ARTICLE AD BOX
Līdz šim Latvijā no Ukrainas ieradušies teju 600 «nepavadītie bērni»
Iemesli, kādēļ Ukrainas kara bēgļi bērni Latvijā ieradušies bez saviem vecākiem, ir dažādi. Sākoties karam, nav bijusi iespēja apvienoties vai arī vecākiem bijis jādodas karā. Vecākie bērni varbūt Latvijā arī ierodas patiesi vieni paši, taču par "nepavadītajiem bērniem" sauc ikvienu kurš Latvijā ierodas bez vecākiem.
Nepavadīto Ukrainas bērnu skaits, kuriem iecelts ārkārtas aizbildnis līdz 20. Aprīlim.
Dati: Labklājības ministrija.
Pavisam uz 20.aprīli ārkārtas aizbildnis iecelts 586 bērniem:
- Ventspils pilsētas bāriņtiesa - 17
- Ādažu novada bāriņtiesa - 5
- Aizkraukles novada bāriņtiesa - 1
- Alūksnes novada bāriņtiesa - 1
- Bauskas novada bāriņtiesa - 11
- Cēsu novada bāriņtiesa - 23
- Daugavpils pilsētas bāriņtiesa - 49
- Dienvidkurzemes novada bāriņtiesa - 25
- Dobeles novada bāriņtiesa - 4
- Gulbenes novada bāriņtiesa - 17
- Jaunjelgavas novada bāriņtiesa - 3
- Jēkabpils novada bāriņtiesa - 19
- Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas bāriņtiesa - 11
- Jūrmalas pilsētas bāriņtiesa (Jūrmalas valstspilsētas adminstrācija) - 10
- Ķekavas novada bāriņtiesa - 20
- Krāslavas novada bāriņtiesa - 2
- Kuldīgas novada bāriņtiesa - 13
- Liepājas pilsētas bāriņtiesa - 19
- Limbažu novada bāriņtiesa - 19
- Līvānu novada bāriņtiesa - 1
- Madonas novada bāriņtiesa - 8
- Mārupes novada bāriņtiesa - 17
- Ogres novada bāriņtiesa - 24
- Olaines novada pašvaldība - 1
- Preiļu novada bāriņtiesa - 2
- Rēzeknes novada bāriņtiesa - 2
- Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesa - 3
- Rīgas bāriņtiesa - 97
- Ropažu novada bāriņtiesa - 15
- Salaspils novada bāriņtiesa - 2
- Saldus novada bāriņtiesa - 13
- Saulkrastu novada bāriņtiesa - 24
- Siguldas novada bāriņtiesa - 5
- Smiltenes novada bāriņtiesa - 1
- Talsu novada bāriņtiesa - 8
- Tukuma novada bāriņtiesa - 21
- Valkas novada bāriņtiesa - 27
- Valmieras novada bāriņtiesa - 30
- Ventspils novada bāriņtiesa - 16
Arī tad, ja bērns ierodas ar pilngadīgo brāli vai māsu, vecvecākiem, kaimiņiem, sporta komandu vai kādu citu. Šajos gadījumos bērnam obligāti tiek piešķirts ārkārtas aizbildnis, kurš atbildīgs par bērna aprūpi.
Labklājības ministrijā skaidroja – visbiežāk par ārkārtas aizbildni piesakās persona, kas ar bērnu ieradusies Latvijā, kā arī jau mūsu valstī mītošie draugi un radinieki.
Ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa skaidroja: "Primāri tiek ieceltas tās personas, kas ir bērnam tuvas un zināmas. Piemēram, ja bērns ir ieceļojis ar savu pilngadīgo māsu vai brāli, vecmāmiņu, citu radinieku, kaimiņu, tad par šo ārkārtas aizbildni tiek iecelta šī bērnam zināmā persona. Otrs variants var būt, ka šis bērns ir ieceļojis Latvijā pie saviem radiniekiem – Latvijas iedzīvotājiem. Taču var būt arī situācijas, ka bērns neieceļo kopā ar kādu sev zināmu cilvēku vai arī neierodas šeit pie kāda, tad būs mūsu, šeit Latvijā jau esošie aizbildņi, audžuģimenes, viesģimenes un adoptētāji."
Labklājības ministrijas sniegtā informācija liecina – līdz 20. aprīlim ārkārtas aizbildnis iecelts 586 bērniem. Ārpus galvaspilsētas visvairāk "nepavadīto bērnu" ir Daugavpils bāriņtiesas redzeslokā – 49. Valmieras novadā – 30, Valkas novadā – 27. Kopumā 39 pašvaldībās ir bērni no Ukrainas, kuriem nācies iecelt ārkārtas aizbildni. Tostarp, piemēram, Smiltenes, Olaines, Alūksnes, Aizkraukles un Līvānu novados katrā šobrīd apmeties tikai viens "nepavadītais bērns". Visvairāk "nepavadīto bērnu" pēc ministrijas sniegtās informācijas, reģistrēts Rīgā – 97.
Rīgas bāriņtiesas pārstāve Ginta Subbota gan norādīja – Rīgā ārkārtas aizbildnis piešķirts jau 175 bērniem.
"Pieaugušajam ir jāvēršas pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu, lai viņu ieceltu par šī bērna likumīgo pārstāvi uz noteiktu laiku. Vismaz visi gadījumi līdz šim, kas ir bijuši Rīgā, vai nu radinieki vai pavadošās personas ir uzņēmušās šos pienākumus," viņa teica.
Bet, piemēram, Bauskas novadā 11 "nepavadītajiem bērniem" šobrīd piešķirti 10 ārkārtas aizbildņi. Bauskas novada bāriņtiesas locekle Līga Briede skaidroja –
veidi, kā bērni nokļuvuši Latvijā un kur šeit paliek, ir ļoti dažādi.
"Bauskas novadā mums ir Īslīces SOS ciemats, kur arī dzīvo ukraiņu ģimenes, un tur mēs esam iecēluši par ārkārtas aizbildni vienu darbinieci 17 gadus vecai meitenei, jo nebija ko iecelt. Nebija citu personu. Tā kā ir ļoti dažādi. Ir brāļi, māsas, vecmāmiņas. Ir dažādas situācijas," viņa teica.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa uzsvēra – ministrija uztur kontaktus ar Ukrainas atbildīgajām iestādēm, un tās paudušas absolūtu pārliecību, ka, beidzoties karam, ir ļoti nozīmīgi, lai visi ukraiņu bērni atgrieztos dzimtenē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ no Ukrainas kara atbēgušie bērni Latvijā netiek nodoti adopcijai.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!