VARAM neatkāpjas no plāna apvienot Liepāju un Dienvidkurzemi

Lai noskaidrotu pašvaldību viedokli par plānoto Latvijas valstspilsētu un tām pieguļošo novadu apvienošanu no 2025. gada, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagājušajā mēnesī lūdza vietvarām nākt klajā ar savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa pašvaldību, ar dažiem izņēmumiem, gan norādīja, ka neatbalsta plānotos grozījumus esošajā redakcijā, argumentējot, ka tie ir sasteigti, turklāt vēl neesot bijis atbilstošs izvērtējums par nesen kā veikto reformu, kā arī par potenciālajiem reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tas  Ministru kabinetam ir jāvērtē 2022. gada 1. maijā, aptuveni pusgadu pēc gaidāmā Saeimas lēmuma par novadu apvienošanu. 

‘’Tikko ir notikušas pašvaldību vēlēšanas, jaunais Dienvidkurzemes novads ir tikai sācis to savu darbu.

Ir vēl pārāk daudz neskaidru jautājumu, šobrīd uzsākt atkal jaunu apvienošanas reformas procesu, – tas neliekas loģiski. Ja mēs skatāmies nākotnē, tur ir savi pozitīvie ieguvumi, kas varētu būt no šādas apvienošanas, taču mūsu viedoklis, vismaz tuvākajā laikā, vismaz līdz šim 2025. gadam – tas ir sasteigti,’’ sacīja  Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis (Latvijas Reģionu apvienība).

Arī Dienvidkurzemes novada dome norādījusi, ka likuma grozījumi esošajā redakcijā ir sasteigti, nepamatoti un nepārdomāti. Pašvaldība atkārto jau iepriekš paustos argumentus, proti, novadam ir bažas, ka, vietvarām apvienojoties, cietīs cilvēki reģionos.

‘’Piedodiet, pēc pārstāvniecības, kad pilsētas deputāti būtu kuplākā skaitā, jo tas tīri loģiski – 70 tūkstoši izvēlas savu priekšstāvi vai 33 tūkstoši. Tā pārstāvniecība būs ar pilsētas domāšanu. Man ir pārliecība, ka tur [VARAM] viedoklis ir noformēts un ka, līdzīgi kā iepriekšējā reformā, vienkārši to straujā tempā cenšas īstenot. Ja ir stabili pierādīts, ka katram iedzīvotājam būs labāk gan laukos, gan pilsētā, tad visu cieņu projekta autoriem – un uz priekšu,’’ izteicās Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība) . 

Gan Dienvidkurzemes novads, gan Liepāja atzīst, ka abām pašvaldībām ir bijušas konsultācijas ar VARAM par šo plānu, taču esot nepieciešama plašāka informācija. VARAM gan norāda, ka padziļināta analīze esot veikta.

“Mēs arī šobrīd, sagatavojot piedāvājumu administratīvi teritoriālās reformas komisijai, vētījām atkārtoti, kas tad būtu tas labākais piedāvājums.

Šeit tādā ziņā skaidri saredzam, ka Liepājas pilsētai un Dienvidkurzemes novadam, veidojot vienotu administratīvi teritoriālu vienību, jauda, attīstības potenciāls ir daudz lielāks,’’

sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs.

Dienvidkurzemes novads un Liepājas pašvaldība gan uzskata, ka vietvarām ir nepieciešams vairāk laika, lai noskaidrotu potenciālos ieguvumus. Viedoklim pievienojas arī citas pašvaldības, kuras vēlētos apvienošanas termiņu pagarināt no 2025. gada līdz 2029. gadam. Arī attiecīgajā Saeimas komisijā šāda versija ir izskanējusi, taču par to Saeimai būs jālemj otrajā lasījumā, kas varētu notikt novembra beigās. 

KONTEKSTS:

Saeima 21. oktobrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. To paredz pirmajā lasījumā atbalstītie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi. Vienlaikus aģentūra LETA, atsaucoties uz atbildīgajā komisijā pieņemto priekšlikumu, vēsta, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar piegulošajiem novadiem plāno pārcelt uz 2029.gadu.