IZM rosina vēl par desmit skolām samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu

1 month ago 300
ARTICLE AD BOX

Sešu gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits samazinājies no 60 speciālās izglītības iestādēm 2015./2016.mācību gadā līdz 43 speciālās izglītības iestādēm 2021./2022.mācību gadā, teikts ziņojumā.

IZM ziņojumā secina, ka jaunas speciālās izglītības iestādes nav veidojamas. Izvērtējot speciālās izglītības iestādes pēc izvirzīto kritēriju kopuma, IZM saskata, ka Kurzemes reģionā no astoņām speciālās izglītības iestādēm būtu attīstāmas sešas. Dienvidkurzemes novadā no Padures un Mežupes pamatskolām būtu veidojama viena speciālās izglītības iestāde, primāri nodrošinot piemērotas telpas ar atbilstošu infrastruktūru un vides pieejamību.

Liepājā, Saldus, Tukuma un Kuldīgas novados būtu saglabājamas un attīstāmas līdzšinējā Liepājas Līvupes speciālās izglītības iestāde-attīstības centrs, Kalnsētas pamatskola, Tukuma novada speciālās izglītības iestāde un Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs. Talsu novadā Upesgrīvas pamatskola būtu saglabājama un attīstāma, ja tās īstenošanas vieta līdzšinējās īstenošanas vietā Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā, tiktu organizēta tuvāk novada administratīvajam centram, nodrošinot piemērotas telpas un vides pieejamību, norāda IZM. Savukārt, izvērtējot Ventspils novada Annahites pamatskolas darbību, ministrijas saskata, ka tās turpmākā darbība nav attīstāma.

Zemgales reģionā no astoņām speciālās izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas. Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadā būtu saglabājamas līdzšinējās Bērzupes speciālā pamatskola, Lielplatones pamatskola-atbalsta centrs, Kokneses pamatskola-attīstības centrs un Antūžu pamatskola. Savukārt Bauskas novadā no Zālītes un Pamūšas speciālās pamatskolas būtu izveidojama viena speciālās izglītības iestāde ar atbilstošu infrastruktūras, telpu, materiāltehniskās bāzes nodrošinājumu un vides pieejamību.

Ņemot vērā, ka Jelgavā ir divas speciālās izglītības iestādes – Jelgavas pamatskola "Valdeka"-attīstības centrs un Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola, izvērtējot abu speciālās izglītības iestāžu darbību, kā arī Jelgavas pamatskolā "Valdeka"-attīstības centrā īstenotās izglītības programmas un normatīvajā regulējumā noteikto par attīstības centra statusa piešķiršanu, IZM saskata, ka attīstāma būtu Paula Bendrupa pamatskola, savukārt attīstības centram būtu maināms izglītības iestādes tips.

Vidzemes reģionā no 11 speciālās izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas, uzskata IZM. Gulbenes, Limbažu un Madonas novados būtu saglabājamas Sveķu internātpamatskola, Limbažu novada speciālā pamatskola un Dzelzavas speciālā pamatskola. Atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, Cēsu novadā būtu atbalstāma Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas attīstība, savukārt Cēsu Bērzaines pamatskolas-attīstības centram būtu jāmaina izglītības iestādes tips no speciālās izglītības iestādes uz vispārizglītojošo izglītības iestādi, bet Spāres pamatskolas darbība būtu pārtraucama. Vienlaikus ministrija, izvērtējot Smiltenes novada speciālās izglītības iestāžu darbību saskata, ka Gaujienas pamatskola būtu attīstāma, bet Smiltenes novada speciālās pamatskolas darbība būtu pārtraucama.

Savukārt Valmieras novadā būtu saglabājama un attīstāma Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs, bet Ziemeļvidzemes pamatskola būtu jāreorganizē, to pievienojot Valmieras Gaujas krasta vidusskolai. Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai -– attīstīt iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs –, ministrija, atbalstot šādas vīzijas virzību, saskata, ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama.

Saskaņā ar ziņojumu Latgales reģionā no sešām speciālās izglītības iestādēm būtu attīstāmas piecas. Līvānu novada Rudzātu speciālās pamatskolas, Augšdaugavas novada Medumu speciālās pamatskolas, Rēzeknes novada speciālās pamatskolas un Daugavpils Stropu pamatskolas-attīstības centra darbība būtu turpināma un attīstāma. Izvērtējot Krāslavas novada Aleksandrovas pamatskolas darbību, atbilstoši ministrijas izvirzītajiem kritērijiem, tās turpmākā attīstība būtu atbalstāma, ja speciālās izglītības iestādei tiek nodrošināta mācību procesa īstenošanas vieta sociāli aktīvā vidē ar attīstītu infrastruktūru.

Savukārt Rēzeknes novada pamatskolai-attīstības centram, ņemot vērā neatbilstības izglītības iestādes darbībā un normatīvajā regulējumā, izglītības iestādes tips būtu maināms uz vispārizglītojošu izglītības iestādi.

Pierīgā un Rīgā būtu saglabājamas līdzšinējās desmit speciālās izglītības iestādes, proti, Jūrmalas pilsētas pamatskola, Gaismas pamatskola Ropažu novadā un Rīgā - Rīgas 1.pamatskola-attīstības centrs, Rīgas 2.pamatskola, Rīgas 3.pamatskola, Rīgas 4.pamatskola, Rīgas 5.pamatskola-attīstības centrs, Rīgas Daugavas pamatskola, Rīgas Ēbelmuižas pamatskola, Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs.

Veidojot IZM vīziju par speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanu, jāņem vērā, ka 2022./2023.mācību gadā IZM amatpersonas turpinās apmeklēt pārējās 22 speciālās izglītības iestādes un veiks sarunas ar to dibinātājiem, lai veicinātu iekļaujošas izglītības nostiprināšanu katras pašvaldības administratīvajā teritorijā un veidotu mūsdienām atbilstošas un kvalitatīvas speciālās izglītības iestādes, norāda IZM.

Valdība plāno IZM uzdot līdz šā gada 31.decembrim turpināt sarunas ar dibinātājiem, lai izvērtētu speciālās izglītības iestāžu turpmākās attīstības iespējas, liecina ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņošanai nodotais IZM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article