Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 17 °C Viegls vējš, 2.7 m/s no A-DA
Pirmdiena, 2019. gada 20. MaijsVārda dienu svin: Venta, Salvis, Selva

Ar energopārvaldības sistēmu taupa pilsētas enerģiju

Anastasija Miteniece
Uzraudzīt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un meklēt risinājumus, kā taupīgāk varētu patērēt enerģiju infrastruktūras objektos, – ar šādu mērķi, reaģējot uz prasībām Energoefektivitātes likumā, pirms diviem gadiem Jelgavas pilsētā ieviesta energopārvaldības sistēma, kas sertificēta atbilstoši ISO 50001:2011 standarta prasībām. Pašvaldība piesaistījusi arī sertificētu energopārvaldnieku, kura uzdevums ir uzraudzīt un analizēt enerģijas patēriņa datus, meklējot veidus, kā pašvaldībai ietaupīt.

«Dažkārt secinām, ka nepieciešamas pašvaldības investīcijas, piemēram, siltināšanas darbiem vai gaismekļu nomaiņai, bet dažkārt redzam, ka pietiek pamainīt vien ēkā esošās tehnikas darba režīmu vai darbinieku ieradumus,» norāda pilsētas energopārvaldnieka «Smart Meter» pārstāvis Ivo Berkolds. Šobrīd Jelgavas pašvaldības un energopārvaldnieka sadarbības rezultātā jau ir apjaušami pirmie darba augļi – energopārvaldības sistēmā iekļauta 31 pašvaldības ēka, un divu gadu laikā kopējais enerģijas patēriņš tajās samazināts par 400 megavatstundām, kas ir aptuveni četri procenti no kopējā šo ēku patēriņa apjoma.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods vērtē, ka ik gadu enerģijas patēriņš turpina augt, jo pilsēta attīstās – vietās, kur tas iepriekš nav bijis, tiek izbūvēts apgaismojums, renovētas un dažādām vajadzībām izmantotas pašvaldības ēkas, labiekārtota apkārtējā vide –, tādēļ īpaši svarīgi šobrīd ir apzināt ēku vājos punktus un veidus, kā enerģiju izmantot maksimāli lietderīgi. Ikdienā ar to nodarbojas vairākas pašvaldības iestādes, bet energopārvaldnieks ir jauns resurss, kas palīdz monitorēt esošo situāciju, apjaust paveikto darbu rezultātu, kā arī atrast un izskaitļot ieguvumus iespējamiem uzlabojumiem. «Atminos, kā 2013.–2015. gadā pilsētā ielu apgaismojuma posmā 600 vecie gaismekļi tika nomainīti pret LED. Pēc kāda laika, sekojot līdzi enerģijas patēriņam un ietaupījumam, izrādījās, ka šajā posmā tas palicis teju nemainīgs. Kādēļ? Tam taču bija jāsamazinās! Un tad sekoja arī skaidrojums: ja agrāk šajā vietā dega katra otrā trešā spuldze, tad tagad deg visas, bet patēriņš nepalielinās,» piemēru min J.Strods, uzsverot: svarīgākais ir atrast veidus, kā samazināt patēriņu un līdz ar to arī pašvaldības izdevumus par enerģiju, saglabājot vai uzlabojot komforta līmeni. Jāpiebilst, ka šim mērķim šobrīd pastiprināti seko visas ES valstu lielās pilsētas.

Zem lupas – 31 pašvaldības ēka un viss pilsētas apgaismojums

«Lai saprastu, ko un kādā veidā ēkās iespējams uzlabot, veicam detalizētu analīzi pēc virknes kritēriju. Jelgavā nav divu identisku ēku, jo pat līdzīgiem projektiem katram ir savas īpatnības – atšķirīgs tehniskais stāvoklis, izmantošanas veids, ikdienas noslodze un daudzi citi faktori –, tādēļ katrā no vietām ēkas enerģijas patēriņa analīze notiek ļoti skrupulozi, un tieši šī iemesla dēļ objekti energopārvaldības sistēmā tiek iekļauti pamazām. Sākotnēji sistēmā bija pievienota 21 ēka, kā arī divi apgaismojuma posmi, kur jau iepriekš bijuši energosertifikāti. Savukārt šobrīd tiek uzraudzīts jau 31 pašvaldības objekts – 11 bērnudārzi, 11 skolas un deviņas sabiedriskās ēkas –, kā arī visi 6600 pilsētas gaismekļi,» tā viņš, uzsverot: jau šomēnes sistēmā tiks ietvertas vēl septiņas ēkas, savukārt tuvāko trīs gadu laikā monitoringā paredzēts iekļaut visus 84 pašvaldības īpašumā esošos objektus, kuros notiek aktīva darbība.

Monitorē patēriņu pa dienām un stundām

Pirms pilsētā ieviesa energopārvaldības sistēmu, pašvaldības ēku rādītāji tika monitorēti mēneša griezumā. «Smart Meter» pārstāvis gan norāda, ka šis veids nav pietiekami efektīvs un neparāda patēriņa dinamiku, tādēļ šobrīd monitoringam tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Sadarbībā ar AS «Sadales tīkls» teju visās pašvaldības ēkās ir uzstādīti viedie elektrības skaitītāji, kas ļauj fiksēt ēkas elektrības patēriņu pa stundām. «Tā iespējams noskaidrot, kuras iekārtas un kādā laikā patērē visvairāk enerģijas, kuras no tām ir bojātas, kā arī analizēt pat mazākās patēriņa izmaiņas un meklēt tām iemeslu,» stāsta I.Berkolds. Piemēram, vasarā kādā skolā tika novērots ievērojams elektroenerģijas patēriņš naktī, un pēc šī signāla varēja meklēt, kuras ierīces to rada.

Savukārt siltumenerģijas patēriņa datus energopārvaldnieks analizē sadarbībā ar «Fortum» un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru. «Šobrīd mums ir iespēja pa dienām sekot līdzi apkures procesam katrā ēkā, kā arī salīdzināt siltumenerģijas patēriņu attiecībā pret gaisa temperatūru pilsētā,» tā viņš, skaidrojot, ka analīzes procesā pa gadiem īpaši svarīgi ir saprast ne vien to, kā kurināts, bet arī to, kādi tobrīd bijuši laikapstākļi.

Ne tikai investēt, bet mācīties pārvaldīt

I.Berkolds norāda, ka viens no pirmajiem soļiem uz optimālu enerģijas patēriņu ēkā ir gudra jau esošo resursu pārvaldība. Galvenokārt tā ir siltummezglu un ventilācijas sistēmas režīmu regulēšana – daudzās pašvaldības ēkās tas bija tehniski iespējams, bet iepriekš netika darīts. «Pērn konstatējām, ka Jelgavas 2. pamatskolā jāveic siltumapgādes sistēmas balansēšana, jo temperatūra telpās bija nevienmērīga – apkures procesā 1. stāvā bija vēsāks, bet augšējā stāvā – karsts. Rezultātā kurināt vajadzēja vairāk, bet augšstāvā tika vēdinātas telpas un radīts siltuma zudums. Ņemot vērā, ka regulēšanas opcija ēkā bija iespējama bez papildu investīcijām, tikai sabalansējot sistēmas darbu, skolā gada laikā panākts ietaupījums par 50 megavatstundām,» tā I.Berkolds. Viņš atzīst: ir gadījumi, kad ēkā veikta režīmu regulēšana, bet rezultāts panākts tikai ar laiku. Piemēram, Jelgavas 4. vidusskola, strādājot ar apkures un ventilācijas sistēmas salāgošanu, enerģijas patēriņu jau samazinājusi par vidēji 11 procentiem – katru gadu tas ir apmēram 76 megavatstundas. «Šādā meklēšanas režīmā energopārvaldnieka sadarbība ar ēku tehniskajiem darbiniekiem ir īpaši būtiska, jo uzreiz varam reaģēt un sniegt atgriezenisko saiti – viņi maina tehniskos parametrus, bet mēs pēc patēriņa datiem redzam pozitīvu vai negatīvu rezultātu,» skaidro I.Berkolds. Par vairāk nekā 20 megavatstundām ar regulēšanu enerģijas ietaupījums panākts arī bērnudārzā «Kāpēcīši» un «Kamolītis». 

Cilvēciskais faktors aizvien ir visa pamatā

Analīzes rezultātā skaidri redzama arī cilvēciskā faktora ietekme uz ēkas enerģijas patēriņu, norāda «Smart Meter» pārstāvis. Piemēram, pilsētā salīdzinot divas līdzīga projekta ēkas, vienā no tām konstatēts par aptuveni 50 megavatstundām mazāks enerģijas patēriņš. «Ēkā, kurā ikdienā noslodze ir pat lielāka nekā līdzīga tipa objektā, rādītāji ir ievērojami mazāki. Pamazām analizējot situāciju, atklājās, ka tie nav tikai tehniskie parametri, bet arī cilvēkfaktors – ēkā strādā atbildīgs saimnieciskais darbinieks, kurš ievērojamu ietaupījumu panāk ar ļoti vienkāršām darbībām. Piemēram, dienas gaišajā laikā skolas ēkas koridoros nekad netiek ieslēgta gaisma, vakarā tīrot apkopēja gaismu slēdz pakāpeniski tikai vietās, kur notiek uzkopšana, nevis uzreiz visā ēkas korpusā. Viens cilvēks maksimāli efektīvi uzrauga šo un daudzu citu prasību ievērošanu, un tas dod acīmredzamu rezultātu,» tā energopārvaldnieks. J.Strods papildina, ka cilvēciskais faktors vienlaikus ir lielākais izaicinājums, jo tas ir darbs ar ieradumiem. Tomēr šī novērojuma kontekstā pārvaldnieks regulāri rīko sapulces, ar ēku tehniskajiem darbiniekiem izrunājot būtiskākos jautājumus.

Megavats pie megavata, un izdevumos – tūkstoši

I.Berkolds stāsta, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā īsā laikā samazināt enerģijas patēriņu ēkā, ir gaismas ķermeņu nomaiņa. Pērn gaismekļi daļēji nomainīti uzreiz vairākās pilsētas izglītības iestādēs – 5. vidusskolā, 2. pamatskolā, 3. sākumskolā, 6. vidusskolā, 1. internātpamatskolā-attīstības centrā, kā arī bērnudārzā «Kamolītis» –, un visās šajās ēkās enerģijas patēriņš gada griezumā sarucis par vismaz 5–10 megavatstundām. Šķiet, uz kopējā patēriņa fona tas nav ievērojams rādītājs, tomēr kopumā tas rada pašvaldībai izmaksas, kas mērāmas tūkstošos. Ņemot vērā šā brīža elektrības cenu, par 10 megavatstundām pašvaldība maksā ap 1500 eiro. «Spuldžu nomaiņai pašvaldības ēkās nepieciešamas investīcijas, un to atmaksas periods tādās iestādēs kā, piemēram, pilsētas skolas un bērnudārzi, visbiežāk ir 4–6 gadi. Tajās darbība pārsvarā notiek dienas laikā un brīži, kad gaisma deg ilgāk, visbiežāk ir tikai ziemā, līdz ar to spuldze strādā vidēji 2000–2500 stundu gadā un atmaksājas vien ilgākā laika periodā,» skaidro I.Berkolds, papildinot: šobrīd uzlabojumi pilsētā būtu ļoti nepieciešami vairāku skolu sporta zālēs.

Par būvdarbu kvalitāti spriež pēc datiem

Energopārvaldnieka uzdevums ir monitorēt arī tās ēkas, kurās jau notikuši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jo tā iespējams sekot līdzi tam, vai darbi veikti kvalitatīvi un vai visas tehniskās iespējas šajās ēkās pilnībā tiek izmantotas. Piemēram, pērn viens no lielākajiem enerģijas ietaupījumiem panākts Jelgavas 2. internātpamatskolā. Tur kvalitatīvi veikti remontdarbi – nosiltināts viens ēkas korpuss un tā jumts, izbūvēts stikla gaitenis, kā arī izremontēta ēdamzāle. Šo darbu rezultātā enerģijas patēriņš gada griezumā samazināts par 79 megavatstundām. Vienlaikus enerģijas ietaupījums par 68 megavatstundām pērn bijis bērnudārzā «Kamolītis» – tur veikts darbību komplekss – gan izremontēts 1. stāva gaitenis, tostarp nomainītas durvis un ierīkots apgaismojums, gan arī rekonstruēta un noregulēta apkures sistēma. Bet, piemēram, Jelgavas 4. vidusskolā, neskatoties uz labiem rādītājiem un gaismekļu nomaiņu, atklāta nepareiza ventilācijas sistēmas darbība, kuras rezultātā vienā no skolas korpusiem rodas siltuma zudums.

«Energopārvaldnieks mums ir svarīgs resurss, jo mēs apjaušam aktuālās problēmas intuitīvi, bet pārvaldnieks nāk ar mērījumiem, analītisko datu aprēķinu un ieteikumiem, kur un kādi uzlabojumi atmaksāsies,» papildina Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenais speciālists būvniecības un ēku ekspluatācijas jautājumos Andris Baltais. Jau tuvākajā nākotnē monitorings notiks arī renovētajā un nosiltinātajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā, bērnudārzā «Sprīdītis», Miezītes bibliotēkā un citās ēkās.

Ieteikumi ir balansā ar budžeta iespējām

Energopārvaldnieks regulāri gatavo ziņojumus par veicamajiem darbiem un uzlabojumiem, savukārt par iespējām tos realizēt lemj pašvaldība. J.Strods norāda, ka energopārvaldības sistēma ir veids, kā pamanīt problēmu, bet tās novēršana ir atkarīga no pašvaldības budžeta iespējām. Piemēram, šogad nometnē «Lediņi» paredzēts nodrošināt alternatīvu apkures sistēmu, jo šobrīd tur ir apkure ar elektrību, Jelgavas 4. vidusskolā plānots nomainīt apgaismojumu sporta zālē. Šā gada budžetā līdzekļi atvēlēti arī elektroievada sadalnes nomaiņai «Sprīdītī» un siltumpunkta rekonstrukcijai Jelgavas 3. sākumskolā. Bet 4. sākumskolā paredzēts nomainīt iekšējās elektroiekārtas un tehniski apsekot ventilācijas sistēmu. Šogad un nākamgad pašvaldība projekta gaitā plāno iegādāties un uzsākt arī 1374 LED lampu nomaiņu posmā no Rīgas ielas līdz Dobeles šosejai un citviet. Tas palīdzēs uzlabot patēriņa rādītājus, jo tā ir teju piektdaļa visu gaismekļu pilsētā.

Foto: Jevgenijs Sims

Viedokļi

Pievienot komentāru