«Rīgas ūdens»: Daugavā novadīto notekūdeņu daudzums samazināts līdz iespējamajam minimumam

11 months ago 783
ARTICLE AD BOX

Šā gada 6. jūlijā Veselības inspekcija aizliedza peldēt Jūrmalas jūras peldvietās, Ainažos un Šūņezerā. Nākamajā dienā aizliegumu attiecināja arī uz Jelgavas un Kolkas peldvietām. Ik pēc pāris dienām veiktie testi apstiprināja, ka nedēļas laikā ūdens kvalitāte uzlabojās, un jau 12. jūlijā aizliegumi tika atcelti.

Šīs nedēļas sākumā sakarā ar netīro notekūdeņu noplūdi Liepājas jūrā izplatīts aizliegums peldēt jūrā no Liepājas līdz Pāvilostai.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidroja: "Šie notekūdeņi ir arī fekāliju notekūdeņi, kas var saturēt patogēnās baktērijas. Cilvēkam nonākot saskarē ar tām, tātad peldoties, kur ir šis fekālijas piesārņojums ieplūdis un ūdeni norijot pietiekami lielā daudzumā, cilvēks var saslimt ar dažādām kuņģa, zarnu trakta slimībām."

Tiesa, saslimt var, norijot krietni lielu ūdens daudzumu vai peldoties ar atklātām, dziļām brūcēm. Pēdējo 20 gadu laikā oficiāli gan nav konstatēts neviens saindēšanās gadījums.

Veselības inspekcija katru gadu visas peldsezonas garumā veic peldūdens paraugu testēšanu 59 peldvietās. Taču katrs piliens piesārņojuma Baltijas jūrā ar laiku var radīt būtiskas sekas ekoloģiskajā vidē.

Veselības inspekcijas pārstāvis Kadiķis norādīja: "Pagājušajā gadā bija mums gadījums, kad Rīgas pilsētā arī intensīvu lietusgāžu rezultātā daļa no šiem te neattīrītajiem notekūdeņiem tika neapzināti ielaisti Daugavā un tur, protams, bija problēmas ar Daugavas upes peldvietu kvalitāti."

Uzņēmums "Rīgas ūdens" atzīmēja, ka viņu galvenais uzdevums ir savākt un attīrīt notekūdeņus. Lielu ietekmi uz kolektoru darbību atstāj ilgstošs lietus, jo nemitīgi pieplūstošā ūdens dēļ attīrīšanas sistēmas nespēj paņemt pretī tik lielu daudzumu.

SIA "Rīgas ūdens" Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze skaidroja: "Piemēram, ikdienā mums ūdens padeves daudzums ir plus mīnus 100 tūkstoši kubikmetru diennaktī, bet atsevišķās lietusgāzēs šis daudzums, ko mēs novadām uz ūdens attīrīšanas sistēmām, ir pat 365 tūkstoši kubikmetru, kas ir 3 vai 4 reizes vairāk, nekā mēs domājam vai varam attīrīt."

"Rīgas ūdens" pārstāvis stāstīja, ka notekūdeņus Daugavā ielaiž spiestā kārtā, lai saglābtu attīrīšanas iekārtas. Salīdzinot pēdējo desmitgadi, to ielaišana Daugavā katru gadu mazinās. 

Piemēram, 2011. gadā tie ir bijuši 12,41% no kopējā notekūdeņu daudzuma. Tad arī bijis vislielākais īpatsvars. Pakāpeniski gadu laikā tas mazinās, un šogad tie ir bijuši vien 1,80% no kopējā notekūdeņu daudzuma.

Krauze sacīja: "Liepājas gadījumā bija, ka strādā abas līnijas vienlaicīgi, mūsu gadījumā ir iespēja atslēgt gan vienu, gan otru plūsmu un mēs esam pamatīgi strādājuši, lai nodrošinātu visu laiku šādu režīmu."

Tas nozīmē, ka, ja nu gadījumā kāda no ūdens attīrīšanas sistēmām tiek bojāta, to var atslēgt un ūdeni pārvirzīt uz otru līniju, neradot piesārņojumu Daugavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article