrus, es uz Liepāju un atpakaļ aizbraucu, man tikai 98 litri bija aizgājuši. Tas ir ekspresis. Līdz Skrundai uz Liepāju, kad brauc, brauc ar kruīzu. Tālāk aiz Skrundas, pat aiz Rudbāržiem sāc strādāt ar pedāli. A Pāvilostu, līdz Kandavas pagriezienam tu vari tikai ar kruīzu.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tad sanāk, ka visi vadītāji zina šito?

Aleksandrs: Visi to zina. Visi to dara. Jo saproti, ja nedarīs, tad, kā saka, piežmiegs.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Man jau Andrejs teica, ka izēdīs.

Aleksandrs: Izēdīs. Un lieta vēl ir tāda, ka, ja viens tāds būs baigais ekonomists un rādīs to patēriņu, tad saproti, te tomēr ir jāturas kolektīvā.

Un Aleksandrs nav vienīgais, kurš raidījuma šoferim māca pareizi braukt.

Jevgēņijs pamācīja: Šeit tev galvenais princips – degvielai netaisīt ekonomiju, lai būtu visiem apmēram vienādi.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Tagad tu brauc ar 60, tā jau nenormālākā ekonomija.

Jevgēņijs: Man viss ir izrēķināts. Es viens braucu ar šo autobusu. Man naparņika nav.

Viens kolektīvs "Liepājas autobusu parka" Rīgas nodaļā, un otrs vēl arī Liepājā, un domu gājiens līdzīgs – brauc taupīgi, un 10 vai 15 litri būs ko paņemt. Mēnesī summa jau salasās nopietna.

Stāsta kāds šoferis tieši no Liepājas filiāles. Tiesa, agrāk tā darījis, tagad vairs ne, jo pārinieks negribot: "Es visu laiku darīju. Biju pārī ar citu džeku. (..) Mēs darījām. (..) Tad, kad es dabūju patstāvīgo šo busu, man ir cits pārinieks. Viņš neko. Un es arī neko. Bet māku izdarīt gan tā - man var būt gan ekonomija, gan var arī nebūt ekonomija. (..) Čaļi te operē… Par cik man pārinieks ne, es arī ne.

"Aizliegtā paņēmiena" šoferis: Jebkurā gadījumā, ja tev nesanāk paņemt, tad tev ir viņu jānokurina?

Šoferis: Jā, jā.

Kā tas notiek dzīvē?

Vispirms degvielas uzpildes stacijās "Neste", vakaros padežurējot te vienā, te otrā, redzamas ainiņas ar kannām, kur šoferi uzpildot degvielu savos autobusos, pamanās noliet arī sev.

---

Viena saruna

Raidījums: Sveiki, cik var nozagt šitā?

Šoferis (klusē)

Raidījums: Es ar jums runāju…

Šoferis: Kāda jums darīšana?

Raidījums: Tad jūs cik dienā nozogat? 20 litrus?

Šoferis: Ko es zogu? Es pērku.

Raidījums: Jūs pērkat? No kā jūs pērkat?

Šoferis: No jums….

Raidījums: No mums? Un lejat kannā…. Aaa, jums jau te ir sistēma.

---

Otra saruna: 

Raidījums: Sveiki.

Šoferis: Sveiki…

Raidījums: Cik reāli var nozagt degvielu?

Šoferis: Ko?  [latviski nesaprot]

Raidījums: Cik var nozagt degvielu tā?

Šoferis: 3 litrus…

Raidījums: 3 litrus?

Šoferis: Jā

Raidījums: Cik jums tā kanna liela? 10 litri?

Šoferis: Jā.

Raidījums: Kāpēc jūs zogat?

Šoferis: Nu, kā es zogu...

Raidījums: Tā tak ir zādzība.

Šoferis: Kāda zādzība, vecīt, tie ir 3 litri priekš sevis. Man tak vajag uz darbu aizbraukt, saproti? 

---

Īpaša vieta ir arī Rīgā, Krasta ielā, blakus veikalam "Dino Zoo", kur šoferi starplaikos starp reisiem ne tikai atpūšas, bet padarbojas ar šļaukām un kannām.

Dažs vēl pamanās noraut plombas, kādas uzstādītas Liepājas brigādes autobusiem. Bet visa darbība, kas saucas degvielas izsūknēšana darbadevējam, šajā stāvlaukumā notiek iekšā autobusa salonos. Tikai vēlāk 10 un 20 litru degvielas kannas maskētā veidā tiek pārvietotas vai nu uz bagāžas nodalījumu vai kādu kolēģa autobusu. Un tāda rosība bija vērojama ikreiz, kad "Aizliegtais paņēmiens" atradās slēpnī.

Zinot šo, raidījums nevar neziņot policijai, jo neziņošana par noziegumu ir noziegums. Tālāk jau pieslēdzas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. birojs, notiek reids, aizturēšanas.

Policists: Nezināt, kas te iekšā, te nav dīzeļdegviela?

