Mizgrauža postījumu ierobežošanai egļu audzēs no aprīļa 32 novados izsludinās ārkārtējo situāciju

ĪSUMĀ:

• Ārkārtējo situāciju izsludinās, lai novērstu egļu astoņzobu mizgrauža postījumus.
• Rīkojums par ārkārtējo situāciju stāsies spēkā 1. aprīlī.
• Ārkārtējā situācija izsludināta līdz 30. jūnijam.
• Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis, ko tas nodara mežaudzēm?
• Atsevišķās mežu zonās uz ārkārtējās situācijas laiku būs aizliegts cirst kokus.
• Ārkārtējā situācija izsludināta 32 novados. Kur tieši?

Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz 30. jūnijam

Par labu ārkārtējai situācijai nolemts, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža – savairošanos, un aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes.

Rīkojums par ārkārtējo situāciju stājas spēkā no 1. aprīļa,

ņemot vērā mizgrauža bioloģiju un mežsaimniecības un biotisko riska faktoru monitoringa rezultātus, kas norāda, ka pērn aprīļa beigās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedza 15 grādus. Šāda temperatūra ir piemērota mizgrauža izlidošanas sākumam, un lielākajā daļā Latvijas teritorijas pirmās vaboles 2022. gadā tika noķertas 21. un 22. aprīlī.

Ārkārtējā situācija izsludināta līdz 30. jūnijam.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") valdības sedē norādīja, ka ārkārtējo situāciju būs iespējams pagarināt, taču par to tiks spriests vēlāk, kad būs zināmi pirmo trīs mēnešu fakti un rezultāti.

Pagājušajā nedēļā Krīzes vadības padome (KVP) sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās pašvaldībās egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu dēļ.

Egļu astoņzobu mizgrauzis – bīstamākais kaitēklis visā Eiropā

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir aptuveni piecus milimetrus liela vabole, kas barojas zem koksnes mizas. Tai patīk sauss, silts un bezvēja laiks. Lai gan šķietami tā izklausās pēc mazas un nekaitīgas vaboles, tomēr tas ir agresīvākais un bīstamākais kaitēklis visā Eiropā, jo spēj invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī jaunas un veselas.

Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Dati par mizgrauža savairošanās prognozēm arī 2023. gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā. 

Lai no tā izvairītos, vairāku pašvaldību pagastu teritorijās izsludinās ārkārtējo situāciju.

Vietām būs aizliegta koku ciršana

Ārkārtējās situācijas teritorijā būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi egļu mežaudzēs, kas atbilst visiem šie kritērijiem:

• egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz septiņi;
• egles pirmā stāva koku vidējais caurmērs ir vismaz 20 centimetru;
• mežaudzes krāja ir vismaz 240 kubikmetru uz hektāra;
• mežaudzes platība ir vismaz 0,5 hektāri;
• mežaudzē nav spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai galvenajā cirtē;
• mežaudzē nav izsniegts apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē (bojājuma cēlonis – mizgrauzis) no 2021. gada 1. janvāra.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteiktas šādas vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas:

• "A" aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze;
• "B" aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes (sastāva koeficients mežaudzes formulā "priede un egle", skaitot kopā, ir vismaz trīs, skujkoku pirmā stāva koku caurmērs ir vismaz 20 centimetru) 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas;
• "C" aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes (egle ir valdošā koku suga, valdošās koku sugas caurmērs ir vismaz 20 centimetru) 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas.

Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā ir noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:

• "A" un "B" aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot, ja saņemtas zemāk minētās atļaujas;
• "C" aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana:
• kopšanas un izlases cirtē;
• kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

"A", "B" un "C" aizsardzības zonā ir noteikti šādi aizsardzības pasākumi:

• saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus (egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā, kur pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti vai egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu) sanitārajā vienlaidu cirtē, ja vienlaikus:
• mizgraužu svaigi invadēto koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru vai nogabalā, kas ir mazāks par vienu hektāru;
• cērtamā vienlaidu platība ir vismaz 0,8 hektāri vai mežaudzi cērt pa nogabala ārējām robežām, ja nogabals ir mazāks par 0,8 hektāriem;
• skujkoku izcirtumos, kuros koki cirsti no 2023. gada 1. janvāra un izcirtuma platība pārsniedz 0,8 hektārus, no 2023. gada 1. maija līdz 30. jūnijam izvieto feromonu slazdus. Feromonu slazdu ekspluatāciju nodrošina meža apsaimniekotājs – valsts īpašumā esošajos mežos un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajos mežos; Valsts meža dienests – mežos, kas nav valsts īpašumā esošajos mežos un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajos mežos.

Ārkārtējo situāciju izsludinās 32 novados

Zemkopības ministrijā iepriekš skaidroja, ka svarīgi ir laikus ierobežot mizgraužu izplatību, ņemot vērā, ka tas var ļoti negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecību, izraisot gan neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas mežaudžu struktūrā, gan ekonomiskus zaudējumus, kā arī koksnes kvalitātes pazemināšanos.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits uzsvēra, ka

bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams, tāpēc egļu aizsardzība sākas ar to vērtīgo egļu audžu aizsargāšanu, kur mizgrauzis vēl nav nonācis.

Ārkārtējā situācija izsludināta šādās administratīvajās teritorijās: