Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 11 °C Viegls vējš, 1.9 m/s no R
Sestdiena, 2019. gada 20. JūlijsVārda dienu svin: Ritma, Ramona

Olimpiskās vienības sastāvā – rekordliels skaits jelgavnieku

Ilze Knusle
Latvijas Olimpiskā komiteja nosaukusi Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vasaras sastāvu. Tajā iekļauti desmit Jelgavas sportisti. «Tik daudz Jelgavas sportistu Olimpiskajā vienībā līdz šim nav bijis. Tas tikai apliecina, ka resursi, ko pašvaldība iegulda sporta infrastruktūrā, iestādēs un cilvēkos, sniedz rezultātu,» norāda Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis.

Pērn LOV vasaras sastāvā bija seši Jelgavas sportisti, no kuriem pieci vietu vienībā saglabājuši. Tas nozīmē, ka viņi aizvadītajā gadā uzrādījuši augstus rezultātus, jo Olimpiskajā vienībā sportisti tiek iekļauti, izvērtējot startus starptautiskās sacensībās – izcīnīto vietu, pozīciju pasaules reitingā. Sportisti atkarībā no viņu rezultātiem tiek dalīti A, B vai C sastāvā, un katrā sastāvā atšķiras no LOV pieejamais atbalsts.

No Jelgavas A sastāvā iekļauti divi sportisti, B sastāvā – arī divi, C sastāvā – trīs, bet vēl trīs sportisti vienībā ir ar atsevišķu LOV valdes lēmumu uz individuāliem nosacījumiem. Trīs no šogad vienībā iekļautajiem sportistiem tur ir pirmo reizi.

«Pašvaldības atbalsts ir vērsts uz augstu panākumu sportu, ļaujot palielināt finansējumu sportistiem, kuri uzrādījuši pietiekami labus rezultātus un iekļuvuši Olimpiskajā vienībā. Tas ir likumsakarīgi – jo lielāks atbalsts ir sportistam, jo kvalitatīvāk un labāk viņš var trenēties, kas ir būtisks priekšnoteikums tam, lai arī sacensībās būtu labi rezultāti,» tā J.Kaminskis. 2019. gads ir ļoti nozīmīgs, jo vairumā sporta veidu sākas atlase 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm.

Jāpiebilst, ka A sastāva sportisti gadā saņem garantēto summu no 11 200 līdz 13 600 eiro plus piemaksas. B sastāva sportistiem paredzētais pamatatbalsts ir no 5600 līdz 8000 eiro gadā un nelielas piemaksas, savukārt C sastāva sportistiem gadā atvēlētais finansējums ir no 2400 līdz 3200 eiro. Sportisti saņem arī metodisko un medicīnisko atbalstu veiksmīgai treniņu darba organizēšanai, atbalstu līdzdalībai starptautiskās sacensībās, augstas klases ekipējuma iegādē, dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Jāpiebilst, ka LOV ir SIA, kas izveidota 1994. gadā ar mērķi atbalstīt Latvijas labāko sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm. Līdz šim lielākā Latvijas sportistu delegācija vasaras olimpiskajās spēlēs bija 2008. gadā Pekinā – 49 sportisti. Pēdējās vasaras spēlēs Riodežaneiro 2016. gadā piedalījās 32 Latvijas sportisti.

 

«Nav jādomā, kā izdzīvot»

Kalvis Kalniņš, karatists:

«Par to, ka 2017. gadā izcīnīju Eiropas čempionāta zeltu, pērn jau biju iekļauts Olimpiskās vienības A sastāvā. Atbalsts, ko gada laikā saņēmu no vienības, bija 14 000 eiro. Tam, ko biju ieplānojis – treniņnometnēm, startiem –, pietika. Šogad man paredzētais atbalsts no Olimpiskās vienības būs tādā pašā apmērā. Gada pirmo mēnešu sacensību plāns ir zināms, bet treneris vēl strādā pie visa gada nometņu un sacensību kalendāra. Man Latvijā ir tikai viens sparinga partneris, tāpēc iespēja doties uz nometnēm un trenēties ar augsta līmeņa sportistiem ir ļoti būtiska. Ņemot vērā, ka šovasar gaidāmas II Eiropas spēles, Eiropas čempionāts pārcelts divus mēnešus agrāk un notiks marta beigās – čempionāts būs arī kvalifikācija Eiropas spēlēm.