Šoferis: Es nezinu tiešām, tas nav mans buss.

Policists: Ā, tas nav jūsējais, izņemsim ārā, paskatīsimies.

Šoferis: Tur tak dīzelītis maziņš sanāk, cik te ir kanniņas, divas maziņās.

Vērojama arī šoferu panika iekšējā "Whatsapp" grupā:

• Grupas dalībnieks: Tā, pulkstenis pāri sešiem desmit, autoostā kratīšana turpinās, ja kādam vajag palīdzību, Grobiņā var palīdzēt. 
• Cits šoferis: Mani pārbaudīja Liepājā autoostā, visas lūkas pārbaudīja, visu salonu, visu, paprasīja, vai es nezogot naudu, degvielu.

Tālāk Latvijas medijos izplatās ziņa, ka aizturēti trīs Liepājas autobusa parka šoferi.           

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne, vaicāta, vai šoferi atzinušies šajās darbībās, norādīja: "Tas ir izmeklēšanas noslēpums, bet te es varētu teikt apstiprinoši, nenoliedza to, ka ir nodarbojušies ar prettiesiskām darbībām un šajā gadījumā ar zādzību. (..) Visi apstākļi liecina, ka tas nav spontāns vienas dienas izdomājums. Līdz ar to tie zaudējumi būs vispirms atkarīgi no "Liepājas autobusa parka" īpašniekiem, un tad jau redzēs, kāds iesniegums taps."

Pats uzņēmums  "Liepājas autobusu parks" brīnījies, kā te tā pēkšņi uzradusies policija, kādēļ tāda interese, ko tagad darīt, bet vēl interesantāka saruna risinājusies ar uzņēmuma vadītāju jau pēc notikušā, kad ziņa par šo gadījumu vēl nebija nonākusi medijos...

Raidījums Krongornam taujāja, kā tas nākas, ka šoferi pēc reisiem nolej degvielu. Vai uzņēmumu tas nesatrauc? Viņš atbildēja: "Jums ir informācija, ka pēc katra reisa centralizēti nolej degvielu? (..) Nu, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs mani par to informētu. Man tādas informācijas nav. Godīgi – es būšu pārsteigts."

Un tad arī raidījums atklāj, ka zina par policijas reidu un cilvēku aizturēšanu.

"Jums viņš ir neizprotams. Es par aizturēšanu esmu lietas kursā. Ir konkrētas personas, kas ir veikušas konkrētas darbības, bet šobrīd notiek, cik es saprotu, kriminālprocess. Nu, lai viņi strādā," viņš teica.

Proti, te par degvielas noliešanu nezina, te – zina. Galu galā, kā var saprast no uzņēmuma paziņojuma presei, viņi paši visu atklājuši: "Liepājas autobusu parks" jau ilgākā laika periodā veicis iekšēju izmeklēšanu un, pateicoties Valsts policijas kvalitatīvi veiktām operatīvām un kriminālprocesuālām darbībām, ir atklāta organizētā grupa, kas nodarbojās ar degvielas zādzību."

Valsts policija pēc raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" izsūtītajā paziņojumā informēja, ka kriminālprocess saistībā ar dīzeļdegvielas zādzību no AS "Liepājas autobusu parks" autobusiem pēc LTV raidījuma iesniegtās informācijas sākts šomēnes. Noskaidrots, ka ar šo noziegumu saistīta personu grupa – trīs vīrieši, kas minētajā akciju sabiedrībā strādā par autobusu vadītājiem.

Reaģējot uz saņemto informāciju, šā gada 16. maijā par dīzeļdegvielas zādzības faktu tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī Rīgā tika aizturēts un nogādāts uz īslaicīgo aizturēšanas vietu AS “Liepājas autobusu parks” autobusa vadītājs, aptuveni 50 gadu vecs vīrietis. Aizturētais atzīts par aizdomās turēto personu un viņam piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Kriminālprocesā iegūta informācija, ka vēl viens AS ”Liepājas autobusu parks” autobusa vadītājs, aptuveni 70 gadu vecs vīrietis, ir saistīts ar šo noziedzīgo nodarījumu. 16. maijā vīrietis tika nogādāts uz policijas struktūrvienības iestādi. Viņam tika piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, jo tika iegūtas ziņas, ka konkrētā persona ir izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

16. maijā Liepājā tika aizturēts vēl viens AS “Liepājas autobusu parka” autobusa vadītājs, aptuveni 60 gadu vecs vīrietis. Arī viņš nogādāts uz īslaicīgo aizturēšanas vietu un vēlāk tika atzīts par aizdomās turēto personu. Vīrietim piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Šobrīd kriminālprocesā tiek veikta aktīva izmeklēšana ar mērķi noskaidrot lieciniekus, nostiprināt jau iegūtos pierādījumus un noskaidrot visu pierādāmo apstākļu kopumu, kā arī nodarītos zaudējumus.