Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 17 °C Viegls vējš, 2.7 m/s no A-DA
Pirmdiena, 2019. gada 20. MaijsVārda dienu svin: Venta, Salvis, Selva

«Pēdējos gados pilsētā vairs nav tik aktīvas naktsdzīves»

Jānis Kovaļevskis
«Pēdējo divu gadu laikā no iedzīvotājiem saņemto izsaukumu skaits samazinājies aptuveni par 10 procentiem, tomēr policijas darba apjoms nav krities, jo arvien vairāk saņemam informāciju no Pašvaldības operatīvās informācijas centra, kur tiek sekots līdzi pilsētas videonovērošanas kamerām. 2018. gadā, pamatojoties uz Videonovērošanas centra informāciju, apkalpojām vairāk nekā 1500 izsaukumu,» stāsta Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags.

Pašvaldības policijas galvenais darba uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību pilsētā, tādēļ policistiem ikdienā nākas risināt daudz sadzīvisku konfliktu. «Kategorijā «ģimeņu un kaimiņu konflikti» ietilpst visdažādākās situācijas, kuras parasti cenšamies risināt pārrunu ceļā, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Reizēm esam pārsteigti, cik liela neiecietība var valdīt starp kaimiņiem, kuri dzīvo blakus mājās,» tā V.Vanags.

– Statistika liecina, ka pēdējo divu gadu laikā Pašvaldības policijas apkalpoto izsaukumu skaits samazinājies aptuveni par 10 procentiem un 2018. gadā kopumā apkalpoti 8870 izsaukumi. Ar ko skaidrojama šī tendence?

– Samazinoties iedzīvotāju un īpaši studentu skaitam, pilsētā vairs nav tik aktīvas naktsdzīves kā agrāk. Naktsklubi un bāri lielākoties vairs nestrādā līdz rīta gaismai, taču aktivitāte nakts stundās saglabājusies pie spēļu zālēm. Šie procesi atspoguļojas arī mūsu ikdienā. Kopējais darba apjoms gan nav krities, jo aptuveni 1500 izsaukumu apkalpojam, pamatojoties uz informāciju, kuru saņemam no Videonovērošanas centra. Šādā veidā izdevies aizturēt gan somiņu un velosipēdu zagļus, gan huligānus, kuri bojā pilsētas infrastruktūru. Pateicoties videonovērošanai, pilsētā samazinājies arī laupīšanas gadījumu skaits.

– Cik ātri spējat reaģēt uz izsaukumu?

– Vidēji dienā, summējot iedzīvotāju zvanus un no Videonovērošanas centra saņemto informāciju, apkalpojam ap 30 izsaukumu. Ņemot vērā, ka pilsētā diennakts režīmā strādā vairākas ekipāžas, spējam reaģēt ātri – policijas ekipāža notikuma vietā ierodas vidēji četrās minūtēs pēc izsaukuma saņemšanas. Izņēmums varētu būt vienīgi ārkārtas situācijas.

– Ko Pašvaldības policijas darbā uzskatāt par ārkārtas situācijām?

– Tāpat kā citiem dienestiem, arī mūsu darbā augstākā prioritāte ir cilvēka dzīvība – ja tā tiek apdraudēta, tad šo draudu novēršanai veltām visus resursus. Viens no pēdējiem ārkārtas gadījumiem bija ugunsgrēks «NP Jelgavas Biznesa parkā». Nepieciešamības gadījumā sniedzam atbalstu arī Valsts policijai, Ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī citiem dienestiem. Piemēram, nesen palīdzējām Valsts vides dienestam notvert nelegālu asenizācijas pakalpojuma sniedzēju. Viņš no iedzīvotājiem iekasēja maksu par kanalizācijas bedres izsūkšanu, bet pēc tam saturu iztukšoja grāvī vai koplietošanas kanalizācijas akā, lai gan kārtība paredz, ka šāda pakalpojuma sniedzējam jāslēdz līgums ar kādu no uzņēmumiem, kas pieņem šķidros atkritumus.     

– Katru pavasari tiek aktualizēts jautājums par kūlas dedzināšanu, tostarp pilsētas teritorijā. Kādi ir jūsu secinājumi šajā ziņā?

– Jau vairākus gadus rudenī apsekojam tās teritorijas, kurās iepriekš ir fiksēti kūlas ugunsgrēki, un aicinām sakopt īpašumu. Tas devis zināmus rezultātus, jo šogad platības, kurās deg kūla, ir samazinājušās. Ja iepriekš atsevišķi zemes īpašnieki uzskatīja, ka ērtāk ir samaksāt sodu, nevis sakopt savu teritoriju, tad šobrīd vismaz pilsētā tas vairs nav tik izplatīti.

– Lai gan jau vairākus gadus ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums līdz pat 80 procentiem daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu sakārtošanai, iedzīvotāji šo iespēju nesteidz izmantot, tādēļ bieži vien haotiski novietoto automašīnu dēļ operatīvajam transportam piekļūt mājām ir sarežģīti vai pat neiespējami. Cik bieži Pašvaldības policijai nākas iesaistīties šādu jautājumu risināšanā?

– Automašīnu skaits, tāpat kā satiksmes intensitāte, pilsētā pieaug, daudzās ģimenēs ir pat divas un trīs automašīnas, un skaidrs, ka, pat labiekārtojot daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus un izbūvējot papildu stāvvietas, visiem vietas nepietiks. Turklāt šaubos, vai iedzīvotāji visu iekšpagalma zaļo teritoriju vēlas pārvērst par automašīnu stāvlaukumu. Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāpieņem lēmums, ko viņi vēlas darīt ar pagalmu, jo lielākoties viņiem pieder arī mājām piegulošie zemesgabali. Līdz šim ar šo jautājumu esam strādājuši preventīvi un soda sankcijas par nepareizi novietotu automašīnu piemērojam tikai atsevišķos gadījumos. Taču situācija šajā ziņā kļūst arvien sliktāka, jo iedzīvotāji, novietojot auto, nerēķinās ne ar operatīvā transporta vajadzībām, ne ar saviem kaimiņiem. Pašvaldības policijai nākas meklēt īpašnieku, lūdzot pārvietot savu transportlīdzekli, lai citi iedzīvotāji var izbraukt no pagalma. Ar šādām problēmām pēdējā laikā esam saskārušies Mātera ielā 63, Jāņa ielā 2, Ganību ielā 60 un Kārklu ielā 4, kā arī Lāčplēša ielas daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmā. Skaidrs, ka situācija pati no sevis neatrisināsies, un būsim spiesti arvien biežāk piemērot sodu tiem automašīnu īpašniekiem, kuri savu transportlīdzekli novieto neatbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem. Savukārt sastādīto protokolu skaits par automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem uz ielām pēdējos gados samazinās – iedzīvotāji kļuvuši disciplinētāki, un potenciālais 40 eiro sods liek padomāt, kur novietot automašīnu.

– Viena no Pašvaldības policijas funkcijām ir veikt pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzību. Vai, jūsuprāt, jelgavnieki ir pietiekami labi informēti par šiem noteikumiem, piemēram, ka pilsētas teritorijā nedrīkst mazgāt automašīnu, dedzināt zarus un citus atkritumus? Kā ikdienā veicat preventīvo darbu, iedzīvotājiem skaidrojot saistošo noteikumu prasības?

– Kopējais Pašvaldības policijas darbinieku sastādīto administratīvo protokolu skaits ir samazinājies no 2060 protokoliem 2016. gadā līdz 1632 pērn. Lielā mērā tas ir policijas darbinieku preventīvā darba rezultāts, jo inspektori labi pārzina pilsētas teritoriju un problemātiskajām vietām pievērš pastiprinātu uzmanību.

Daudz pārkāpumu joprojām konstatējam atkritumu apsaimniekošanas jomā. Atbilstoši saistošajiem noteikumiem teritoriju īpašniekiem pilsētā ir jānoslēdz līgums par atkritumu apsaimniekošanu, tomēr arvien atklājam, ka daudzviet šāda līguma nav. Cilvēki atkritumus izmet gan autobusu pieturās, gan daudzdzīvokļu ēku koplietošanas atkritumu urnās, gan kapu teritorijās izvietotajos atkritumu konteineros, bet sliktākajā gadījumā – vienkārši grāvī. Ar šo jautājumu strādājam ikdienā, jo bez policijas klātbūtnes iedzīvotāji, kuriem nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, bieži vien atsakās to slēgt. Tāpat īpaši uzraugām, lai pie publiskajām ūdenstilpēm netiktu mazgātas automašīnas. Desmit personas aizvadītajā gadā esam sodījuši arī par dzīvnieku ekskrementu nesavākšanu.

– Pašvaldības policijas ikdienas pienākums ir veikt videonovērošanu pilsētas ielās. Kameru ar katru gadu kļūst arvien vairāk – vai tiek domāts arī par videoanalītikas rīku ieviešanu, lai atvieglotu policistu darbu?

– Šogad, turpinoties pilsētas infrastruktūras attīstībai, jaunas videonovērošanas kameras tiks uzstādītas Loka maģistrālē, Rubeņu ceļā, Neretas un Prohorova ielas apkaimē. Kopumā pilsētas uzraudzību šobrīd veicam ar 120 kamerām, kuras ir uzstādītas dažādos periodos, līdz ar to spēj nodrošināt atšķirīgas izšķirtspējas attēlu. Pēdējos gados iegādātās kameras nodrošina labu redzamību arī diennakts tumšajā laikā.

Videonovērošana būtiski uzlabo drošības situāciju pilsētā, tomēr, palielinoties kameru daudzumam, pieaug arī darba apjoms mūsu inspektoriem, kuru skaitu nevaram palielināt neierobežoti, tādēļ ļoti noderīgi būtu ieviest automatizētos videoanalītikas rīkus, lai sistēma brīdinātu inspektorus, piemēram, par cilvēku pulcēšanos nakts laikā. Īpaši kustības sensori būtu jāuzstāda arī pie publiskajām velonovietnēm un citviet. Pagaidām šim mērķim trūkst resursu, bet meklēsim iespējas, kā uzlabot mūsu rīcībā esošo tehnisko infrastruktūru.

– Nesen tika aktualizēts jautājums par kādu iedzīvotāju Krastmalas ielā, kurš savā privātmājas teritorijā vāc dažādas mantas, radot antisanitārus apstākļus, un arī iepriekš ir bijušas situācijas, kad dzīvokļos vai privātmājās tiek konstatēti antisanitāri apstākļi. Ko šādā gadījumā var darīt Pašvaldības policija, un kā jūs ieteiktu rīkoties cilvēkiem, kuri dzīvo kaimiņos vācējiem?

– Par šādiem gadījumiem aicinām ziņot jau laikus – kamēr problēma nav samilzusi. Ar Krastmalas ielas iedzīvotāju, kurš savu privātmājas teritoriju pārvērtis par atkritumu poligonu, esam veikuši pārrunas un saņēmuši solījumu, ka atkritumi no pagalma pakāpeniski tiks izvesti. Kaut kāda kustība tur ir sākusies, bet turpināsim sekot, kā tiek pildīta šī apņemšanās. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība ir gatava sniegt organizatorisku palīdzību.

– Ik pa laikam redzam, ka sabiedriskās vietās mētājas odekolona pudelītes. Vai šis apreibināšanās līdzeklis tagad aizvieto aizliegtās divu litru alus pudeles?

– Vienmēr ir bijusi kāda sabiedrības daļa, kas apreibināšanās nolūkos izmanto dažādus līdzekļus. Spirta koncentrācija odekolonā, ko galvenokārt lieto bezpajumtnieki, sasniedz 60 procentus, kas arī izskaidro, kādēļ tas tiek izmantots kā apreibināšanās līdzeklis. Par šādu vielu lietošanu publiskās vietās personas var tikt sauktas pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171. panta, kas paredz sodu gan par alkohola, gan citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskā vietā. Aicinām iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem.

– Vidēji nedēļā Jelgavas atskurbtuvē tiek nogādātas 50 personas. Cik pilsētai izmaksā šī pakalpojuma nodrošināšana?

– 2018. gadā atskurbtuves uzturēšana mums izmaksāja 249 tūkstošus eiro, tostarp valsts līdzfinansējums šim pakalpojumam bija 38 tūkstoši eiro, bet vēl 3540 eiro par tā sniegšanu samaksāja Dobeles, Ozolnieku, Tērvetes un Jelgavas novada pašvaldības, ar kurām noslēgts sadarbības līgums. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka katra pašvaldība ir atbildīga par atskurbšanas pakalpojuma nodrošināšanu.

Kopumā atskurbtuvē 2018. gadā nogādātas 2702 personas, un šim skaitlim ir tendence augt, jo 2016. gadā atskurbtuvē tika nogādātas 2502 personas. Tas apliecina, cik nopietna ir šī problēma, jo jāņem vērā, ka uz atskurbtuvi cilvēku vedam tikai tajā gadījumā, ja viņš uzvedas neadekvāti un nespēj paskaidrot, kur dzīvo. Mums ir arī pastāvīgie klienti, kuriem būtu nepieciešama piespiedu ārstēšanās, jo šie cilvēki regulāri noslogo ne tikai Pašvaldības policiju, bet arī mediķus. 

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti