Pašvaldības kūtri informē VARAM par gatavību apkures sezonai

1 year ago 1128
ARTICLE AD BOX

Līdz šim VARAM informāciju par energoresursu pietiekamību iesniegušas 23 no 43 novadu pašvaldībām un trīs valstspilsētas no septiņām – Rīga, Liepāja un Jelgava.

VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša stāstīja: "Mums vēl ir diezgan daudz neiesūtītu datu, un tas, kas ir iesūtīts, ir diezgan apjomīgi. Vēl strādājam, lai šo informāciju apkopotu, saliktu kopā kopsavilkumu, kas arī pēc tam ar pašvaldībām būs jāpārskata, jo tā viņu saimniecība viņiem pašiem būtu vislabāk jāzina."

Pašvaldības kūtri informē VARAM par gatavību apkures sezonai

00:00 / 04:19

Lejuplādēt

Linda Zalāne/Latvijas Radio

Pēc Ošas teiktā, pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus, jo katrā pašvaldībā situācija ir cita, bet kopīgas tendences iezīmējas.

"Mēs no tendencēm redzam, ka ir pašvaldības, kas ļoti savlaicīgi jau pavasarī sākušas gādāt sev vajadzīgos apjomus apkures nodrošināšanai. Tur problēmu ir mazāk. Savukārt pašvaldībās, kur iepirkumi ir atlikti tuvāk apkures sezonai un notiek šobrīd vai iepriekšējos vasaras mēnešos, tad tur redzam, ka ir situācijas, ka iepirkums ir beidzies bez rezultāta, cenas ir būtiski augstākas, iespējams, nav piedāvāti tie apjomi, ko pašvaldībai ir nepieciešams sagādāt līdz rudenim.

Vēl ir arī pašvaldības, kurās ir gāze. Tas jau ir atsevišķs jautājums, kur vispār iepirkumu ilgtermiņā nevar noslēgt," skaidroja ministrijas pārstāve.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa") pastāstīja, ka nemitīgi notiek iepirkumi gan dabasgāzei, gan granulām un šķeldai. Visi nepieciešamie apjomi ir iepirkti.

"Līgumi ir noslēgti, bet vienalga ir problēmas, jo piegādātāji, redzot, ka tirgū cenas aug, vienkārši uzteic visus līgumus, un sākas viss no gala. Pat ja ir noslēgti līgumi, nekādas garantijas, ka mēs dabūsim šķeldu un granulas par to [cenu], kas ir fiksēta mūsu līgumā. Es domāju, ka šāda situācija ir līdzīga visām pašvaldībām," stāstīja Bartaševičs.

Viņš pauda bažas, ka situācijā, kad energoresursu cenas aizvien pieaug, iedzīvotāji nespēs samaksāt augstos apkures rēķinus.

"Iedzīvotāji pamatoti neuzskatīs energoresursu cenas par taisnīgām un nemaksās par piegādāto siltumu. Tas nozīmē, ka visi uzņēmumi, kas piegādā siltumu, var bankrotēt un nevarēs piegādāt siltumu. Iznākums ir tāds pats, ja mums nebūtu vispār gāzes. Tas nozīmē, ka mēs sēdēsim aukstos dzīvokļos," izteicās Bartaševičs.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens pastāstīja, ka Liepāja apkures sezonai ir sagatavojusies, cik nu tas ir iespējams šajā situācijā. Ir noslēgti līgumi par šķeldas iegādi ar 11 piegādātājiem un vienu gāzes piegādātāju. Gāzes līgums piesaistīts biržas cenai, un tas nozīmē, ka tarifs nākamai apkures sezonā katru mēnesi varētu mainīties. Nelielas bažas ir par Liepājas reģionālo slimnīcu, kurai siltumu nodrošina ar gāzi.

"Paralēli gan "Liepājas enerģija" tur ceļ, uzsākusi projektu jaunas šķeldas katlumājai. Vienu uzbūvēja pagājušā gada novembrī, bet tagad būvē vēl vienu. Bet to uzbūvēt varēs pēc šīs gaidāmās apkures sezonas. Mūsuprāt, ļoti vajadzētu palīdzēt slimnīcām, iespējams, arī skolām. Būtībā – kritiskajai infrastruktūrai, kas pakļauta riskam. Protams, tur ir noslēgts līgums, bet tādam salīdzinoši mazam patērētājam šodien ir un rīt var nebūt. Tādus riskus vajadzētu novērst,"  stāstīja Tīdens.

VARAM pārstāve Ilze Oša uzsvēra, ka ir svarīgi apkopot informāciju par energoresursu pietiekamību pašvaldībās, jo tas ļaus krīzes situācijā rīkoties ātrāk un mērķtiecīgāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article