Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 11 °C Viegls vējš, 3.1 m/s no A-ZA
Svētdiena, 2019. gada 21. AprīlisVārda dienu svin: Marģers, Anastasija

Jelgavā svin pavasara gaidīšanas svētkus

Ritma Gaidamoviča
Dodoties rotaļās, piedaloties dažādās stafetēs un ēdot pankūkas, šodien Jelgavā svinēja slāvu svētkus Masļeņica. Tradicionāli šajos svētkos sadedzināta arī salmu lelle Masļona, kas simbolizē ziemu – ar šo rituālu simboliski tiek sveikts pavasaris.

Masļeņicas svētkos Jelgavā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku, galvenokārt ģimenes ar bērniem. Pasākuma pirmajā daļā jelgavnieki devās rotaļās un baudīja muzikālus priekšnesumus Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē kopā ar teātra trupu «Poteha». Bet otrā daļa aizritēja skvērā pie pārvaldes Skolotāju ielā 8, kur sanākušie piedalījās dažādās stafetēs, piemēram, «Gaiļu cīņās», «Trijkājī», «Baranku vēršanā» uz laiku, «Cīņā virs aizas» un citās. Viena no šī pasākuma galvenajām tradīcijām, ko apmeklētāji ļoti gaida, ir pankūku ēšana. Pasākuma organizatori Masļeņicas svinībām Jelgavā bija sarūpējuši 300 plāno pankūku, cienājot visus svētku dalībniekus. Bet noslēgumā tika dedzināta salmu lelle Masļona. Līdz ar lelli svētku dalībnieki tika aicināti sadedzināt arī savas neveiksmes, sliktās lietas, kuras varēja uzrakstīt uz lapiņām un iemest ugunskurā.

Uzrunātie pasākuma apmeklētāji atzīst, ka galvenokārt nākuši, lai aktīvi pavadītu svētdienu un reizē jaunajai paaudzei ļautu iepazīt citu tautu tradīcijas. «Mūsu mājās Masļeņica asociējas ar daudz pankūkām. Parasti tās cepam svētdien svētku pusdienās. Šoreiz gribējām, lai svētki ir mazliet citādāki, tāpēc atnācām uz svētkiem pilsētā. Tā bija lieliska iespēja bērniem interesanti pavadīt laiku svaigā gaisā un padarboties,» atzīst Aleksandrs, kurš pasākumu apmeklēja kopā ar sievu Olitu un trim bērniem – Emīlu, Maksimu un Evelīnu.

Bijusī jelgavniece Anastasija Puzikova ar meitu Valēriju Masļeņicu Jelgavā apmeklēja pirmo reizi. «Dzīvojam Ogrē, un pie mums jau kādus trīs gadus šie svētki tiek svinēti ļoti plaši un skaļi. Rīt sākas skolēnu brīvlaiks, tāpēc šodien vedu meitu pie viņas vecmāmiņas Jelgavā, un nolēmām, ka ir jāatnāk uz pasākumu, lai redzētu kā svētkus svin manā dzimtajā pilsētā. Nenoliegšu, ir klusāk nekā Ogrē, lai gan šie ir jautrākie slāvu svētki, bet prieks, ka vispār svin, dedzina salmu lelli, ēd pankūkas,» saka Anastasija, piebilstot, ka viņas ģimene parasti Masļeņicas svētdienā apmeklē baznīcu un pēcāk mājās ir svētku pusdienas, kurās galdā tiek celtas pankūkas. «Tiesa, šīs ir īpašas pusdienas, tāpēc ēdam pankūkas ar lasi un ikriem, bet bērniem ir pankūkas ar šokolādes un karameļu mērci,» stāsta Anastasija.

Saskaņā ar senajām slāvu tradīcijām Masļeņicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, kā arī no salmiem un citiem pieejamiem dabas materiāliem jāveido Masļeņicas lelle. Tai seko «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās, bet trešā Masļeņicas svētku diena saukta par «Kārumnieci» – šajā dienā znots iet ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms tam izcepis. «Svinēšanā» jeb «Plašajā ceturtdienā» visiem saimnieciskajiem darbiem jābūt padarītiem, lai atlikušajās nedēļas dienās varētu līksmi svinēt Masļeņicu. Piektdiena saukta par «Sievasmātes vakarēšanu», un šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiem un draugiem iet ciemos pie znota, taču sestajā dienā ir svaines vakarēšana – ejot ciemos pie svaines, vedeklai jāizpatīk vīra māsai ar dāvaniņām vai gardumiem. Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild ar vārdiem: «Dievs piedos!». Svētku kulminācija ir atvadas no Masļeņicas, kad tiek sadedzināta lielā salmu lelle, tādējādi pavadot ziemu līdz nākamajam gadam un sagaidot pavasari un sauli.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»

Video: Māris Martinsons

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti