Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 15 °C Viegls vējš, 2 m/s no Z
Piektdiena, 2019. gada 19. AprīlisVārda dienu svin: Vēsma, Fanija

Skolēni mācās par vidi eksperimentējot

Jana Bahmane
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīts ikgadējais jauno vides pētnieku forums «Skolēni eksperimentē», kurā 1.–9. klašu skolēni prezentēja pašu veiktos pētījumus, novērojumus un eksperimentus.

Šogad forumā kopumā tika prezentēti 22 eksperimenti, ko veica 30 Jelgavas skolēni. Vērtēšana notika divās vecuma grupās: 1.–4. klašu skolēni un 5.–9. klašu skolēni. ZRKAC galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane norāda, ka visvairāk eksperimentu šogad forumam pieteikuši 1.–3. klašu grupas un 5. klašu skolēni, kuriem šie ir pirmie soļi pētniecībā.

«Zemeslodes piesārņojums arvien pieaug, un, veicot eksperimentu, vēlējos noskaidrot, kādas varētu būt kartupeļu barības vielas pēc simts gadiem, ja zeme būtu tik piesārņota, ka tajā nevarētu neko stādīt,» atklāja Jelgavas 3. sākumskolas 5. klases skolēns Linards Straume. Viņš eksperimentam veltīja mēnesi, audzējot kartupeļus dažādos apstākļos, piemēram, tīrā ūdenī, sālsūdenī, cukurūdenī, kaķu smiltīs, tumsā vai gaismā. «Eksperimentā noskaidroju, ka gaismā audzētu kartupeļu asni ir zaļi, bet tumsā audzētu – balti. Tas tādēļ, ka tumsā nenotiek fotosintēze. Secināju arī to, ka sālsūdens veicina asnu augšanu, taču visgarākie asni izauga kartupelim, kas atradās ūdenī un tumsā – šādos apstākļos radās arī daudz sakņu, un garākā sakne sasniedza 176 milimetrus,» atklāja Linards. Viņš secina, ka kartupeļi spēj izdzīvot un augt ļoti daudzveidīgos apstākļos.

Savukārt 6. vidusskolas 5. klases skolēnu Pāvelu Baku eksperimentam iedvesmoja viņa paša suns. «Mans mērķis bija pierādīt, ka apmācīts suns spēj veiksmīgi komunicēt ar ģimenes locekļiem. Eksperimentā pierādījās, ka suņi spēj saskatīt likumsakarības. Piemēram, iemācīju viņam, ka sarullētu paklājiņu var atritināt ar degunu – nākamreiz viņam jau šī uzdevuma izpilde prasīja daudz īsāku laiku. Tāpat suns, izmantojot iepriekš iegūto pieredzi, patstāvīgi saprata, kā paklājiņu izņemt no kastes,» norādīja 5. klases skolēns.

Konkursa mērķis bija veicināt skolēnu izpratni par vidi un tās problēmām. Piemēram, 6. vidusskolas 3. klases skolniece Anastasija Borisova centās noskaidrot, kā tīrīšanas līdzekļi ietekmē putnu spalvas. «Es izvirzīju hipotēzi, ka trauku mazgāšanas līdzekļi negatīvi ietekmē ūdensputnus, bojājot to spalvas. Ūdensputnu spalvas klāj neliels tauku slānis, kas palīdz tiem turēties uz ūdens un pasargā no aukstuma ziemā,» norāda Anastasija. Viņa eksperimenta veikšana izmantoja putna spalvas, ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekli, pārliecinoties, ka spalva, kas nonāk ūdenī ar trauku mazgājamo līdzekli, sāk grimt. «Mazgāšanas līdzekļi bieži nokļūst upēs un ezeros, kaitējot putniem, tādēļ, dodoties atpūsties pie dabas, ieteicams ņemt līdzi ūdeni, kurā mazgāt rokas, lai tas nav jādara ūdenstilpē. Tāpat dabā nevajadzētu izmantot ziepes,» secināja 3. klases skolniece.

Bet 4. sākumskolas 3. klases skolēni Sāra Roziņa, Mārtiņš Sniegs un Ritvars Kuciņš eksperimentā ieguva kristālus no sodas. «Parasti skolēni mēģina iegūt kristālus no cukura un vārāmā sāls, bet mēs vēlējāmies izmēģināt ko jaunu,» atklāja skolēni. «Kristālus audzējām klasē uz palodzes, bet tad pārlikām tos siltākā vietā, kas kristāliem bija labvēlīgāka. Eksperimentā secinājām, ka vislabāk tie aug filtrētā dzeramajā ūdenī.»

Forumā piedalījās Jelgavas 2. pamatskolas, Jelgavas 3. sākumskolas, Jelgavas 4. sākumskolas, Jelgavas 1. internātpamatskolas-attīstības centra, Jelgavas 5. vidusskolas, Jelgavas 6. vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni. Skolēnus vērtēja Jelgavas skolu pedagogi un ZRKAC speciālisti.

REZULTĀTI 1.–4. klašu grupā
REZULTĀTI 5.–9. klašu grupā

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru