Prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto – diasporā ļoti aktīva, bet Latvijā mazāk zināma

1 year ago 958
ARTICLE AD BOX

Prezidenta amata kandidāte Pinto – diasporā ļoti aktīva, bet Latvijā mazāk zināma

Līdzšinējā pieredz

Kad partija "Progresīvie" 11. maijā Valsts prezidenta amatam pieteica publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, daudzi viņas vārdu izdzirdēja pirmo reizi. Tomēr viņai publisku aktivitāšu Latvijā nav trūcis.

Pēc Jelgavas vidusskolas absolvēšanas 1999. gadā un studijām Latvijas Universitātē un Eiropas Starpuniversitāšu centrā viņa iesaistījās Tiesībsarga biroja izveidē un tajā vadīja Cilvēktiesību departamentu. Turpmāk sekojusi darbība aiz valsts robežām Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā, Eiropas Ārējo attiecību dienestā, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra kā vietnieka padomniece starptautisko krīžu risināšanas, NATO un drošības politikas jautājumos.

2012.gadā Pinto pārcēlās uz Luksemburgu, kur strādāja Eiropas Komisijā par tulkotāju. No 2014.gada aktīvi darbojās arī Eiropas Latviešu apvienībā, vadīja to no 2018. līdz pagājušajam gadam. Pieteikta Latvijas Valsts prezidenta amatam pieteikta kā publiskās pārvaldības eksperte.

Dažus no būtiskākajiem akcentiem, piekrītot kandidēt, Elīna Pinto nosauca intervijā Latvijas Radio: "Es šeit esmu tāpēc, ka tas ir lēmums par atbildības uzņemšanos, par atjaunotās Latvijas neatkarības paaudzi, kurai laiks uzņemties pilnu atbildību par Latviju. Tas ir arī lēmums iestāties par drošību gan valstiskā, gan cilvēciskā līmenī, stingri iestājoties pret vardarbību un vienaldzību, ko pēdējos mēnešos ar ļoti sāpīgām sekām redzam Latvijā."

Savu pieredzi starptautiskos amatos viņa vērtē kā būtisku pienesumu Valsts prezidenta darbā. Pēc Pinto domām, Latvijas politikā pārāk aizraujas ar kalkulēšanu par tikšanu amatos un mazāk uzmanības velta idejām un darāmajiem darbiem.

Izredzes uz amatu vērtējā kā zemas

Politikas vērotāji Pinto iespējas tikt ievēlētai Valsts prezidenta amatā tomēr novērtēja tuvu nullei, un vairāk balsu kā vien no "Progresīvo" desmit deputātiem viņai neprognozē. Tomēr Elīnas Pinto dalība Valsts prezidenta vēlēšanās var nozīmēt iespējas nākotnē iesaistīties citos politiskos formātos, vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

"Domājot ilgtermiņā, es domāju, ka jebkurš cilvēks padomā, ka tas ir gan labs ieraksts CV, gan arī teorētiski iespēja nākotnē pretendēt uz Eiropas Parlamenta deputāta vietu. Viņas līdzšinējā karjera vairāk bijusi saistīta ar starptautiskajām institūcijām un mazāk piesaistīta Latvijas realitātei," sacīja Metla-Rozentāle.

Pati Pinto gan intervijās, gan savā "Twitter" konta pieteikumā uzsvēra, ka ir neatkarīga kandidāte Valsts prezidenta vēlēšanām neminot iesaistīšanos kādā konkrētā partijā.

Gatava pārcelties uz Latviju

Publiskās apspriedēs par prezidenta amata kandidātiem izskanējis jautājums, vai ilgāku laiku ārpus Latvijas dzīvojošā Pinto būtu gatava ievēlēšanas gadījumā pārcelties uz Latviju. Viņas atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.

Plašāk par savu ģimeni viņa stāstīja 2020.gada 14.augustā Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija". Ģimenē kopā ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas diplomātu Orlando Pinto aug trīs bērni, un Latvijā viņi pavada tik daudz laika, cik iespējams.

"Galvenais, lai tā sakņu sajūta, ko mēs saviem bērniem mēģinām dot, katru gadu daudz laika pavadot gan Latvijā, gan Portugālē, gan Luksemburgā. Lai viņi var droši teikt "es esmu eiropietis" un nav jāšķiro un pasē jāskatās, kas viņš tieši ir," stāstīja Pinto.

Strādājusi pie Diasporas likuma

Pārdomas, ka Pinto varētu nepārzināt notikumus Latvijā, noraidīja Eiropas Latviešu apvienības vadītāja, Zviedrijā dzīvojošā Justīne Krēsliņa. Viņa šo amatu pārņēma no Pinto.

Savas priekšgājējas galveno veikumu viņa saskata lielo darbu Diasporas likuma izstrādē un ar to saistīto darbošanos Ministru kabineta Memoranda padomē. Tas savukārt nozīmējot labas zināšanas par politikas norisēm Latvijā.

"Pirmām kārtām esošam Valsts prezidentam ir trimdas un diasporas pieredze, arī premjers ir dzimis ārpus Latvijas. Tāpēc diasporas izcelsme nav arguments par sliktu kandidātam.

Izstrādājot šo Diasporas likumu, viņa jau ir pierādījusi, ka labi pārzina Latvijas pusi, Latvijas struktūras.

Elīna pati vienmēr uzsvērusi savas vērtības un apolitisku darbu. Līdz šim viņa savu ietekmi īstenojusi caur nevalstiskām organizācijām, tādēļ vēl jo vairāk apsveicami, ka kāds šos centienus ir pamanījis un vēlas atbalstīt," sacīja Krēsliņa.

Diasporas likums stājās spēkā 2019.gadā ar mērķi stiprināt diasporas kā Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespēju stiprināt saikni ar Latviju, sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā.

Piemērotāka lēmējvarai?

Lai arī diasporas aktīvista izraudzīšana kandidēšanai uz augsto Valsts prezidenta amatu ir liels pagodinājums, arī diasporas latviešu teiktajā ieskanas šaubas par Pinto reālām iespējām ieņemt šo amatu. Taču Pinto, ja vien to vēlētos, varētu būt piemērota lēmējvarā Latvijā, uzskata Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā aktīvists Māris Pūlis.

"Viņa būtu labāka kā politiķe Saeimā, nevis prezidente. Viņai ir tik asa domāšana un labas idejas, kas, es domāju – veicinātu diskusijas Saeimā, ja vien cilvēki ir gatavi diskutēt un pārmainīt paši savas domas.

Elīna būtu super politiķis, kas aizstāvētu diasporas vajadzības," uzskata Pūlis.

Elīnas Pinto tikšanās ar Saeimas frakcijām pirms Valsts prezidenta vēlēšanām turpināsies šonedēļ. Viens no Pinto pieteiktajiem būtiskākajiem tematiem ir par sociālās nevienlīdzības izskaušanu un visu ģimeņu aizsardzību.

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. 

Šim amatam izvirzīti divi koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet "Jaunā Vienotība" izvirzījusi savu partijas biedru, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Savukārt opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Progresīvie" izvirzīja latviešu diasporas pārstāvi, bezpartejisko Elīnu Pinto

Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, taču vēlāk tomēr atteicās.

Read Entire Article