Par meitenes piekaušanu Jelgavā kriminālprocesu nerosinās

Galvas un žokļa traumas, ko 12 gadus vecā jelgavniece guva, saņemot par viņu vecākas meitenes spērienus pa galvu un seju, atzītas par maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Šādu slēdzienu Valsts policijai jau izsniedzis tiesu medicīnas eksperts.

Tas nozīmē, ka uzsākto administratīvo procesu neesot pamata pārkvalificēt par kriminālprocesu. Lietu izskatīs pašvaldības administratīvā komisija, kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

Tomēr šajā lietā ir ne vien uzbrucēja un cietusī, bet arī vairāki jaunieši, kas uzbrukumu jaunākai meitenei vēroja no malas, nemeklējot palīdzību, bet filmējot. 

"Policija ir noskaidrojusi šo jauniešu personības, viņi ierodas pie nepilngadīgo lietu inspektoriem, viņi sniedz liecības kā liecinieki, un ar viņiem arī tiek veiktas pārrunas, ar viņiem arī strādā sociālais dienests," stāstīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.

Notikušais satraucis arī amatpersonas Jelgavas domē, kas norādīja, ka pašvaldībai esot gan resursi, gan mehānismi, kā uz notikušo reaģēt, un tas arī notiekot.

Uzbrukumu Jelgavas novada skolas audzēknei nolemts pārrunāt skolas līmenī. Tajā skaitā apspriežot ar bērniem, kā rīkoties situācijās, kad bērns jūt apdraudējumu.

Kā arī pārrunāt ar bērniem rīcību, kļūstot par liecinieku vardarbībai. Šāda nepieciešamība radusies, uzzinot, ka jaunieši filmēja cita bērna piekaušanu, bet nesauca palīgā.

"Tiešām ir jautājums, ar kādu mērķi tas cilvēks tur filmējis (..). Ļoti iespējams, ka jaunietis baidās savu jauniešu pulciņā protestēt, bet viņš filmē ar domu, ka es pēc tam varēšu kaut kur parādīt un būs kādas liecības. Tad varētu būt labi, bet, ja tas ir vienkārši tādēļ, ka, lūk, būs jautri... Tas tiešām ir briesmīgi un šokējoši, un par to arī ir jārunā, kas ir pirmā rīcība šādos gadījumos," sacīja Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Vivita Eiklone.

Jelgavas novadā norādīja, ka savstarpējas vardarbības epizodes novērotas arī iepriekš un plāni pārrunāt rīcību uzbrukuma gadījumā esot bijuši vēl pirms konkrētā notikuma.

Palīdzība jāsniedz gan cietušajai, gan uzbrucējai

Tikmēr eksperti norādīja – lai gan agresivitāte pusaudžiem nav nekas neparasts, konkrētais gadījums tomēr nav uzskatāms par ikdienišķu. Tāds var notikt vienīgi vidē, kas atbalsta vardarbību. Turklāt, risinot šo gadījumu, top skaidrs, ka  profesionāla palīdzība ir jāsniedz ne vien meitenei, kura cieta no sitieniem un pazemošanas, bet arī uzbrucējai.

Vardarbīga uzvedība izpaužas vienam, bet visi pārējie to atbalsta. Tā par vienu no iemesliem šādai agresīvai uzvedībai, kas noveda pie cita vienaudža piekaušanas, runā pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs.

"Noteikti vērts domāt, kas notiek ar pašiem vienaudžiem, jo situācijā, kurā notiek šāda vardarbība, protams, ka pieaugušie vienmēr nebūs klāt, bet kas notiek ar vienaudžiem, kāpēc neviens no vienaudžiem nav tāds pozitīvais līderis, kurš varētu apturēt. Kaut ko tādu vai nosodīt. Ja šāda vardarbība izpaužas, tas nozīmē, ka viņi visi tajā vidē vai nu atbalsta, vai tolerē gan pieaugušie, gan paši vienaudži," sprieda Konstantinovs.

"Tas, ko mēs zinām kontekstā ar ņirgāšanos, bulingu, arī tie bērni, kas iesaistās šajā aktivitātē, viņiem ir ļoti daudz nepiepildītu vajadzību. Viņiem pašiem ir bieži vien nepieciešams ļoti daudz palīdzības. Nerunājot, ka bērniem, kuri ir cietuši, jebkura psihotraumējošā pieredze ir traumējoša nopietna lieta, ar kuru jātiek galā. Protams, ka abiem palīdzība ir nepieciešama," atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Lai gan profesionāļu palīdzība ir svarīga abām pusēm, uz jautājumu, kādas sekas notikušais būs atstājis uz cietušo, atbildes varēs sniegt laiks un pareiza apkārtējo rīcība. Neatsverams būs atbalsts cietušajai meitenei ne vien no ģimenes, bet arī klases un skolas. Cietušais nereti jūt kaunu, jo video ar pazemošanu bērni pārsūtījuši viens otram.