Pašvaldības meklē energoresursu taupīšanas iespējas

Var nākties taupīt ievērojami vairāk, nekā esam iedomājušies – tā, raugoties uz šī brīža situāciju, pauda Valmieras novada pašvaldībā. Šobrīd pilsētā 70% ir LED energoefektīvais ielu apgaismojums. Tas ļauj elektroenerģijas patēriņu samazināt vairāk nekā uz pusi. Savukārt apkures sezonā varot samazināt temperatūru pašvaldības iestādēs un citur. Valmierā 90% apkures nodrošina ar šķeldu un 10% ar dabasgāzi.

“Dabasgāze tiek pieslēgta tad, ja temperatūra jau sasniedz būtiskus mīnusus un ar šķeldu nepietiek. Bet šeit arī noteikti pašvaldība jau ir arī izvērtējusi, kādi ir mūsu pašu resursi, jo mums kā novadam… arī esam mežu īpašnieki,” pastāstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums (“Valmierai un Vidzemei”).

Pašvaldībā piebilda, ka nav arī iespējams noslēgt ilgtermiņa līgumus gan par šķeldu, gan gāzi, jo pakalpojuma sniedzēji tos varētu neizpildīt.

Arī Jelgavā lielāko daļu – 95% – siltumenerģijas saražo no šķeldas. Tiesa, arī tur pakalpojuma sniedzējs sakot: lai arī līgumi ir noslēgti, šobrīd nevar vienoties par fiksētu cenu.

“Tas nozīmē, ka katru mēnesi tiks pārskatīta siltumenerģijas cena, un tas nenoliedzami skar ne tikai mājsaimniecības, bet arī visas pilsētas infrastruktūru, tai skaitā arī mūsu izglītības iestādes,” sacīja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pašvaldības iestādēm līdz nedēļas beigām jāizvērtē, ko un kā tērēt mazāk. Pašvaldībai situāciju nedaudz atvieglo tas, ka jau pagājušā gadā par elektroenerģiju noslēgts līgums par fiksētu cenu un tas ir spēkā vēl līdz nākamā gada beigām.

Savukārt Liepājas pašvaldībā pastāstīja, ka tās iestāžu ēkām ir uzlikts apkures patēriņa plāns – katrai ir jāsasniedz zemākais optimālais patēriņa līmenis. Taupības risinājumi meklēti jau gadiem, bet vēl ir, kur tiekties.

“Attiecībā uz elektroenerģiju mēs tagad uzskaitām visas spuldzes vai gaismekļus, kurus  neesam paspējuši vēl nomainīt. Un attiecībā uz apkuri arī vēl tāds ļoti “fine tuning”, varētu teikt, risinājumus meklējam, lai ļoti precīzi pieregulētu dienas, nakts režīmu, darba laiku precīzi. Kaut gan tas jau ir, bet vēl precīzāk mēģināsim to darīt,” pastāstīja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.

Arī Liepājā kurina lielākoties ar šķeldu. Šobrīd neesot bažu, ka kaut kā varētu pietrūkt, jo ir noslēgti līgumi, bet jāskatās, kā būs uz priekšdienām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicināja arī pašvaldības sniegt informāciju par kurināmā resursiem. “Jau šobrīd plašsaziņas līdzekļos lasām ziņas, ka iepirkumi tiek izsludināti, tie beidzas bez rezultāta, un tas nozīmē to, ka kaut kas nav kārtībā. Tas, kas šobrīd ir kā pirmais solis, ir noskaidrot, vai šī situācija ir gaužām kritiska,” sacīja VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.

Informācija no pašvaldībām vēl tiek apkopota, un ne visas to vēl iesniegušas.