Protestos visā Latvijā piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku

Problēmu loks – plašāks nekā prasību vēstulē

Daugavpilī šodien pulcējās aptuveni 100 traktori, smagā lauksaimniecības tehnika un pat kombaini, savukārt uz Rēzekni sabrauca vairāk nekā 140 traktori un kravas mašīnas. Abās pilsētās iedzīvotājiem pamanāmākais notikums bija garās kolonnas brauciens pa pilsētas galvenajām ielām.

Traktori pat divreiz izbrauca caur Rēzeknei un galvenajiem satiksmes apļiem Rīgas, Gulbenes, Daugavpils un Kārsavas virzienā. Tilts izturēja un pilsētnieku pacietība arī. Lai gan garās traktortehnikas kolonna krietni apgrūtināja un brīžiem pat paralizēja satiksmi divās lielākajās Latgales pilsētās, uzrunātie iedzīvotāji lauksaimniekus atbalsta.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Rēzeknē un Daugavpilī traktoriem bija piestiprināti dažādi saukļi. Lauksaimnieki aicināja aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu, samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī mazināt birokrātiju, kā vēstīja viens no saukļiem: "Pildspalvai lielāks nobraukums kā traktoram".

Zemnieki arī uzsvēra, ka patiesībā problēmu loks esot vēl lielāks nekā minēts "Zemnieku saeimas" iesniegtajā piecu galveno prasību sarakstā, turklāt uzsvars prasībās esot likts uz graudu audzētājiem. Biedrības valdes loceklis un protesta akcijas organizators Rēzeknē Mārtiņš Trons uzskata, ka piecas plašas prasības ar vairākiem apakšpunktiem esot efektīvāk un var attiecināt uz jebkuru lauksaimniecības nozari. Īpašs atbalsts gan būtu nepieciešams attālākajiem reģioniem.

"Protams, Latgales lauksaimnieki gribētu arī kādu papildu maksājumu, ņemot vērā mūsu attālumu no ostām un no Rīgas. Šāds neliels maksājums ir piešķirts – 10 eiro.

Protams, liela daļa gribētu, lai maksājums ir lielāks, ņemot vērā gan klimatiskos apstākļus, kalnainību, veģetācijas periodu, augsnes auglību un visu pārējo," norādīja Trons.

Ja Latvijā kopumā ap 15% zemes pieder ārzemniekiem, tad Latgalē tas skaitlis ir vēl dramatiskāks. Latgalē ir pagasti, kur vairāk nekā 50% zemes pieder attiecīgiem fondiem, kuri pamatā nedomā nodarboties ar lauksamniecības produkcijas ražošanu. Tātad zeme ir atņemta lauksaimniecības ražošanai, piebilda Trons.

Traktoru kollona policijas pavadībā

Arī Liepājas pusē ielās devušies vairāk nekā 100 traktoru.

"Ļaujiet strādāt, birokrāti!", "Šodien pasts, rīt skola, parīt zemnieks?", "Es par Latvijas laukiem! Ļaujiet zemniekiem strādāt!" – šādi un vēl citi saukļi redzami uz traktoriem, kas jau rīta pusē sabrauca no malu malām uzņēmuma "Durbes grauds" teritorijā, lai jau pusdienlaikā kolonna sasniegtu Liepāju. Lauksaimnieki to sauc par miermīlīgu akciju, kas zināmā mērā ir tāda kā gatavošanas 12. februāra akcijai Rīgā.

Arī Zemgales zemnieki ar aptuveni 150 traktoriem šodien devās protesta braucienā maršrutā no graudu kooperatīva "Latraps" galvenās mītnes Elejā uz Jelgavu. Tas ir ap 20 kilometru ceļš, kurā lēni pārvietojās lauksaimniecības tehnikas kolonna, tādējādi veidojot arī sastrēgumus.

Traktori rotāti ar Latvijas karogiem un apkārti ar milzu plakātiem. Tie vēsta "Pret birokrātiju lauksaimniecībā", "Bez zemniekiem nebūs pārtikas, nebūs nākotnes", "Eiropas līmenī esam vienīgi birokrātijā", "Mums ir jāražo pārtika, nevis jāpilda tabulas" un tam līdzīgi saukļi. Tāpat bija atsevišķas vieglās automašīnas, kurām piekabē ielikti arī siena ruļļi, un vēl kāds auto veda plakātu ar zemkopības ministra portretu.

Protestētājus līdz Jelgavai pavadīja arī policija un apdzīt traktortehnikas kolonnu vietām varēja tikai operatīvais transports. Tikmēr pretī braucošie satiksmes dalībnieki brīžiem arī signalizēja zemniekiem. 

Aptaujātie zemnieki norāda, ka jau ilgstoši ir pauduši savas bažas dažādos lauksaimniecības politikas jautājumos –  Krievijas un Baltkrievijas pārtikas imports, samazinātā PVN atcelšana dārzeņiem, lielā birokrātija, kas nākusi līdzi jaunajam kopējās lauksaimniecības politikas periodam. Un tam visam fonā arī netaisnīgie tiešmaksājumi.

"Zemnieku saeimas" pārstāve Maira Dzelzkalēja- Burmistre pēc piektdienas sarunām ar Zemkopības ministriju secināja, ka aktivitāte ir parādījusies lēmumu virzībā, taču zemnieki no valdības un ministrijas šonedēļ gaida kādus skaidrākus signālus, ka ir sadzirdēti. Tāpat lauksaimnieki gaida arī tikšanos ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība").

Šodien noritēja miermīlīgs brīdinājuma protests, taču, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas, 12. februārī zemnieki ar lauksaimniecības tehniku gatavi doties arī uz Rīgu, lai paustu savu neapmierinātību. Šķērslis nebūs arī vairāk nekā 200 kilometru garais ceļš no Latgales.

Lauksaimnieku prasības:

• Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
• 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
• Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
• Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
• Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

KONTEKSTS:

Latvijā 5. februārī plānoti protesti, ar kuriem lauksaimnieki grib pievērst uzmanību problēmām nozarē.

Lauksaimniecības nozares pārstāvji uzsvēruši, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Tāpēc lauksaimnieki izvirzījuši piecas prasības premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība").

Zemkopības ministrs uzsvēris, ka daudzas no Latvijas lauksaimnieku prasībām jau ir izpildītas, bet ir lietas, piemēram, birokrātijas mazināšana, kas vēl ir procesā un ko nav iespējams izpildīt nedēļas laikā.