Pēc reformas Aizkraukles novadā izveido pagastu apvienības pārvaldes

Plāksnīte pie Jaunjelgavas nu jau bijušās novada domes joprojām tā pati vecā, bet jaunais nosaukums ir tik garš, ka pat darbinieki to īsti nespēj atcerēties. To atzīst arī Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagastu apvienības pārvaldes funkciju izpildītājs Uldis Albiņš. Apvienība ietilpst pieci pagasti un pilsēta.

Jaunizveidotā pagastu apvienība, kādas tagad ir visos pievienoto novadu centros, esot kā starpposms starp pagastiem un novada domi. Savukārt pagastu pārvalžu vietā tagad izveidoti pakalpojumu centri.

“Toreizējā novada pagastos bija liela decentralizācija. Viņi paši lēma par savu kultūras dzīvi, izglītību un citām nozarēm. Un tagad mainījies ir tas, ka ir centralizēta metodiskā vadība šajās nozarēs. Savukārt pagasta pakalpojuma centra pārziņā ir palikusi saimnieciskā daļa,” skaidroja Aizkraukles novada domes deputāte Evija Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība).

Sērenes bijušajā pagasta pārvaldē satiktās darbinieces atzina, ka būtiski nekas neesot mainījies. Savukārt jaunizveidotās apvienības gan esot tikai vēl viens posms administratīvajā aparātā, kas neesot vajadzīgs ne darbiniekiem, ne iedzīvotājiem.

“Viņiem droši vien, ka nav ko darīt, tāpēc vispirms sadala, tad atkal savieno. Nedod normāli strādāt. Jau visi cilvēki pierada, atkal vajag ko mainīt,” komentēja Aizkraukles novada iedzīvotājs Sergejs.

“Varēja arī nebūt, jo tagad visa tā informācija tiek novirzīta no novada centra uz Jaunjelgavu, un tad tā mums nāk atpakaļ dubultā. Vadītājs nosūta informāciju, kancelejas meitenes, un tad mēs ķeramies pie tā darba, kas būtu jādara,” pastāstīja Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs Aivars Strazdiņš

Skaidrojums, kāpēc izveidotas pagastu apvienības, gan esot visai vienkāršs.

Aizkraukle kā administratīvais centrs esot pārāk mazs lielajam novadam.

“Te pat bija situācija, ka Aizkrauklē uz vietas bija mazāk darbinieku nekā vienā otrā apvienojamā novadā. Tāpēc mēs izmantojām potenciālu, kas bija šajos diezgan spēcīgajos novados un būvējām struktūru tādā veidā. Tas arī nebija mazsvarīgs faktors,” skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš.

“Piecas vienības, kas operatīvi darbojās, un koleģiāli izrunā un pārrunā jautājumus savās apvienībās, plānojot budžetu un skatoties visas lietas. Domāju, ka tas ir optimāls modelis. Nu, varbūt ar laiku kas mainīsies,” sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris (“Latvijas attīstībai”).

Nolikums paredz, ka apvienības patstāvīgi varēs darboties projektos, kas nepārsniedz 10 000 eiro, bet pakalpojumu centri projektos līdz 5000 eiro. Ministrijai pret šādu modeli iebildumu neesot, tomēr esot cerība, ka nākotnē nepieciešamība pēc pagastu apvienībām varētu izzust.