Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 11 °C Vēja vēsma, 1 m/s no D
Otrdiena, 2019. gada 24. SeptembrisVārda dienu svin: Agris, Agrita

Finansējums namu siltināšanai ar ES fondu atbalstu varētu beigties pavasarī

Anastasija Miteniece
Jelgavā turpinās daudzdzīvokļu namu renovācijas process ar ES fondu atbalstu – trīs namos darbi jau noslēgušies, trīs daudzdzīvokļu mājās tie šobrīd turpinās, bet 12 māju pieteikumi ir izskatīšanas procesā. Attīstības finanšu institūcijas «Altum» pārstāvji norāda: interesenti, kuri vēlas pieteikties programmai, aicināti pasteigties, jo līdz šim dažādās Latvijas vietās saņemti 568 projektu pieteikumi, rezervējot jau aptuveni 80 procentus no kopējā grantiem pieejamā finansējuma apjoma.

«Jelgavā kopš 2016. gada programmā iesaistījušies un atjaunoti trīs daudzdzīvokļu nami – Vīgriežu ielā 30, Lāčplēša ielā 21 un Lāčplēša ielā 17 –, bet vēl trīs projekti – Lāčplēša ielā 23, Kronvalda ielā 3 un Dobeles ielā 10 – šobrīd ir būvniecības procesā. Pēdējā gada laikā Jelgavā jūtama lielāka iedzīvotāju interese – šobrīd dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas procesā ir vēl 12 jauni objekti. Tie pretendē uz pieteikšanos «Altum» programmas un Eiropas fondu grantam, kas sniedz iespēju segt līdz pat 50 procentiem no renovācijas darbu izmaksām,» skaidro «Altum» energoefektivitātes eksperte Dina Kaupere, papildinot, ka iedzīvotāji ir aktīvi arī citviet Latvijā, līdz ar to programmas finansējums tiek rezervēts un programma tuvojas noslēgumam. Pēc šā brīža prognozēm, 2020. gada pirmā ceturkšņa beigās būs rezervēti visi programmā paredzētie līdzekļi. «Prognozējam, ka kopumā programmā būs iespēja renovēt apmēram 600–800 māju, kas uz Latvijas fona jeb 20 000 daudzdzīvokļu mājām nav daudz, tādēļ kavēties ar tehniskās dokumentācijas izstrādi nevajadzētu,» atzīst D.Kaupere.

Uzverot ieguvumus pēc mājas atjaunošanas, «Altum» eksperte norāda: tie ir par 40–60 procentiem zemāki apkures rēķini, mazāki maksājumi par mājas apsaimniekošanu. «Ne mazāk svarīgs ieguvums ir uzlabots ēkas vizuālais izskats un mikroklimats telpās. Turklāt būtiski pieaug arī mājokļa tirgus vērtība,» tā viņa, atzīstot, ka dzīvokļu īpašniekiem gan jārēķinās ar izmaksām par renovāciju – pusi no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas energoefektivitātes uzlabošanai, sedz ES nodrošinātais finansējums, bet otra puse jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, ņemot aizņēmumu bankā. Ir virkne gadījumu, kad enerģijas ietaupījums šīs izmaksas var pilnībā nosegt. «Ja programmas sākumā mums kā nama pārvaldniekam bija jāpierunā jelgavnieki iesaistīties, tad šobrīd tā visbiežāk ir pašu iedzīvotāju iniciatīva. Pieredze rāda, ka visos renovētajos namos tiek sasniegts prognozētais ietaupījums, un tieši šī kaimiņu, draugu un radinieku pieredze izskan kā arguments par iesaistīšanos programmā,» atzīst SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

D.Kaupere atgādina: lai piedalītos siltināšanas programmā, vispirms mājas kontaktpersonai vai dzīvokļa īpašniekam, kas ir ieinteresēts savas mājas atjaunošanā, jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Tam seko mājas iedzīvotāju kopsapulce, kurā jāvienojas par mājas siltināšanu – par mājas renovāciju jānobalso vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo dzīvokļu saimnieku. Pēc tam tiek izvēlēta pilnvarotā persona, seko tehniskās dokumentācijas sagatavošana, kā arī pieteikums dalībai «Altum» programmā. «Altum» speciālisti pārbaudīs projektu, lai pārliecinātos, ka pēc renovācijas tiešām tiks panākts vēlamais siltuma enerģijas ietaupījums. Pēc pozitīva atzinuma mājas iedzīvotājiem jāizvēlas būvnieks un jāpiesaista bankas līdzfinansējums. Turpmākie soļi ir līgumu slēgšana ar iesaistītajām pusēm, mājas rekonstrukcija un siltināšana. Katra daudzdzīvokļu nama atjaunošanas projekts no idejas līdz noslēgumam aizņem vidēji 24 mēnešus.

Jāpiebilst, ka kopumā programmā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami 156 miljoni eiro, no kuriem 80 procenti jau ir rezervēti.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja Andris attēls

Jelgavnieki ir ārkārtīgi kūtri daudzdzīvokļu māju renovēšanā, tikai 3 mājas šogad... Paskatieties, kas notiek tepat Ozolniekos, par Valmieru, Liepāju vai Ventspili pat nerunājot. Nav brīnums, ka atbalsta fondi būs beigušies, jo visur citur ir daudz aktīvāka rosība.

Pievienot komentāru