Pēc draudu vēstulēm skolām mudina vecākus saglabāt mieru un uzklausīt bērnu bažas

Draudu vēstules ir līdzīga rakstura un mērķa tām, ko noziedznieki izsūtīja jau pagājušajā nedēļā gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā, vēsta Valsts policija.

Šādiem gadījumiem policijā ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros definēta turpmākā rīcība un riska līmeņa novērtējums. Līdz ar to policija ir informējusi iestādes par tālāko rīcību.

Latvijas Radio sazvanītajās skolās apliecināja – tās rīkojas atbilstoši policijas instrukcijām. To apliecināja, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijā.

Arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis stāstīja, ka vispirms tiek ievērots Valsts policijas norādes. Vienlaikus skola paziņo par saņemtajiem e-pastiem vecākiem, un arī klašu audzinātāji savām klasēm skaidro notiekošo, pareizo rīcību, kas un kā ir jādara.

Rīgas 25. vidusskolas psiholoģe Sanita Paula vērtēja, ka situācijas ir viens no veidiem, kā ietekmēt lielas cilvēku masas, kur vājākais punkts ir bērni. Tie bērni, kas ir psiholoģiski vai emocionāli jūtīgāki, var jutīgāk pārdzīvot, skolām saņemot draudu e-pastu vai arī uzzinot par evakuācijas trauksmi. Līdz ar to skolām ir jāsagatavo atbalsta personāls, kas spēs ātri rīkoties un palīdzēt, īpaši bērniem, kurus tas ietekmē vairāk.

"Pirmkārt, mājās noteikti [vecākiem] arī vajadzētu pārrunāt šos jautājumus, ka tādas situācijas var būt, saglabāt mieru. Un bērniem arī mācīt to – ja skolā ir tāda situācija, tad noteikti ievērot visas norādes, censties netaisīt paniku, saglabāt maksimāli mieru, cik nu tas ir iespējams, tādos apstākļos. Un skolās, protams, ir arī rīcības shēma, kā rīkoties ārkārtas situācijās, arī evakuācijas plāns. Būtu labi vēl zināt, kā skola var sazināties ar bērna vecākiem, kā skolās notiek informācijas apmaiņa ar vecākiem," norādīja Paula.

Būtiski arī pašiem vecākiem mēģināt saglabāt mieru un vienkārši būt sagataviem dažādām situācijām, lai zinātu gan vecāki, gan arī bērni, ko darīt šādās situācijās un kā pareizi rīkoties.

Līdzīgi norādīja arī vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Pēc pirmajiem draudu e-pastiem organizācijā vērsušies vecāki, lai saprastu, ko un kā pareizi darīt.

Organizācijas vadītāja pastāstīja, ka šajā situācijā ir ļoti svarīgi bērnu uzklausīt,

nevis viņu mācīt, bet ieklausīties un saprast, vai bērnam ir satraukums, bažas, kādas pārdomas.

Un tad nepieciešamības gadījumā, piemēram, vērsties pie skolas atbalsta personāla, piemēram, skolas psihologa. Var negaidīt, kad bērns par to runās pats, bet vecāki pirmie var runāt ar bērniem. Vecākiem nav jāzina atbildes visās situācijās, tāpēc nav jābaidās vērsties pēc palīdzības pie citiem speciālistiem.

"Arī ļoti būtiski pašiem vecākiem saprast, kā es pats par to jūtos, varbūt tās bailes ir manī, un tad bērns to visu kopē. Saprast pašiem, ko es zinu par šādām situācijām, vai es pats izprotu, kāpēc tiek sūtīts, ko nozīmē zema riska vai augsta riska draudi, kā ir jārīkojas, ja, piemēram, es kā vecāks saņemu draudu vēstuli, un kā noteikti nav jārīkojas. Meklēt informāciju – ja ir mazāks bērns, varat paņemt klēpī un abi kopā meklēt internetā, uzticamos avotos, piemēram, Valsts policijas mājaslapā, meklēt informāciju, kas tad ir tā pareizā rīcība," ieteica Akmentiņas-Smildziņas.

Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā LTV uzsvēra nepieciešamību saglabāt mieru: "Mēs saskaramies visā Baltijā šobrīd ar līdzīgu kiberuzbrukumu. Pats galvenais – jāsaglabā miers."

Vaicājot par draudu vēstuļu sūtītāju, Ruks uzsvēra, ka šis ir kiberuzbrukums: "Tās nav nesagatavota cilvēka darbības. Tas ir ļoti nopietns, organizēts spēks, kas ir darbojies jau iepriekš."

KONTEKSTS:

Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā 10. oktobrī, saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem, līdzīgus draudu e-pastus naktī uz 11. oktobri, saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzu. 

Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, draudu līmenis tiek raksturots kā zems un evakuācija iestādēs nav nepieciešama. Policija arī norādīja, ka šāda veida uzbrukumi nav jauni, un šis avots darbojies arī Polijā un ASV.

Arī Valsts drošības dienests informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.