Olimpiskā vienība nodrošina arī personālu, un pērn pārliecinājos, cik svarīgi ir tas, lai sportistam ir atbalsta komanda. Kad pasaules čempionātā satraumēju roku, bez ārsta palīdzības diez vai būtu spējis turpināt dalību un izcīnīt 5. vietu. Reizi mēnesī eju pie vienības mediķiem pēc vitamīniem un uztura bagātinātājiem – ja neko nelietošu uz savu galvu, tā ir garantija, ka neuzņemšu aizliegtās vielas. Arī tas ir būtiski, jo, piemēram, pagājušajā gadā man bija četras dopinga pārbaudes.

Pats svarīgākais ir tas, ka sportists var trenēties un nedomāt par to, kā izdzīvos, jo daudzi tieši sadzīves apstākļu dēļ no sporta aiziet.»

 

«Lēmumus vairs nepieņemu viens»

Edgars Krūmiņš, 3x3 basketbolists:

«2017. gadā ar 3x3 basketbola komandu nospēlējām tikai pusi sezonas, un, uzvarot Eiropas kausā, var teikt, ka ielēcām pēdējā vagonā. Pēc šī sasnieguma tikām iekļauti Olimpiskajā vienībā un, pateicoties piešķirtajam atbalstam, 2018. gadā aizvadījām jau pilnu sezonu. Un ir arī rezultāti – 2. vieta Eiropā un pasaules tūrē, 3. vieta pasaules reitingā. Reti kurai komandai ir izdevies gada laikā iekļūt uzreiz pasaules top 3, bet mēs to izdarījām – ar komandas trenera, fizioterapeita un Latvijas Olimpiskās vienības un citu atbalstu.

2019. gads būs vissvarīgākais, jo sāksies punktu krāšana kvalifikācijai olimpiskajām spēlēm. Tagad vēl izeju rehabilitāciju – tā kā spēlēju pēc ceļa traumas un sezona bija smaga, turklāt vēl laukuma segums nav pārāk amortizējošs, celi pilnībā nesadziedēju, un tas jāizdara tagad. Plānots, ka pēc pāris nedēļām atsākšu skriet, bet tālākais jau būs atkarīgs no tā, ko teiks fizioterapeits – ko ļaus un neļaus darīt. Kopš esmu Olimpiskajā vienībā, stratēģiskos lēmumus viens pats vairs nepieņemu.

Protams, mērķis ir tikt uz olimpiskajām spēlēm, bet tas nav atkarīgs tikai no mums. Punktus krās visas mūsu valsts 3x3 basketbola komandas – turnīros gan Latvijā, gan citās valstīs. Ceru, ka visiem kopā mums izdosies.»

 

«Tas ir mūsu novērtējums»

Agita Puriņa, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas airēšanas trenere:

«Jānis Timbors ir aizvadījis pirmo sezonu U-23 un pieaugušo grupā, un, manuprāt, tā bija laba. To novērtēja arī valsts līmenī, iekļaujot viņu Olimpiskajā vienībā. Mēs par to esam priecīgi, jo būs iespēja saņemt gan finansiālu, gan medicīnisku atbalstu, kas ir ārsti, masāžas, vitamīni. Šogad Jāņa uzdevums ir uzlabot savus rezultātus. Pirmais lielais starts gaidāms jūlijā – pasaules U-23 čempionāts. Tas notiks Floridā, ASV, un klimats tur galīgi nav mums pateicīgs. Pēc tam izlemsim, vai startēt pasaules čempionātā pieaugušajiem augusta beigās, kas būs arī atlase olimpiskajām spēlēm, vai Eiropas U-23 čempionātā septembra sākumā. Uz abām sacensībām paspēt nevar, tāpēc izlemsim, izvērtējot Floridas rezultātus, – ja nevari stabili distanci noairēt ātrāk par septiņām minūtēm, pieaugušo čempionātā nav ko darīt. Tiesa, vilinājums ir – jau vairākās olimpiskajās spēlēs Latvijas airētāji nav piedalījušies, jo nav spējuši izpildīt normatīvu. Bet, godīgi sakot, akadēmiskā airēšana nav ļoti jaunu cilvēku sporta veids, taču Jānis vēl ir jauns.»

