Krišjāņa Kariņa vizīšu pamatojums

3 months ago 293
ARTICLE AD BOX
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš atbild uz žurnālistu jautājumiem

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš atbild uz žurnālistu jautājumiem

Foto: EPA, STEPHANIE LECOCQ

Valsts kancelejas sniegtais toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") privāto avioreisu pamatojums ārvalstu vizītēm, kas nav Eiropadomes sanāksmes, no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada septembrim.

Dokumenti

Pasažieru saraksts ārvalstu vizītēs

Lejuplādēt

182.01 KB

2021. gads

  • 7. maijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Portu, kur 7. un 8. maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 
  • 5. oktobrī Ministru prezidents vadīja Krīzes vadības padomes sēdi un Ministru kabineta sēdi, pēc kuras uzreiz devās uz neformālo Eiropadomi Ļubļanā, kas notika 5. un 6. oktobrī.
  • 10. novembrī Ministru prezidents devās uz Berlīni, lai tiktos ar  Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Bundestāga CDU/CSU parlamentārās grupas vadītāju Ralfu Brinkhausu un Portugāles premjerministru Antonio Kostu un visu jauno Vācijas  koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem augstā līmenī.
  • 1. decembrī Ministru prezidents devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Šī bija nozīmīga divpusēja vizīte, pirms Francija pārņēma prezidentūru ES. Bija būtiski runāt par NATO lomu, Krievijas draudiem Eiropas drošībai u. c. jautājumiem. Tikšanās laiks tika stingri noteikts no uzņemošās puses, un to nebija iespējams mainīt, lai pielāgotos regulāro lidojumu laikiem. Vizītes ietvaros bija arī atsevišķa tikšanās ar OECD vadītāju. 

2022. gads

  • 19. janvārī Ministru prezidents devās uz Varšavu, kur tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki. Šī vizīte bija nozīmīga reģiona drošībai. 

Bija sarežģīta situācija uz Baltkrievijas robežas, un tika saņemta arī ASV izlūkošanas informācija par plānoto Krievijas uzbrukumu Ukrainai – tāpēc strauji tika organizēta vizīte uz Varšavu.

  • 10. februārī Ministru prezidents devās uz Berlīni, lai tiktos Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī Baltijas valstu pārstāvjiem bija pirmā tikšanās ar jaunievēlēto kancleru. Vācija Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā skaidri paziņoja par drošības garantijām Baltijas valstīm (NATO 5. pants) un skaidri iezīmēja, ka uzbrukumam Ukrainai sekos asa Rietumu reakcija. Arī šeit uzaicinājums uz tikšanos bija ar īsu brīdinājumu.
  • 17. februārī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Briseli, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu; šajā datumā Ministru prezidents piedalījās arī Eiropas Savienības-Āfrikas Savienības samitā. 18. februārī Ministru prezidents tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un pēc tikšanās atgriezās Rīgā. 

Šajā laikā reisi uz Briseli vēl nekursēja ar tādu regularitāti, kādu pamazām jau bija izdevies atjaunot uz citiem galamērķiem. Attiecīgi, lai delegācija vajadzīgajā laikā nokļūtu Briselē, bija nepieciešams izmantot speciālo reisu.

  • 10. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Parīzi, kur no 10. līdz 11. martam norisinājās neformālā Eiropadome. Šīs neformālās Eiropadomes laikā tika lemts par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un Latvijas Ministru prezidents iestājās stingrā pozīcijā par šī statusa piešķiršanu, kas sekmēja Ukrainai pozitīvu lēmumu nākamajās sarunās.
  • 14. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Londonu, kur 14. un 15. martā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonson. JEF līderu sanāksmē tika runāts par ātro reaģēšanas spēku spējām ierasties krīzes situācijā, pirms vēl NATO spējusi noreaģēt. Šis ir būtisks formāts Baltijas valstu drošībai, īpaši nozīmīgi tas bija jau uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 14. un 15. marta sanāksmes rezultātā nākamā JEF līderu sanāksme veiksmīgi tika noturēta Rīgā 2022. gada decembrī. 
  • 2. jūnijā Ministru prezidents tikās ar Slovākijas premjerministru Edvardu Hēgeru un piedalījās augsta līmeņa konferencē "Globsec 2022 Bratislava Forum". Došanās uz Slovākiju bija ar regulāro reisu (no Amsterdamas, kur Ministru prezidents iepriekšējā dienā bija piedalījies Eiropas Tautas partijas kongresā un ar vairāku valstu un valdību vadītājiem pārrunājis drošības situāciju Eiropā, Krievijas īstenoto karu Ukrainā un atbalstu Ukrainai). 

Atgriezties no Bratislavas ar regulāro reisu nebija iespējams; nākamais regulārais reiss būtu pieejams tikai nākamās dienas vakarā no Vīnes, tāpēc atgriešanās tika organizēta tajā pašā dienā ar speciālo reisu.

  • 14. jūnijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā no Hāgas, uz ko savukārt ar komercreisu bija ieradies no vizītes Spānijā, uz kuru došanās arī bija komercreisā. Hāgā Ministru prezidents tikās ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem. Šajā formātā Latvijas Ministru prezidents bija vienīgais aicinātais no Baltijas valstīm; bija ģeopolitiski nozīmīgi piedalīties šajās sarunās, kur notika arī gatavošanās Latvijai svarīgajam NATO samitam Madridē.
  • 30. augustā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Kopenhāgenu, kur piedalījās Baltijas jūras valstu samitā. Samits iepriekš tika plānots Bornholmā, bet divas dienas pirms pasākuma lidostas darbinieku streika dēļ tika pārcelts uz Kopenhāgenu; došanās uz Kopenhāgenu notika pēc MK sēdes. Samitā uzmanība bija pievērsta Baltijas jūras valstīm – kā tām pēc iespējas labāk pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas un līdz ar atjaunojamo energoresursu attīstību stiprināt savu enerģētisko neatkarību un noturību.
  • 4. septembrī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Berlīni, lai tur piedalītos Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, tiktos ar Vācijas politiķiem un Frīdriha Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā saņemtu fonda piešķirto starptautisko balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, īstenojot uz tirgu orientētu ekonomikas un budžeta politiku.
  • 6. oktobrī Ministru prezidents devās uz Prāgu, kur piedalījās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. 7. oktobrī Prāgā notika neformālā Eiropadome.

2023. gads

  • 17. martā Ministru prezidents no Žešuvas (Polijā) atgriezās Rīgā pēc vizītes Ukrainā, kur bija ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO. Uz Varšavu tika lidots ar regulāro reisu; lai nonāktu Ukrainas galvaspilsētā, tika izmantots autotransports un vilciens, savukārt atpakaļceļā līdz Polijai tika izmantots vilciens. 

No Polijas nebija iespējama atgriešanās ar regulāro reisu konkrētajā dienā, tāpēc no Žešuvas tika izmantots speciālais reiss. Vizītes datums tika vairākkārt mainīts un pieskaņots Ukrainas puses uzņemšanas iespējām.

  • 1. jūnijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā. Samita norises laikā Kišiņevas lidosta tika slēgta regulārajiem reisiem.
  • 20. jūnijā Ministru prezidents pēc valdības sēdes vadības devās uz Londonu, kur piedalījās divpusējās tikšanās un 21. jūnijā - Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. Regulārie reisi nebija pieejami pēcpusdienā, kas ļautu ielidot pirms programmā paredzētās tikšanās.
  • 17. jūlijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz ES-CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) trešo samitu, kas norisinājās 17. un 18. jūlijā Briselē. ES-CELAC samitā piedalījās un Briselē ieradās 62 valstu līderi - 29 ES dalībvalstu un ES institūciju līderi un 33 Latīņamerikas un Karību valstu valdību vadītāji, kas rada papildu drošības un loģistikas prasības. Organizatoriski samits bija ļoti komplicēts, praktiskā informācija un programma tika mainīta vairākas reizes un precizēta pat norises dienā, ņemot vērā daudzu Latīņamerikas un Karību valstu pēdējā brīža sniegto loģistikas informāciju. Tas savukārt radīja arī izmaiņas samita kopīgajā un līdz ar to arī Latvijas Ministru prezidenta vizītes programmā. Samita sagatavošanas vizīte, ko organizēja Padomes Ģenerālsekretariāta protokols, notika tikai 15. jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Biatlonistes Buliņa un Bendika sprintā nopelna vietu iedzīšanā Pasaules kausa posmāŠodienas jautājums: Kā vērtēt jaunās koalīcijas pirmos darbus?Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi53:49VIDEO. «Kas notiek ar 2024. gada valsts budžeta projektu Saeimā?»01:27:46

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Kur rast naudu valsts budžetā? Politiķi nākamgad revidēs tēriņus, cer uz Valsts kontroli, bet brīnum...
Kur rast naudu valsts budžetā? Politiķi nākamgad revidēs tēriņus, cer uz Valsts kontroli, bet brīnumam par miljardu netic

Šodien, 12:20

Kariņš negrasās atkāpties privāto avioreisu dēļ
Kariņš negrasās atkāpties privāto avioreisu dēļ

Šodien, 12:37

Skaties REplay.lv ► Seriāls, kuram režisors Ksavjē Dolans atdevis visu – «Nakts, kad Logans pamodās»
Skaties REplay.lv ► Seriāls, kuram režisors Ksavjē Dolans atdevis visu – «Nakts, kad Logans pamodās»

Šodien, 17:50

Pie Latvijas–Baltkrievijas robežpunkta «Pāternieki» pieaug kravas auto rindas
Pie Latvijas–Baltkrievijas robežpunkta «Pāternieki» pieaug kravas auto rindas

Šodien, 17:10

 Jelgavā 5 stundu laikā 7 auto fiksē nodilušas riepas
CSDD ziemas riepu reids: Jelgavā 5 stundu laikā 7 auto fiksē nodilušas riepas

Šodien, 17:33

Krievijas propaganda vēsta par aizturētu diversantu, kurš esot apmācīts Jēkabpilī
Krievijas propaganda vēsta par aizturētu diversantu, kurš esot apmācīts Jēkabpilī

Šodien, 14:07

 Ar privātajām lidmašīnām amatpersonas turpmāk lidos retāk
Karikatūrista skats: Ar privātajām lidmašīnām amatpersonas turpmāk lidos retāk

Šodien, 16:17

Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā gada laikā pieaugusi par 11,8% – līdz 1549 eiro
Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā gada laikā pieaugusi par 11,8% – līdz 1549 eiro

Šodien, 13:29

Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti Lukašenko dēļ boikotē ANO samita kopbildi
Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti Lukašenko dēļ boikotē ANO samita kopbildi

Šodien, 13:26

17:50Papildināts 17:4117:3317:1217:10Papildināts 17:0216:5316:34Papildināts 16:2816:17
Papildināts 17:4117:3317:1016:5316:34Papildināts 16:28Papildināts 16:1516:13Papildināts 16:08Papildināts 16:04
Papildināts 17:0215:3112:119:048:12Vakar, 21:13Vakar, 19:35Papildināts 18:00Papildināts 17:36Vakar, 13:37
16:179:31Vakar, 18:00Vakar, 11:15Vakar, 10:44Vakar, 9:0829. novembris, 14:3129. novembris, 14:3029. novembris, 14:0828. novembris, 10:20
17:5015:1913:2013:1312:2110:3910:059:299:136:31
17:1214:1513:4811:4611:2511:1511:1511:0110:4810:20
8:496:00Vakar, 14:32Vakar, 6:0029. novembris, 15:0229. novembris, 10:5229. novembris, 6:01Papildināts 17:1728. novembris, 6:0027. novembris, 6:35

Vairāk

Interesanti

 Saeimas diriģente Daiga Mieriņa – spīkeres paveiktais un nepaveiktais
Politoloģes sleja: Saeimas diriģente Daiga Mieriņa – spīkeres paveiktais un nepaveiktais

Vakar, 9:08

 Problēmas izglītības sistēmā ir tik dziļas, ka grūti a...
Latvijas labākās lauku vidusskolas direktors: Problēmas izglītības sistēmā ir tik dziļas, ka grūti atrast izeju

Vakar, 12:24

 Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu
Speciālists: Mākslīgais intelekts vislabāko rezultātu dod apvienojumā ar cilvēka intelektu

Vakar, 10:49

Latvija ar vēl 4 valstīm gulagā rakstītās vēstules uz bērza tāss piesaka UNESCO mantojumam
Latvija ar vēl 4 valstīm gulagā rakstītās vēstules uz bērza tāss piesaka UNESCO mantojumam

Vakar, 9:58

Read Entire Article