Ukrainas kara dēļ pašvaldībās infrastruktūras projektu realizēšana var ievilkties un būtiski sadārdzināties

2 years ago 1900
ARTICLE AD BOX

Austrumu maģistrāle, Skultes pārvads un Salu tilts. Tie ir daži no Rīgas daudzu desmitu miljonu vērtiem infrastruktūras projektiem, kurus pašvaldībai, iespējams, nāksies pārskatīt. Kā Latvijas Radio atklāja galvaspilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis („Jaunā Vienotība”), teju visi būvnieki paredzētajā finansējumā norunātos darbus izpildīt nevar. Problēma slēpjas daļā no Krievijas un Baltkrievijas piegādājamo celtniecības materiālu, ko kara dēļ nākas meklēt citur. Celtnieki norādot, ka, piemēram, metāliem vērtība ir pieaugusi pat trīs reizes, un tos vispār tagad nevar nopirkt. Arī naftas produktus, piemēram, bitumenu, ko izmanto asfaltēšanai, iegādāties esot grūti. Ķirsis neizslēdz iespēju, ka iecerētie projekti ievilksies. 

Ukrainas kara dēļ pašvaldībās infrastruktūras projekti var ievilties un būtiski sadārdzināties

00:00 / 03:28

Lejuplādēt

Viktors Demidovs/Latvijas Radio

„Tomēr gribētu turpināt šos darbus. Ja mēs viņus patrauktu, tad mēs varētu izraisīt kaut kādu bezdarba vilni vai ko tamlīdzīgu, ko mēs noteikti negribētu redzēt. Daudzos projektos ir palicis tikai, kā saka, sunim astei pārkāpt. Tā situācija ir nopietna un ir jārisina ne tikai pašvaldības, bet arī valdības līmenī,” stāstīja Ķirsis.

Visdrīzāk visiem projektiem būs nepieciešams lielāks finansējums, taču vietvarai samaksāt būvniekiem vairāk nav ļauts, norādīja Ķirsis, piebilstot – lai to izdarītu, valdībai ir jāmaina likumdošana.

Neskaidra situācija ir arī citās vietvarās. Piemēram, Jēkabpils pašvaldības domē informēja, ka celtnieki ir apjukuši. Viņi vairs nepiesakās darbiem, kuru realizācijas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem, jo nav garantijas, ka cenas nemainīsies. Par iespējamiem projektu sadārdzinājumiem ir norūpējušies arī Jelgavas domē.

„Izskan paziņojumi, ka, ņemot vērā esošo situāciju, ekonomiski izdevīgāk ir atkāpties no līguma saistībām, attiecīgi samaksājot soda procentus, bet neīstenot līgumu. Te ir jābūt kompleksai pieejai šīs sarežģītās situācijas risināšanai, lai nebūtu tā, ka Latvijā paliek pusbūvēti objekti un vienkārši tie netiek pabeigti,” stāstīja domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.

Karš Ukrainā apdraud arī Latvijas lielāko nekustamo īpašumu pārvaldītāju, kura paspārnē ir simt projekti ar kopējo budžetu teju 240 miljonu eiro apmērā. Vieni no lielākajiem darbiem ir Strēlnieku laukuma, Dailes teātra skvēra un Jaunā Rīgas teātra atjaunošana. „Valsts nekustamo īpašumu” vadītājs Renārs Griškevičs sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad celtniecības materiāliem vērtība īpaši pieauga, šogad būvniecības izmaksas varētu kāpt vairāk nekā par 20%.

„Jāapzinās, ka visus projektus esošajā situācijā nevarēs turpināt. Jāskatās kompleksi, kuri tad ir valstiski un arī konkrētiem klientiem vai nozarei prioritārie projekti, kas ir jāturpina. Objektīvi jāizvērtē un jāatsakās varbūt no tā, ko varētu realizēt nākotnē,” norādīja Griškevičs.

Esošā situācija īpaši gan nav neietekmējusi paredzētos darbus galvaspilsētas parkos, tā atzīmēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis („Par/Progresīvie”), informējot, ka vietvara šogad plāno pabeigt remontu Esplanādē, Aldara parkā un sākt darbus Nordeķu un Ēbelmuižas parkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article