Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs pieļauj Krievijas reakciju pēc «Maskavas nama» pārņemšanas valsts īpašumā

Bergmanis gan nekonkretizēja iespējamos Krievijas reakcijas soļus, norādot, ka Krievija ir neparedzama. 

Bergmanis apstiprināja izskanējušo informāciju, ka ir divi priekšlikumi, ko pēc tam darīt ar atsavināto Maskavas namu, taču konkrēti nenosauca kādi, jo pastāv iespēja, ka šos priekšlikumus atcels. 

Aizsardzības komisija otrdien sāks skatīt priekšlikumus "Maskavas nama" pārņemšanas likuma otrajam lasījumam.

KONTEKSTS:

Par "Maskavas namu" sauktā ēka Rīgā Marijas ielā 7 pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam.

Īpašumam 2022.gada pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Savukārt 2023.gada decembrī Saeimā konceptuāli atbalstīta "Maskavas nama" pārņemšana valsts īpašumā, par ko galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī.

Tikmēr Valsts drošības dienests izmeklēšanā atklājis, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no šī nama telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām pret Krieviju bija aizliegta.

Rīgā, Marijas ielā 7, ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš  leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.

Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).