SM budžets 2022: Augstie peroni jaunajiem vilcieniem, reģionālo ceļu remonts un valsts veloceļi

2 months ago 347
ARTICLE AD BOX

Satiksmes resorā nākamgad turpināsies reģionālo ceļu remontdarbi, kopā ar daļu ilgi gaidīto jauno elektrovilcienu modernizēs peronus, ieviesīs vienotu sabiedriskā transporta biļeti. Notiks valsts programmā plānoto veloceliņu projektēšana. Tie ir Satiksmes ministrijas plāni valsts budžetā nākamajiem gadiem.

SM budžets 2022: Augstie peroni jaunajiem vilcieniem, reģionālo ceļu remonts un valsts veloceļiJānis Kincis00:00 / 00:00

Ceļu atjaunošanā no pārējām Baltijas valstīm atpaliekam par desmit gadiem, tāpēc būtiski turpināt iesākto reģionālo ceļu atjaunošanu, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas. Vienlaikus aizvien redzamāka būs sabiedriskā transporta un ar to saistītās infrastruktūras atjaunināšana. Tā īsumā varētu raksturot prioritāros pasākumus Satiksmes ministrijas nākamā gada budžetā.

Nākamgad prioritārajiem pasākumiem paredzēti papildus 73,7 miljoni eiro. Virs 15 miljoniem eiro paredzēti šogad jau sāktajai reģionālā sabiedrisko autobusu maršrutu un aprīkojuma uzturēšanai un vilcienu infrastruktūras uzlabošanai.

Vilcieni

Gaidot pirmos „Škoda Vagonka” elektrovilcienus, no nākamā gada papildus piešķirtos līdzekļus sākt ieguldīt peronu paaugstināšanai 48 stacijās. Tāpat pāris gadu laikā iecerēts uz sliežu ceļiem Krustpils un Jelgavas virzienā novērst „vājos punktus”, lai vilcieni varētu braukt līdz pat 140 kilometriem stundā.

Šobrīd Satiksmes ministrijā neizskata jaunu dīzeļvilcienu iegādi, ko Eiropas Komisija to novērtējusi kā klimata mērķiem neatbilstošu. Tā vietā ar Eiropas atveseļošanās plāna finansējumu plānots no 2026. gada ieviest bateriju vilcienus ar elektriskās padeves iespēju.

„Visi šie darbi padarīs pārvadājumus ar vilcienu daudz pievilcīgākus. Ieskaitot jaunos elektrovilcienus, pārvadājumi Pierīgā būs ar 15 minūšu intervālu. Jaunie vilcieni sagaidāmi nākamā gada otrajā pusē. Pirmais no tiem būs jau ātrāk testēšanai, sertificēšanai, kas aizņems kādu laiku. Nākamgad būs pirmie 18 jaunie elektrovilcieni, kuru izgatavošanas grafikā bijusi neliela nobīde Covid-19 pandēmijas radīto apstākļu dēļ,” pastāstīja satiksmes ministrs.

Reģionālie ceļi

Lauvas tiesu papildus piešķirto līdzekļu – gandrīz 58 miljonus eiro – izmantos reģionālo ceļu remontdarbu turpināšanai 280 kilometru garumā visā Latvijā. Šie darbi iekļauti valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānā nākamajiem sešiem gadiem.

Plāns vēl top, un drīz to prezentēs Latvijas plānošanas reģionu sanāksmēs. Mērķis – sešu gadu laikā sakārtot visus reģionālos ceļus.

Šis valdībā apstiprinātais nozares budžeta plāns apliecina, ka nākamgad ceļu būvniekiem darbs būs, secināja biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš. Viņš gan uzsvēra, ka vajadzīga skaidrāka ilgtermiņa plānošana: „Es gribētu teikt, ka nozarē visvairāk pietrūkst vidēja termiņa programmas – piecu līdz septiņu gadu vai trīs līdz piecu gadu – ar skaidri iezīmētiem ceļu posmiem vai darbiem darba apjomiem. Līzings ierasti ir uz pieciem gadiem, lai izmaksātu iegādātu tehniku. Tikko nav piecu gadu programmas, banka uzreiz var pajautāt: vai jums vispār būs iespēja to naudiņu atmaksāt.”

Vienlaikus ceļu būvnieki sagaida lielāku skaidrību par Eiropas fondu finansējuma pieejamību ceļu būvei. Tāpat nozare turpmākajos gados jau rēķinās ar iespējām iesaistīties ar "Rail Baltica" saistītajos Ķekavas apvedceļa un pārējo Pierīgas apvedceļu vērienīgajos projektos.

Tiesa, pašlaik Konkurences padome pārbauda vairāku lielo ceļu būves kompāniju savstarpēju vienošanos par iepirkumu cenām. Bērziņš uz jautājumu par šo tematu atbild ar norādīja par iepirkumu tendencēm pēdējo pāris gadu laikā: „Kā es varu izskaidrot, ka cenas ir par 20% kritušās situācijā, kad kāpušas degvielas, bitumena, elektroenerģijas izmaksas? Spriežot pēc tā, kas notiek konkursos, es neredzu pamatu runām par kaut kādām vienošanām, kuru rezultātā cenas būtu kāpušas augšā."

Veloceļi

Papildus vairāk nekā viens miljons eiro turpmākajos trīs gados ieplānots valsts programmā paredzētu 15 veloceliņu projektēšanai līdzās autoceļiem. Tādi jau tapuši Murjāņos un vairākās vietās Pierīgā. Pašlaik vērienīgākais plāns ir veloceliņš no Rīgas līdz Carnikavai, kura izveidē izmantos arī Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļus.

Būtiski neuzlabojoties satiksmes drošības rādītājiem, velosipēdistu un gājēju infrastruktūras attīstību kā būtisku prioritāti nosauca arī Latvijas Auto moto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis. Vienlaikus viņš secināja, ka gan budžetā ieplānotie, gan Covid-19 laikā papildus finansētie ceļu remontdarbi ļauj mazāk līdzekļu paredzēt īstermiņa ceļu glābšanas darbiem.

„Samazinās bedrīšu remontiem vajadzīgās summas, jo ceļu kvalitāte uzlabojas.

Arvien plašāk plāno dubultā seguma ceļa posmus, kas operatīvi atrisina slikta seguma ceļu problēmu,” norādīja Zvirbulis.

“Rail Baltica” un “airBaltic”

Satiksmes ministrijas kopbudžets nākamajā gadā plānots ap 740 miljoniem eiro. Nākamgad turpināsies "Rail Baltica" reģionālo staciju projektēšana. Ir cerības, ka 2022. gadā šajā starptautiskajā projektā varēs izsludināt arī pirmos reģionālās būvniecības iepirkumus.

Vienlaikus ir lietas, ko nozares ministrija ieplānot nevar. Aizvadītajos divos gados valdība lēma divos piegājienos nacionālās aviokompānijas „airBaltic” pamatkapitālā no valsts budžeta ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro saistībā ar Covid-19 krīzes radītajiem zaudējumiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atgādināja, ka šajā krīzē atbalstītas ir visas Satiksmes ministrijas pakļautībā esošās valsts kapitālsabiedrības, un uzsvēra – atgūstoties pēc Covid-19 krīzes, lidosta „Rīga” un „airBaltic” valstij atmaksās papildus ieguldītos līdzekļus. „airBaltic” ir plāns valsts akcijas pēc diviem vai trīs gadiem pārdot publiskā piedāvājumā starptautiskā tirgū, lai segtu šos simtu miljonu ieguldījumus.

Jāpiebilst, ka SM resursi izdevumu segšanai 2021.gada pamatbudžetā ir 444,1 miljons eiro. Tādējādi no katra Latvijas iedzīvotāja nodokļos samaksātā satiksmes nozarei atvēlēti ap 235 eiro. Salīdzinājumam Lietuvas satiksmes un komunikāciju ministrijas budžets šogad ir 1,1 miljards eiro jeb 410 eiro uz katru iedzīvotāju. Savukārt par satiksmi atbildīgās Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas budžeta rādītājs nav pielīdzināms, jo ministrijas pārraudzībā ir plašāks nozaru loks.


Read Entire Article