Nekustamā īpašuma tirgū lielākais darījumus skaits notiek ar sērijveida dzīvokļiem

Bankas "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais stāstīja, ka aktīvākais segments mājokļu tirgū šobrīd ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās un visbiežāk pirkti remontēti divistabu dzīvokļi.

"Pirmajā ceturksnī, līdzīgi arī pagājušā gada ietvaros, 464. sērija jeb tā sauktā lietuviešu projektu māja ir vispopulārākā, kam seko hruščova laika projekti un arī specprojekti. Lielākie plusi šādām mājām ir viņu pieejamība gan cenas ziņā, gan arī lokācijas viedoklī.

Sērijveida dzīvokļa vidējā cena ir ap tūkstots eiro kvadrātmetrā. Pie tādām varbūt negatīvākām tendencēm jārēķinās, ka lielākā daļa no šādā tipa ēkām nav renovētas.

Ja mēs raugāmies uz Lietuvu un Igauniju, tad šīs cenas ir krietni lielākas. Sērijveida dzīvokļu cenas ir tuvu 3000 atzīmei. Nu līdz ar to mēs varam secināt, ka šī te pieejamība Latvijā ir salīdzinoši lielāka nekā mūsu kaimiņi valstīs," stāstīja bankas pārstāvis.

Sausais no "Luminor" norādīja, ka pērn samazinājusies iedzīvotāju interese par hipotekārajiem kredītiem mājokļa iegādei, bet pavasarī interese parasti atgriežas. Tomēr "Latio" apkopotie dati liecina - lai gan martā bija vērojama lielāka interese no pircēju puses, viņi otrreizējo mājokļu segmentā bija gatavi pirkt īpašumus par cenu, kas ir par 30% zemāka nekā pārdevēja noteiktā.

"Ko mēs novērojam tagad martā, ka arvien vairāk cilvēku iegādājas par saviem līdzekļiem nekustamo īpašumu, respektīvi, ja rudenī tie bija 30%, kas par saviem līdzekļiem pirka, tad šobrīd martā jau tie ir 50%, jo cilvēki tomēr baidās ņemt aizņēmumu no bankām, lai nebūtu pārāk lieli maksājumi. Mēs te dzirdam arī reklāmās, ka bankas ir atvērtas sarunām ar 0% bankas kredītu procentu likme, protams, "Euribor" paliek, finansējot a energoefektivitātes mājokļus, tie gan ir jaunie projekti. Protams, arī katram jāskatās ir no savas maksātspējas, to bankas arī izvērtē, bet tā, ka bankas būtu tās, kas nedotu kredītus, to pilnīgi nevar šobrīd teikt. Divistabu dzīvokļi, starp citu, ir tie, kas tiek visvairāk arī iegādāti. Centrā cena sērijveida mājā būtu ap 70 000, savukārt ,Vecmilgrāvī, tur jau būtu pie 40 – 45 000," teica "Latio" Nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce.

Nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukkalējs sacīja, ka

augsto "Euribor" likmju dēļ nedaudz samazinājušās cenas dzīvokļiem jaunajos projektos, bet daudzi mājokļa pirkumu atlikuši, gaidot zemākas likmes.

"2022. gada sākumā bija atsevišķi projekti, kas tika tirgoti virs 3000 eiro kvadrātmetrā, tad uz gada beigām, es teiktu, ka tā vidējā cena ir apmēram kādi 2600 eiro par kvadrātmetru. Un tātad mēs redzam, ka tā starpība starp vidējo sēriju veidu dzīvokļa cenu 850 eiro par kvadrātmetru un 2600, nu, ir tā kā trīskārša. Tāpēc arī to jauno projektu darījumu skaits tik būtiski samazinājās un bija mazliet šis te cenu kritums. Mūsu prognozes, ja tiešām vasarā sāk samazināties tās likmes, tad tā aktivitāte varētu būt tieši uz rudens mēnešiem. Es zinu, ka vairāki lieli jauno projektu attīstītāji būvniecība ir tā kā pārtraukuši uz kaut kādu nezināmu laiku, un, ja tā lieta ar likmēm ies uz leju un aktivitāte būs lielāka, man ir bažas par to, ka vienkārši tas jauno projektu dzīvokļu skaits samazināsies, kas, savukārt, izsauc straujāku cenu kāpumu," pauda Laukkalējs.

Lielākā mājokļu pircēju aktivitāte saglabājas Rīgā, reģionos pieprasītas ir lielās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Jelgava un Liepāja.