Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 11 °C Viegls vējš, 1.9 m/s no R
Sestdiena, 2019. gada 20. JūlijsVārda dienu svin: Ritma, Ramona

Vēstures stunda Vecpilsētas ielā

Ilze Knusle
Topošajā Zemgales Restaurācijas centrā – ēkā Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50 – paveikta jau vairāk nekā puse no paredzētā darbu apjoma. Būvnieki šo objektu uzskata par unikālu, jo tas prasa smalkas amatnieku un restauratoru prasmes, kādas lielākajā daļā mūsdienu būvobjektu nav nepieciešamas. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv ieskicē, kādi bijuši lielākie meistaru izaicinājumi no darbu uzsākšanas līdz Spāru svētkiem, kas tika atzīmēti īsi pirms Jāņiem un nozīmē: koka ēkas konstrukciju saglabāšanas posms ir noslēdzies un nu sāksies iekšdarbi un jumta izbūve.

Lai maksimāli nodrošinātu autentiskumu, ēkā Vecpilsētas ielā saglabāts viss iespējamais. «Bojātās konstrukcijas tika protezētas – nevis mainīts viss vecais, bet izņemta tikai bojātā vieta, kas aizstāta ar jaunu detaļu. Tas ir ļoti smalks un sarežģīts darbs – daudz jāstrādā ar rokas kaltu, savienojumiem jāizmanto koka tapas, ķīļi. Ja japāņi lepojas ar savām būvniecības metodēm un salīdzina tās ar pasaulē pazīstamo konstruktoru «Lego», tad man gribētos teikt, ka latviešu amatniecība no tā daudz neatšķiras,» spriež SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Koka detaļu restaurācijai objektā piesaistīta SIA «Dziedrs», kas atjaunojusi arī, piemēram, koka būvelementus Rīgas Doma baznīcā. Objektā uz vietas, neizņemot ārā, tiek atjaunoti logi, ir restaurēti savdabīgie griesti, kas tiek saukti arī par trīnīšu griestiem. Savukārt jumts tiks būvēts no jauna, izmantojot vēsturiski senāko segumu – dakstiņus –, nevis vēlāk izmantoto skārdu.

Darbu gaitā atrastas arī citas interesantas lietas, piemēram, senas durvju ailas un 20. gadsimta sākuma elektroinstalācija, un par to tālāko likteni vēl tiks lemts kopā ar Jelgavas pašvaldību – šie elementi iespēju robežās visdrīzāk tiks saglabāti un eksponēti, jo Vecpilsētas ielas nams ir viena no retajām ēkām, kas ļauj gūt priekšstatu par to, kāda Jelgava izskatījās pirms nopostīšanas. Tāpat būvdarbu laikā zem teju 30 centimetru biezā kultūrslāņa uziets ēkas pagrabs ar betona grīdu, kas būvēts ap 1920. gadu.

Savukārt K.Barona ielas ēkā atjaunotas autentiskās balkona margas un ķieģeļu siena, gan izmantojot demontāžas darbos iegūtos ķieģeļus, gan aizvietojot ar jauniem, arī kaļķa java atbilst vēsturiskajām receptēm.

Piesaista Eiropas līmeņa restauratoru

Vecpilsētas ielas nams ir vērtīgs arī ar savdabīgo interjeru un sienu apdari. Uz sienām atrasts krāsojums pat 13 slāņos, savukārt sienu zīmējumi ir 14 dažādos toņos – iespēju robežās atsevišķās vietās tos paredzēts saglabāt. «Latvijā tas tiek darīts reti, jo ir gana sarežģīts un dārgs process, līdz ar to mums trūkst šādu speciālistu,» norāda SIA «RERE meistari» restaurācijas darbu eksperts Roberts Vecums-Veco. Tāpēc uzņēmums piesaistījis Eiropas mēroga speciālistu no Polijas Bartlomeju Kubjaku – restaurators atjaunojis mākslīgā marmora apdares Rīgas pilī un «Rīgas biržā» un šobrīd strādā Dobeles pilsdrupās. Jelgavā B.Kubjaka uzdevums ir noņemt no sienas apmetumu, uz kura ir zīmējumi, to restaurēt un, kad būs atjaunota siena, uzlikt atpakaļ vecajā vietā, lai pie darba varētu ķerties meistari, kuri atjaunos pašu zīmējumu. Te plānots piesaistīt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistus.

Būs darba materiāls

Objektā tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība, ko nodrošina arheologs vēsturnieks Andris Tomašūns. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam nodots saraksts ar objektā atrastajiem arheoloģiskajiem atradumiem – sarakstā ir 111 vienības. Priekšmeti tiks iekļauti muzeja krājumā un nodoti lietošanā jaunajam Zemgales Restaurācijas centram, kur tie tiks eksponēti. Savukārt pārējās atrastās lietas, kas sarakstā nav iekļautas, piemēram, dažādas lauskas, pakavus, naglas, varēs izmantot kā darba materiālu, mācoties par restaurāciju un mēģinot tās atjaunot.

Darbi jāpabeidz gada nogalē

Restaurācijas centrs tiek veidots, pašvaldībai īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā». Būvdarbu līguma kopējā plānotā summa ir 1 848 310,57 eiro ar PVN. Darbi objektā sākās pērn maijā un jāpabeidz līdz gada nogalei. 

 

DAŽI INTERESANTI FAKTI

  • Vecpilsētas ielas 14. nama koka konstrukcijas tika atjaunotas, vadoties pēc seno amatnieku metodēm. «Šī ēka kādu laiku bija pamesta un tajā uzturējās bezpajumtnieki, tādēļ tai bija pazudušas koka detaļas, ko viegli nolauzt, – jumtam nācās atjaunot gandrīz visus spāru atgāžņus,» stāsta būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Lielākoties gan konstrukcijas tika protezētas – bojātā vieta aizstāta ar jaunu detaļu. «Šo savienojuma veidu dēvē par bezdelīgasti, jo baļķis tiek likts iekš baļķa,» atklāj restaurācijas speciāliste Elga Zariņa. Abas daļas kopā satur koka tapa, kas vēlāk tiks nozāģēta vienā līmenī ar siju. Darbs paveikts tik kvalitatīvi, ka starpā pat papīra lapu nevarot iebāzt. (21. –23. bilde, 14. un 15. bilde)
  • Atsedzot ēkas konstrukcijas, atklāta durvju aila, kas uzskatāma par vienu no senākajām šajā ēkā. Uz to norāda arī tas, ka sprauga starp durvju rāmi un sienu aizpildīta ar sūnām. Vēlāk šim nolūkam tika izmantotas pakulas. «Šī vieta ir atzīmēta ar uzrakstu «Saglabāt», lai netiktu sabojāta. Vēlāk kopā ar pasūtītāju – Jelgavas pašvaldību – lemsim, kā rīkoties tālāk,» norāda būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. (3.–4. bilde)

  • Tā saucamie trīnīšu griesti skaitās ļoti grezni. Tie veidoti no divām kārtām dēļu, kas izkārtoti pamīšus, un ir 19. gadsimta sākumam raksturīga būvniecības metode. Lai griestus atjaunotu, tie tika piepacelti un notīrīti, jo to spraugas bija aizpildītas ar kaļķa pildījumu, turklāt vienā vietā pat daļa griestu bija nosegti ar apmetumu. «Klīst stāsti, ka Sibīrijā šo griestu veidu saucot par latviešu griestiem, jo tos ierādījuši izsūtījumā nonākušie latviešu zemnieki,» stāsta būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Tāpat izmantoti vecie materiāli, kas iegūti demontāžas darbos, – vecie ķieģeļi un dēļi iemūrēti starpsienās, turklāt sienas ar ķieģeļu pildījumu ir seno laiku būvniecības paņēmiens. Būvniekiem īpaši interesanti šķita ēkas 1. stāvā atrastie 45–50 centimetru platie dēļi, kādus mūsdienās reti kur vairs ražo. Tāpat ēkā konstatēti vismaz piecu veidu ķieģeļi, kas atšķiras gan pēc formas, krāsas un materiāla, gan izgatavošanas laika. Jāpiebilst, ka ēkas būvdarbos izmantoti arī, piemēram, atgūtie kokmateriāli no Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas 1. slimnīcas, kur arī notiek vērienīgi atjaunošanas darbi. (6.–7. bilde)

  • Ēkā Vecpilsētas ielā uzieti dažādi priekšmeti, kas raksturo sadzīvi 20. gadsimtā, – pudeles, kārbiņa ar blusu indējamo līdzekli, sērkociņu kastīte. Neparastāks atradums – detaļa no karbīda lampiņas, kas tikusi izmantota pie velosipēda. Šādas pie stūres piestiprināmas gāzes lampas varētu būt izmantotas 19. gadsimta beigās. (24.–30. bilde)

  • Vecpilsētas ielas nama pārsegumā starp stāviem atrasta Polijas karaļa Sigismunda III laika 1622. gadā kalta sudraba trīs grašu monēta. Arheologs vēsturnieks Andris Tomašūns norāda, ka Latvijā līdz 1826. gadam tika izmantota dažāda nauda, tāpēc nav brīnums, ka te atrasta arī poļu monēta. (25. un 26. bilde)

  • «Atrastās liecības – tapetes, zīmējumi uz sienām – norāda, ka šīs mājas iedzīvotājiem bija arī estētiskās prasības,» spriež restaurācijas darbu eksperts Roberts Vecums-Veco. Viņš atklāj, ka ēkas iekštelpās izmantota trīs četru veidu apdare un apmēram desmit dažādi sienu zīmējumi, kas varētu būt datējami ar 19. gadsimta otro pusi. Dažās vietās tos plānots atjaunot, bet dažās tas netiks darīts. «Eksponēsim tos tādus, kādi tie saglabājušies līdz mūsdienām,» piebilst R.Vecums-Veco. (29. bilde, 17. bilde)

  • Jau gatavojoties ēkas pacelšanai, apmetums tika nostiprināts ar speciālu sietu, bet tagad pie darba ķēries poļu restaurators Bartlomejs Kubjaks, kuram kopumā šajā namā jāatjauno pārdesmit kvadrātmetri apmetuma, uz kura ir sienu zīmējumi. Tos restaurācijas procesā paredzēts saglabāt. Senais apmetums ar zīmējumu no sienas ir jānoņem, lai pēc restaurācijas to atkal atliktu atpakaļ, un tas ir sarežģīts process. «Vispirms vajadzīgo vietu nogruntēju un tad noklāšu ar trīs kārtām marles. Materiālu un nepieciešamo slāņu skaitu izraugos atkarībā no apmetuma biezuma – te tas ir divus centimetrus biezs. Pati svarīgākā ir pirmā kārta – tā pilnībā jāizlīdzina, lai nebūtu gaisa burbulīšu, līdzīgi kā līmējot aizsargplēvi uz viedtālruņa ekrāna, un dienu jānotur, lai izžūst. Marle tiek līmēta ar līmi, bet jāzina, kādu drīkst izmantot, jo līmei jābūt tādai, kas nereaģēs ar zīmējumu un to nesabojās. Pēc tam apmetumu ar lauzni noņemšu no sienas. Ja apmetums pie sienas turas pārāk stipri, tas tiek atdauzīts ar gumijas āmuru. Ir gadījumi, kad tas tik stipri turas, ka nav iespējams noņemt, un tad to izņem ar visu sienu. Darbnīcā vecais apmetums tiks plānināts, atstājot apmēram divu milimetru slānīti, kas atgādina uzlīmi, un tas tiks piestiprināts no jauna uzklātajam apmetumam un uzlikts atpakaļ vecajā vietā pie sienas,» procesu ieskicē restaurators. (16.–19. bilde)

  • Logu ārējie rāmji tiks saglabāti tādi, kādi bija – šķībi, greizi attiecībā pret grīdu un griestu līnijām. Savukārt iekšējie logi būs atbilstoši visām būvnormatīvu un energoefektivitātes prasībām. Logiem izmantotas vēsturiskās metāla kāšu viras – tādas bijušas vēl kādai senai ēkai Jelgavā, kura tagad ir nojaukta, bet tās īpašnieks detaļas atdevis izmantošanai Vecpilsētas ielas 14. namā. (6. bilde)

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un no A.Tomašūna arhīva

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti