Pašvaldības aktīvi lauž sadraudzības līgumus ar pilsētām Krievijā un Baltkrievijā

Latvijā ap 20 pašvaldībām bijuši sadraudzības līgumi ar pašvaldībām Krievijā un Baltkrievijā. Tie paredzēja sadarbību tūrisma, vides, transporta, veselības, kultūras jautājumos. Pašlaik šīs saites tiek lauztas. Jelgavas valstpilsētai bijuši sadarbības līgumi ar pilsētu Sibīrijā Magadanu, kur kopš izsūtīšanas Otrā pasaules kara laikā dzīvo latvieši, un Baltkrievijas pilsētu Baranoviči.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja:

„Šobrīd mēs dzīvojam citā pasaulē, ar drūmumu pilnā. Kad tas mainīsies, mēs skatīsimies citādi. Ar šīm pašvaldībām vairs nesadarbojamies, juridiski pārtrauktas saistības. Esam aizsūtījuši vēstules, ka līguma darbību esam pārtraukuši.”

Jau 24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajā dienā, Saldus novada dome lēma izbeigt līgumsaistības ar Sergijevposadu Piemaskavā. Tiesa, nekāda sadarbība neesot notikusi jau kopš Krievijas ielaušanās Austrumukrainā pirms astoņiem gadiem, pastāstīja Saldus novada mērs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).

„Pēdējā laikā nekāda aktīva sadarbība nebija un, protams, ka šobrīd tas arī ir politisks solis – oficiāli pārtraukt šīs saites. Pirms 2014. gada sadarbība bija plašāka, piemēram, ar deju kolektīvu sadarbību,” norādīja Zusts.

Rīgas dome saistību saraušanu ar trīs pilsētām Krievijā un Baltkrievijas galvaspilsētu pamato arī ar Rīgas pašvaldības politiskā kursa maiņu. Līguma saistības ir nevis apturētas, bet lauztas, uzsvēra Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība).

„Tiem līgumiem pat virsrakstā ir minēts, ka tie ir sadarbības līgumi, piemēram, starp Rīgas domes vadību un Maskavas pilsētas vadību. Skaidrs, ka politiskā līmenī šīs personas atbalsta Vladimira Putina politiku un rīcību, kas savukārt ir principā kara noziegumi un absolūta pat kara likumu pārkāpšana.

Šādos apstākļos sadarboties ar Maskavu, Kazaņu, Sanktpēterburgu un Minsku ir ne tikai neiespējami, bet amorāli,” sacīja Smiltēns.

Jau kopš nedemokrātiskajām vēlēšanām Baltkrievijā un tām sekojošo vardarbību pret protestētājiem sadarbību ar Gomeļas pašvaldību Baltkrievijā pārtraukusi Liepājas vietvara. Rēzeknes pilsētas domes sadarbības līgumu ar Vitebsku Baltkrievijā un Pleskavu Krievijā termiņi beigušies un sadarbība apstājusies, pastāstīja Rēzeknes domes pārstāve Natālija Jupatova.

Savukārt Daugavpils dome jau iepriekš iesaldējusi maksājumus Polockas pilsētai un Vitebskas rajona administrācijai pārrobežu tūrisma projektos. Notikusi maršrutu izstrāde, atjaunoti infrastruktūras objekti. Pārrobežu tūrisma maršruti izstrādāti arī kopīgā projektā ar Cesvaines un Pleskavas pašvaldībām, taču karš Ukrainā liedz noslēgt projektu neilgi pirms beigām un Pleskava nesaņem paredzētos maksājumus. Līdzīgs stāsts ir par Latgales plānošanas reģiona sadarbības projektu ar partneriem Pleskavas apgabalā par amatniecības attīstību, pastāstīja Daugavpils pašvaldības Attīstības departamenta vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahlins.

„Šajā gadījumā, ja nebūs tā otra partnera, Krievijas, principā pašai programmai vairs nav nekādas jēgas. Faktiski šo divu projektu īstenošana šobrīd ir iesaldēta, jo nevaram uzņemties nekādas jaunas saistības,” stāstīja Mahlins.

Vienlaikus it visas pašvaldības Latvijā dažādos veidos organizē palīdzību karā Ukrainā cietušajiem, paredzot mītnes vietas, nepieciešamās preces bēgļiem no Ukrainas. Savukārt vairākas pašvaldības tiešā saziņā ar sadraudzības pilsētām Ukrainā organizē tām palīdzību. Piemēram, Jelgavā saziedoti 7500 eiro sadarbības pilsētai Ivanofrankivskai, kurp jau devušās piecas automašīnas ar guļammaisiem, ģeneratoriem, medikamentiem, sauso pārtiku un citiem resursiem. Savukārt Saldus novada dome plāno apstiprināt 10 000 eiro ziedojumu Bahmutas pašvaldībai Doneckas apgabalā. Tā organizēs medikamentu un citu vajadzīgu preču nogādāšanu. No Valkas uz Ukrainu devās ar dažādiem produktiem un nepieciešamām lietām piepildīts ugunsdzēsēju auto.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.