REPORTĀŽA. Applūdušajos Dzērumos cilvēki mājās dodas ar gumijas zābakiem un laivās

Misas upes krastus redzēt nevar. Mazā upe applūdinājusi māju pagalmus. Lai tiktu uz māju, iedzīvotājiem nepietiek tikai ar gumijas zābakiem. 

Dzērumu iedzīvotāja Vilma pastāstīja, ka evakuācijai ir gatava. Pagaidām viņa uzmanīgi vēro ūdens līmeni piemājas grāvī. 

“Man nav gumijas zābaku, un laivas man arī nav. Es te dzīvoju septiņus gadus, un šitā te vēl nav bijis. Šogad pirmais gads, kad tā. Vienu dienu es jau domāju, ko man no pirmā stāva pārnest uz otro stāvu. Un visi dokumenti man jau salikti somiņā, ja kas, tad paņem somiņu un prom,” sacīja Vilma.

Sieviete stāstīja – lai gan ūdens līmenis strauji mainās, pie viņas mājas tas ir vienmērīgi augsts jau trīs dienas. 

Šeit gan notiek centieni situāciju uzlabot. Ūdens tiek pārsūknēts no viena grāvja otrā. Vietējie iedzīvotāji gan uzskata, ka lielas jēgas no tā nav, jo viens no grāvjiem nopludina pārējās mājas. 

Pavasara palu plūdi Dzērumos.

Foto: Dāvids Freidenfelds/Latvijas Televīzija

Dzērumu iemītniece Ludmila, kura dzīvo pusē, uz kuru ūdens tiek sūknēts, norādīja, ka līmenis kopš sūkņa iedarbināšanas strauji kāpj. 

“Zvanīju uz pašvaldību. Vakar viņi atbrauca, es nezinu, kā viņi izlēma, ka no viena grāvja ūdeni pārsūknēs otrā grāvī. (..) Ūdens līmenis strauji ceļas. Tiem jau ir viss, ūdens jau mājā līdz ceļgaliem. Viņi aizbrauca. Nu briesmīgi. Tas ir murgs,” sacīja Ludmila.

Citi uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka, būvējot māju, par plūdiem domājuši un satraukumu nejūt.

Pavasara palu laikā no krastiem izgājusi Misas upe, applūdinot ceļus, dārzus un māju pagalmus Dzērumos, Ķekavas novadā.

Foto: LETA, Evija Trifanova

Dzērumos glābēji pirmdien ar laivu pārvietojuši arī divus cilvēkus un divus suņus. Izsaukums pēc palīdzības tika saņemts plkst.14.36. Misas upei appludinot tuvējo teritoriju, iedzīvotājiem nebija iespējams pārvietoties ierastajā veidā, tāpēc glābēji nāca palīgā ar laivu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, nonākot šādā situācijā, vēlams saglabāt mieru, rīkoties pārliecināti un operatīvi. Gadījumos, kad sākušies plūdi un nav iespējams evakuēties, iedzīvotājiem ir jāzvana glābšanas dienestam pa tālruni 112. Kamēr glābēji vēl ir ceļā, jāpārvietojas uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu. Ja plūdi sākušies naktī, jāizmanto gaismas signāls, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.

Vairāk informācijas un padomu par sagatavošanos un rīcību plūdu apdraudējuma gadījumā var atrast VUGD interneta mājaslapā "vugd.gov.lv".

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā norādīja, ka vēl pāris dienu ūdens līmenis kāps gandrīz visās upēs. Taču nedēļas nogalē Kurzemes un Zemgales upēs tas kritīsies. 

Pretplūdu speciālists: Šī ir iespēja pārliecināties par "sliktāko scenāriju" un rīkoties

Sertificēts hidrotehnisko būvju inženieris, pretplūdu pasākumu speciālists Guntis Zilberts portālam LSM.lv atzina, ka blīvi apdzīvotajās Dzērumu kopienās pie Misas šī pavasara plūdi ir liela nelaime. Pēdējie tik apjomīgi plūdi Misas upē bija 2010.gadā.

Daudzi, kas iegādājās īpašumus pēdējo 10 gadu laikā, pat neapzinājās plūdu iespēju, norādīja Zilberts.
 

Guntis Zilberts

Foto: No privātā arhīva

“Misa vasaras līmenī ir sekla upe, kurai daudzviet var pāriet kājām. Jāpatur prātā, ka Misa ir 108 kilometrus gara, strauja un līkumota upe ar dabiski applūstošām palienēm. Tai pali ir pat nepieciešama hidroloģiskā režīma sastāvdaļa. Tātad, pali un plūdi būs parasta parādība arī turpmāk,” rezumēja speciālists.

Taču šobrīd, viņaprāt, pašvaldība var ieplānot hidrotehnisko būvju - grāvju tīrīšanu un padziļināšanu, upes krastu apauguma sakopšanu, lai palu laikā īpašumus neapdraud nolūzušu koku stumbri un sanesas. Var būvēt upi ierobežojošus uzbērumus, kā tas izdarīts pie Gaujas, Daugavas, Lielupes un, piemēram, Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes novadu kopienās pie dažām mazajām upēm.

“Ceļus nepieciešams pacelt, lai tie kalpo kā norobežojums starp applūstošo teritoriju un īpašumiem. Pašu spēkiem upes krastos vajag veidot valni no velēnas. Tīrot krastus nevajag dedzināt zarus, bet gan izmantot tos kā armējumu velēnu valnim. Ap īpašumiem var veidot vaļņus vai augstākas, monolīta betona pasētas, lai atturētu straumes plūdumu. Būves jāplāno uz augstiem pamatiem vai uz pāļiem. Krastu labiekārtojumi jāveido tā, lai applūšana tos nebojā.

Šie plūdi ir laba iespēja katram upmalas īpašniekam pārliecināties par "sliktāko scenāriju" un sākt darboties,

lai plūdu riskus ierobežotu savā īpašumā un sadarbībā ar kaimiņiem,” norādīja Zilberts.

KONTEKSTS:

Daudzviet Latvijā ir applūdušas upju palienes un arī citas zemākās vietas, bet lielākais applūdušo māju skaits ir ciemos Misas upes krastos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati un vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Plūdu dēļ Ķekavas pašvaldība aicina uzmanīties Plakanciema, Dzērumu un Jenču iedzīvotājus.