Iedzīvotāji sāk izpirkt zemi, ko nomā piespiedu kārtā

10 months ago 879
ARTICLE AD BOX

Nepilni 111 tūkstoši dzīvokļu visā Latvijā atrodas uz zemes, kas pieder citiem īpašniekiem. Kopš šī gada sākuma likums ļauj izbeigt piespiedu nomas attiecības, zemi izpērkot. Pagaidām interese nav liela, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 19 pieteikumi no daudzdzīvokļu ēku pārstāvjiem.

Līdz trešdienai, 23. augustam, VZD ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstspilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas – astoņi. Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. 

Pēc VZD rīcībā esošās informācijas, dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru šobrīd ir uzsākuši jau 450 dzīvokļu īpašnieki.

Lai sāktu zemes izpirkšanas procesu, sākotnēji iedzīvotājiem jāvienojas savā starpā – pietiek ar 50% plus viena dzīvokļu īpašnieka lēmumu izpirkt zemi zem ēkas. Likums to ļauj darīt, neprasot zemes īpašnieka viedokli.

"Tā ir vienpusēja dzīvokļu īpašnieku tiesība, proti, ja dzīvokļu īpašnieki šī likuma ietvaros lemj, ka viņi grib izpirkt privātpersonai piederošu zemi zem savas mājas, tad pietiek ar viņu lēmumu. Zemes īpašnieka atsevišķa piekrišana tam nav nepieciešama," skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Zanda Stara.

Brīdī, kad iedzīvotāju vairākums pieņēmis lēmumu zemi pirkt, nākamais solis ir vērsties pašvaldībā. Tā iesniegs pieprasījumu VZD, kas veiks aprēķinus, tajā skaitā, cik katram iedzīvotājam būtu jāmaksā.

"Tas neprasa finanšu līdzekļus no pašiem iedzīvotājiem, dzīvokļu īpašniekiem, visas šīs izmaksas par zemes uzmērīšanu, par cenas noteikšanu zvērinātu tiesu izpildītāju visas amata atlīdzības. Tas viss ir uz valsts budžeta rēķina, līdz ar to tādā ziņā valsts ir ļoti nākusi pretī," norādīja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta pārstāve Baiba Cīrule.

Kad aprēķini veikti, nepieciešams vēl viens iedzīvotāju lēmums – par to, ka 50% plus viens piekrīt maksāt prasīto naudu. Šajā brīdī iespējams arī atteikties, ja vairumam īpašnieku summa šķiet par lielu. Lai zemi izpirktu, var lūgt kredītu komercbankām. Ja bankas kredītu atteiks, zemes izpirkšanu apņemas apmaksāt finanšu institūcija "Altum"

"Mēs vērtējam mājas iedzīvotāju maksājumu disciplīna par komunālajiem pakalpojumiem pēdējo 12 mēnešu laikā. Tā jau nevar pārsniegt 10% parādsaistības, taču nu principā vienīgais kritērijs, ko mēs diezgan kritiski arī vērtējam," atzina "Altum" Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja Ilze Ungure.

Ja lielākā daļa iedzīvotāju nobalsojusi par zemes izpirkšanu, par to būs jāmaksā pilnīgi visu dzīvokļu īpašniekiem.

KONTEKSTS:

Aptuveni 100 000 dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar VZD datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

Jautājums par zemes piespiedu nomu jau vairākkārt nonācis parlamentāriešu darba kārtībā. Saeima 2017. gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā, kas atzina šo normu par neatbilstošu konstitūcijai, jo izmaiņas Saeimā nebija pienācīgi izvērtētas.

Saeima 2021. gada novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Ar speciālu likumu izveidots mehānisms, kā no 2023. gada izbeigt piespiedu dalīto īpašumu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieka starpā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article