Iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem šoziem nav būtiski auguši

1 year ago 860
ARTICLE AD BOX

Iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem šoziem nav būtiski auguši

"Kredītinformācijas biroja" izpilddirektors Intars Miķelsons stāsta, ka uzņēmums seko tendencēm un izmaiņām komunālo pakalpojumu sfērā un šobrīd situācija parādu jomā esot stabila. Jāņem gan vērā, ka uzņēmumam par parādniekiem ziņo galvenokārt lielie pakalpojumu sniedzēji no Rīgas, Jelgavas un citām lielām pilsētām.

"Ja mēs skatāmies pēc kopējā parādu apjoma, tad privātpersonām vidēji mēnesī ir kavēti aptuveni 80 000 rēķinu, kur katrs rēķins ir kavēts vismaz 60 dienu vai vairāk," norādīja Miķelsons. "Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad tie paši 80 000, kas bija pirms gada. Līdz ar to mēs varētu teikt, ka gada griezumā nekas nav mainījies. Savukārt, ja mēs skatāmies, cik strauji pieaug parādi katru mēnesi – 4000, 4500 nesamaksātu rēķinu. Pieņemsim, ja mēs salīdzinām ar 2021. gada ziemu, tad [toreiz] to mēnesī bija par aptuveni 7000 vairāk, līdz ar to šajā kontekstā mums ir progress."

Pērn apkures sezonas sākumā lielākās bažas sagādāja siltumenerģijas tarifi. Gāzes cena pat pārsniedza 300 eiro par megavatstundu. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, kurš ir arī "Jūrmalas siltuma" valdes priekšsēdētājs, vērtē, ka parādnieku skaits dažādos Latvijas reģionos varētu atšķirties, bet, piemēram, Jūrmalā parādnieku skaits bija tāds kā iepriekšējos gados.

"Ik gadu debitoru parāds nepārsniedz divus, varbūt trīs procentus no uzņēmuma apgrozījuma, un tas tāds arī varētu būt vidējais rādītājs Latvijā. Protams, ka, ja mēs skatāmies uz tām pilsētām, kas ir ekonomiski aktīvas – Liepāja, Ventspils, Valmiera, tur arī debitoru parāds nav tik liels.

Latgales pusē parādi varētu būt lielāki, jo, piemēram, Daugavpilī bija ļoti kritiska situācija, liekas, viņi ņēma aizņēmumu, lai iepirktu dabasgāzi.

Kā viņiem tagad ir veicies pēc apkures sezonas, man nav konkrētu skaitļu, jo tā tomēr ir uzņēmuma komercinformācija, bet asociācijā uzņēmumi nav vērsušies, mums nav bijusi liela diskusija par kādiem krasiem debitoru pieaugumiem," norādīja Vītoliņš.

Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas un uzturēšanas uzņēmums "Civinity" apsaimnieko 550 daudzdzīvokļu namus Rīgā un Jūrmalā – gan sērijveida ēkas, gan jaunos projektus.

Uzņēmuma Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs Gatis Roze stāsta, ka parādnieku skaits sezonas laikā pat samazinājies par 12%, jo uzņēmums veic lielu darbu, izglītojot iedzīvotājus.

"Mēs visi kā kopīpašnieki atbildam par to, lai mums būtu silti, un, protams, arī individuāls darbs, kur mēs vienojamies ar klientiem par atlikto maksājumu, atrodam dažādus risinājumus, jo nav jēgas [cilvēku] iedzīt parādos, kuru pēc tam vienkārši vairs nevar samaksāt. Plus vēl, protams, valsts atbalsts ir bijis ļoti nozīmīgs, jo mēs redzam, ka bez šī atbalsta tie rēķini būtu vēl lielāki, un es pat teiktu, ka tas jau vairs nebūtu samaksājams. Gan gāze, gan elektrība ir stipri nokritusies šobrīd, bet, kā parādīja pagājušais rudens, tad var tikpat pēkšņi uzkāpt," pauda Roze.

Roze vērtē, ka siltumenerģijas cenu kāpumam ir arī pozitīva blakne – iedzīvotāji, īpaši Rīgā, sākuši domāt par ēku renovāciju un energoefektivitāti.

"Paļauties mūžīgi uz zemām cenām vai valsts atbalstu, tas jau arī nav neizmērojams. Ir tomēr jādomā par to, kā mēs varam samazināt šo patēriņu, jādomā jau par tādiem kompleksākiem risinājumiem, un tas ir vairāk sakustinājis Rīgas iedzīvotājus, kur vēsturiski vienmēr ir bijis zemākais tarifs."

Palielinājusies arī iedzīvotāju interese par individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article