 

«Finansējums ļauj pastiept sagatavošanās procesu»

Sergejs Bobkovs, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas kanoe airēšanas treneris:

«Ja sportists ir iekļauts Olimpiskajā vienībā, tas nozīmē, ka viņš ir perspektīvs, līdz ar to arī no Jelgavas pašvaldības var saņemt lielāku atbalstu, jo pašvaldībai ir īpaša programma augstu sasniegumu sportistu atbalstam. 2017. gadā Roberts Lagzdiņš bija iekļauts Latvijas Olimpiskās vienības C sastāvā, lai gan mēs cerējām uz B sastāvu, jo viņš junioru konkurencē bija izcīnījis sudraba medaļu. Manuprāt, ja sportists jau juniora vecumā pasaules mērogā var izcīnīt medaļu, tas nozīmē, ka viņam ir atbilstoša domāšana un piemīt uzvarētāja gēns, kas ar laiku, smagi strādājot, izpaudīsies arī pieaugušo sportā. Tagad – pēc pirmā gada U-23 un pieaugušo konkurencē – Roberts ir izcīnījis vietu B sastāvā, kas ir progress. Viegls šis gads gan nebūs, jo sāksies kvalifikācija olimpiskajām spēlēm. Pirmais mēģinājums būs pasaules čempionātā pieaugušajiem augustā – lai gan cerību, ka Robertam izdosies iekļūt labāko piecniekā un kvalificēties, ir ļoti maz, jāmēģina. Vēl viņš šogad startēs II Eiropas spēlēs. Matīsam Ozolam šis gads būs grūts, jo viņš sāks startēt U-23 un pieaugušo grupā, savukārt Aleksejam Ševcovam šis ir pēdējais gads junioros, un gribam izveidot jaunu divnieku, kura uzdevums būs cīnīties par medaļām Eiropas čempionātā.

Airēšanā ir ļoti svarīgi pēc iespējas agrāk sākt trenēties uz ūdens, taču Lielupē mēs izejam tikai aprīlī, kas ir pavēlu. Ja ir finansējums, tas ļauj mums pastiept garāku sagatavošanās procesu – pateicoties iegūtajam finansējumam, jau gada sākumā varam organizēt treniņnometnes. Piemēram, Roberts nupat atgriezās no trīs nedēļu nometnes Spānijā, kur bija ar Latvijas izlasi, bet februārī un martā ar audzēkņiem brauksim uz nometnēm Francijā.»

 

«Tas ir papildu darbs un papildu atbildība»

Astra Ozoliņa, Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas trenere:

«Tas, ka mūsu skolas audzēknis ir iekļauts Latvijas Olimpiskajā vienībā, ir mūsu darba rezultātu rādītājs, bet man kā trenerei un manam audzēknim Didzim Rudavam tas nozīmē arī papildu darbu un papildu atbildību. Tomēr, ja sportists un treneris grib iet uz priekšu, bez tā iztikt nevar, un mēs ar Didzi gribam!

Jāsaprot, ka būšana Olimpiskajā vienībā ir izvērtējums paveiktajam noteiktā laika sprīdī un arī atbalstu garantē uz noteiktu laika sprīdi – tikpat ātri, cik vienībā iekļūst, no tās arī izkļūst. Pēdējais Jelgavas peldētājs Olimpiskās vienības sastāvā bija Guntars Deičmans – viņš tajā tika iekļauts 2002. gadā. Guntaram izdevās sasniegt augstus rezultātus divus gadus un palikt vienības sastāvā līdz Atēnu olimpiskajām spēlēm 2004. gadā.

Didzim šis būs pēdējais gads junioru grupā, un mērķis ir noturēt pērn izcīnīto 2. vietu Eiropas čempionātā.»

 

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti