Meklēšanas forma

Apmācies 4 °C Mērens vējš, 6.6 m/s no DA
Ceturdiena, 2019. gada 21. NovembrisVārda dienu svin: Zeltīte, Andis

Kas notika Jelgavā pirms 100 gadiem?

www.jelgavasvestnesis.lv
Vai zini, kādi notikumi Jelgavā norisinājās pirms simts gadiem? Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv publicēts vēstures doktora Jāņa Šiliņa raksts «Kas un kāpēc jāzina par Jelgavas atbrīvošanu no lieliniekiem», un piedāvājam iepazīties ar galvenajām tajā izteiktajām tēzēm.

1919. gada 18. martā vācu zemessargu (landesvēra) vienības pēkšņā uzbrukumā ieņēma Jelgavu, atbrīvojot to no lielinieku varas, kura pilsētā bija pastāvējusi divarpus mēnešus. Viena no mežonīgākajām lielinieku akcijām bija Jelgavas pils Kurzemes hercogu kapeņu izdemolēšana. Sarkofāgi, kuros atradās 16.–18. gadsimtā valdījušo hercogu mirstīgās atliekas, tika uzlauzti, mūmijas izņemtas, izģērbtas un aplaupītas. Hercogam Bīronam ar šauteni pierē tika izdauzīts prāvs caurums, bet citām mūmijām zobos tika sasprausti papirosi.

1919. gada janvāra sākumā Jelgava uz piecām dienām kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu, bet Pagaidu valdība drīz bija spiesta doties tālāk – uz Liepāju, jo pilsētai tuvojās Sarkanā armija. 3. Padomju Latvijas strēlnieku pulks Jelgavā ienāca 9. janvārī.

1919. gada 3. martā pretlielinieciskie spēki Ventas krastā sāka operāciju «Tauwetter» («Atkusnis»). Vācijas karaspēka virzīšanās gar Mažeiķu–Jelgavas dzelzceļu bija visai lēna. Tikmēr latviešu atsevišķajam bataljonam ziemeļu flangā 10. martā izdevās sasniegt Saldu (tiesa, 6. martā gāja bojā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks). Apmēram pēc nedēļas Latvijas zemessardzes vācu un krievu vienības ieņēma Tukumu. Viņiem izdevās izglābt arī aptuveni 100 ķīlniekus, kurus lielinieki mēģināja nogādāt drošākā vietā.

Pēc Tukuma ieņemšanas zemessargiem bija jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk – palikt uz vietas, uzbrukt Rīgai vai doties uz Jelgavu. Izšķirties nebija viegli. Tika nolemts doties uz Jelgavu. Tās ieņemšanai bija stratēģiski ārkārtīgi svarīga nozīme. Jelgavā atradās pretinieka brigādes štābs, kas vadīja visu Kurzemes frontes darbību. Šeit bija novietotas arī lielas noliktavas, un te atradās viens no svarīgākajiem Latvijas transporta mezgliem. Tā ieņemšana radītu lielus draudus lielinieku pulkiem, kas vēl arvien cīnījās Dobeles un Auces virzienā. Galu galā, Jelgavā lielinieki bija apcietinājuši vairākus simtus cilvēku (to vidū galvenokārt vācbaltiešus), kurus bija jāmēģina atbrīvot.

Jelgavu no ziemeļiem aizsargāja Jāņa Krišjāņa komandētais Padomju Latvijas armijas Jātnieku pulks. 18. marta agrā rītā jātniekiem uzbruka vācu zemessargu galvenie spēki. Pēc niknas kaujas Jātnieku pulks tika sakauts un spiests atkāpties uz rietumiem. Vāciešus nesekmīgi mēģināja aizkavēt padomju bruņuvilciens, bet bija spiests atkāpties uz Jelgavu. Septiņos vakarā vācieši sasniedza Jelgavu, kura bija faktiski neaizsargāta. Pilsētā sākās panika. Uz tiltiem drūzmējās dažādu iestāžu un karaspēka daļu vezumi. Pēdējā brīdī no pilsētas izdevās aizbēgt Padomju Latvijas armijas 1. brigādes štābam, bet vācu rokās krita štāba vilciens un ievainoto ešeloni. Vācieši sagūstīja vairākus simtus sarkanarmiešu.

Neskatoties uz straujo pilsētas ieņemšanu, vācbaltiešu zemessargiem neizdevās atbrīvot lielinieku sagrābtos ķīlniekus. Lielinieki viņus jau laikus bija aizdzinuši Rīgas virzienā. Ieslodzījumā novārdzināto cilvēku gājiens kājām uz Rīgu pārvērtās nāves maršā – lielajā salā daudzi nosala vai, nespējot turpināt ceļu, tika nošauti. No 351 ķīlnieka bojā gāja 215. Pārējie pēc nonākšanas Rīgā tika ievietoti koncentrācijas nometnēs. Vācbaltieši pieprasīja padomju valdībai apmainīt ķīlniekus pret Jelgavā sagūstītajiem lieliniekiem. Padomju valdība šo piedāvājumu noraidīja un steigšus uzsāka masveida ķīlnieku ņemšanas kampaņu Rīgā, arestējot simtiem nevainīgu cilvēku.

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Ar visu rakstu var iepazīties portālā www.lsm.lv.

Foto: www.zudusilatvija.lv

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti