Rīgas budžetā vislielākais izdevumu pieaugums – drošībai un izglītībai

ĪSUMĀ:

• Rīgas izdevumi plānoti vairāk nekā 1,5 miljarda eiro apmērā, ieņēmumi – 1,3 miljardi.
• Ieņēmumi šogad pieaugs straujāk nekā izdevumi. Deficīts būs mazāks nekā iepriekš.
• Prioritātes – izglītība, satiksme, sociālā joma un veselība.
• Pieaugs finansējums investīcijām – kopumā 200 miljoni eiro.
• Remontēs Kundziņsalas pārvadu, Vanšu tiltu, Zemitānu tiltu.
• Kopumā ielām, tiltiem un veloceļiem pilsēta gatavojas veltīt tikai par 5% vairāk nekā pērn – kopumā gandrīz 390 miljonus eiro.
• Procentuāli lielākais pieaugums – drošībai.
• Opozīcija budžetā saskata nepilnības, nodēvējot to par sāļviru jeb soļanku.

Izdevumi – vairāk nekā 1,5 miljards eiro

Kopumā izdevumi pašvaldībai ir plānoti vairāk nekā 1,5 miljarda eiro apmērā. Savukārt ieņēmumi sagaidāmi par aptuveni 200 miljoniem eiro mazāk, kopumā iegūstot vairāk nekā 1,3 miljardus eiro. Taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, ieņēmumi pieaugs straujāk nekā izdevumi.

"Izdevumi mums palielinās par 10% jeb 140 miljoniem, ieņēmumi palielinās par 162 miljoniem. Ieņēmumu palielinājums ir straujāks nekā izdevumu palielinājums, kas nozīmē, ka mūsu faktiskais deficīts ir mazāks nekā iepriekšējos gados," skaidroja Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

"Ir saprasts, ka populisms ir īstermiņa risinājums. Šinī gadījumā mēs redzam, ka izdevumi mums pieauga lēnāk nekā ieņēmumi. Tas ir tāpēc, ka mēs skatāmies, kāds mums ir naudas līdzekļu atlikums gada beigās. Naudas līdzekļu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nokrities," piebilda Rakstiņš.

Viņš prognozēja, ka Rīga sāks straujāk attīstīties divu–trīs gadu laikā: "Investīcijas, kuras mēs ieliekam šodien, jau nedod uzreiz tos rezultātus. Ar zināmu nobīdi tas process notiek."

Prioritātes – izglītība, satiksme, sociālā joma un veselība

Vislielāko uzmanību Rīgas dome šogad plāno veltīt izglītībai, satiksmei, sociālajai jomai, veselībai, kultūrai un sportam. Visām minētajām jomām naudas būs vairāk nekā pērn, piemēram, izglītībai – teju par piektdaļu vairāk nekā pērn, sasniedzot teju 550 miljonus eiro. Lielākais finansiālais pieaugums paredzēts tieši izglītības nozarei, kur paredzēts vidēji palielināt pašvaldības pedagogu algas par 12 %.  

Par 13% vairāk naudas būs kultūras un sporta jomai un sociālajai jomai un veselībai.

Investīcijām – 200 miljoni eiro

Plānots, ka šogad pieaugs arī investīcijas pilsētas attīstībā. No vairāk nekā 200 miljoniem eiro lielajām investīcijām visvairāk naudu veltīs Kundziņsalas pārvadam, Dienvidu tilta 4. kārtai jeb ceļam, kas savienos Bauskas un Jelgavas šoseju.

Vairāk nekā 24 miljonus eiro paredzēts veltīt Zemitānu tilta pārbūvei un pusmiljonu eiro – Vanšu tiltam. Tas nenozīmē, ka šie objekti šogad būs pabeigti – pašvaldība tos šogad iesāks un paredz īstenot tuvāko gadu laikā.

Kopumā ielām, tiltiem un veloceļiem pilsēta gatavojas veltīt tikai par 5% vairāk nekā pērn – kopumā gandrīz 390 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 34 miljonus eiro paredz veltīt ielu seguma nomaiņai, un vairumu naudas plānots aizņemties no valsts. 34 miljoni eiro ir vairāk, nekā pērn, kad dome paredzēja 22 miljonus eiro, bet politisko peripetiju dēļ vietvara spēja izdarīt mazāk.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") norādīja – procentuālais pieaugums absolūtos skaitļos ir ļoti milzīgs. Arī Rakstiņš uzsvēra, ka "5% [pieaugums] absolūtās summās tiešām ir ļoti liels rādītājs". "Tā ir ieskriešanās tikai tagad. Ja mēs runājam par Dienvidu tilta [4. kārtu], Kundziņsalu, tad šogad mēs šos darbus uzsākam un, kā akmens veļas no kalna – pamatdarbi aizies uz 2025. gadu," turpināja Rakstiņš.

Vai par lielāku naudu pašvaldība būs spējīga izdarīt vairāk, stāstīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"): 

"Mums nav Ministru kabineta noteikumi pretī pieņemti par aizņemšanās nosacījumiem. Mēs it kā pieņemam, ka tie būs līdzīgi kā pagājušogad, bet, protams, tajos varbūt kaut kādas izmaiņas. No tā mēs esam lielā mērā atkarīgi, bet fiziskais apjoms tomēr ir lielāks," sacīja Ķirsis, piekrītot, ka par šo naudu varēšot arī padarīt vairāk darbu."

"Protams, inflācija ir faktors. Lielajos objektos ir ļoti sīva konkurence. Izskatās, ka būvuzņēmēji ir gatavi viens otram pārgrauzt rīkli. Es domāju, ka tas būs pretspiediens inflācijai, un spiedīs cenas uz leju," vērtēja Ķirsis.

Vēl no lielajiem projektiem vērts atzīmēt Uzvaras parka atjaunošanas 2. kārtu un Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanu. 

Procentuāli lielākais pieaugums – drošībai

Savukārt procentuāli vislielākais pieaugums no visām jomām plānots drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Šai jomai šogad plānots atvēlēt 29 miljonus eiro, kas ir vismaz par piektdaļu vairāk nekā pērn. Bet civilajai aizsardzībai, kas pēc kara Ukrainā ir kļuvusi ļoti aktuāla, pašvaldība plāno veltīt vien par 400 tūkstošiem eiro vairāk.

Ķirsis uzsvēra, ka iepriekš iekšējai drošībai finansējums nav bijis nekad: "Ja mēs runājam par tehniskiem līdzekļiem, kamerām, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tie nekad nav bijuši, tieši šajā budžetā ir kāpums. Civilās aizsardzības krājumu veidošana nekad nav bijusi. Šobrīd ir. Protams, ka sākumā jāsper maziņš solītis. Nevar uzreiz sapirkties visu."

Šis budžets ir investīcija cilvēkiem, uzsvēra mērs. Vēl šogad finansējums atvēlēts arī pašvaldības policistu algu celšanai, mobilitātes punktu veidošanai un ielu sakārtošanai. 

Opozīcija saskata nepilnības

Tomēr nepilnības budžetā saskata domes opozīcijas frakcijas "Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs:

"Es šo budžetu salīdzinu ar tādu vakar izskanējušo vārdu "sāļvira" jeb latviešiem labāk zināma kā soļanka. Mēģinām atrast, vai šajā budžetā parādās šīm prioritātēm nauda. Strādājot kopā ar [bijušo mēru Mārtiņu] Staķi, mēs toreiz koalīcijā vienojāmies, ka Rīga uzņemas atbildību, ka mēs ziemā tīrīsim visas ietves. Redzam, ka šajā budžetā ietvju tīrīšanai budžeta palielinājuma nav. Tas nozīmē, ka ziemā ietves Rīgā būs tādas pašas, ja ne sliktākas. Līdzīgi ir ar bedrītēm. Mēs redzam, kāda ir kvalitāte. Bedres paliek arvien vairāk. Nākamgad diemžēl bedres paliks vēl vairāk."

Kossovičs īpaši izcēla civilo aizsardzību, kam pašvaldība šogad grasās veltīt 420 tūkstošus eiro: 

"Mēs zinām, ka visā valstī mums nacionālā drošība ir prioritāte. Mēs gatavojamies iespējamajam pretīgam uzbrukumam. Bet, ja mēs visam tam paredzam 400 tūkstošus [eiro], saprotam, ka civilajai aizsardzībai nedodam neko. Vēl vairāk – civilās aizsardzības pārvaldes eksperti ir apsekojuši visas Rīgas kapitālsabiedrības, daudzas pašvaldības iestādes un atklājuši, ka ir desmitiem tā saucamo bunkuru, kurus varētu labiekārtot par salīdzinoši nelielām naudiņām. Dzirdējām šodien no mēra un vicemēra, ka gaidīsim valdības rīcību, bet Rīga šajā laikā nerīkosies."