Meklēšanas forma

Apmācies 8 °C Vēja vēsma, 1.5 m/s no R
Otrdiena, 2019. gada 17. SeptembrisVārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Kādas izmaiņas paredz prezentētā Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģija?

Kristīne Langenfelde
Šonedēļ plašākai sabiedrībai prezentēta Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģija 2019.–2025. gadam, kas nosaka izglītības nozares galvenos attīstības virzienus mūsu pilsētā.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš jau iepriekš uzsvēris: lai iekļautos kopējā valsts izglītības reformā un vienlaikus paaugstinātu izglītības kvalitāti, Jelgavā skolu tīklā ir jāveic būtiskas izmaiņas. «Mūsu mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti Jelgavā un nodrošināt, lai skolēni kļūst konkurētspējīgāki, kā turpinot izglītību nākamajā pakāpē, tā iekļaujoties darba tirgū. To šobrīd pieprasa arī sabiedrība – gan ģimenes, gan augstskolas, gan uzņēmēji. Ne visas pilsētas izglītības iestādes pašlaik strādā ar pilnu kapacitāti – mēs droši varam teikt, ka līdz ar skolēnu skaita samazinājumu vidusskolu Jelgavā ir par daudz un skolu infrastruktūra netiek izmantota pilnvērtīgi un efektīvi. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai skolēnu skaits izglītības iestādē būtu ekonomiski pamatots, tāpat katrai skolai pilsētā vajag izveidot spēcīgu novirzienu, kurā tā attīstītu savu darbu. Nepieciešamību pēc būtiskām pārmaiņām nosaka arī valsts īstenotā izglītības politika. Valstī ir pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas ietekmē arī izglītības attīstību pilsētā. Jau nākamajā mācību gadā sāksies jaunā mācību satura ieviešana pirmsskolas izglītībā, savukārt 2020. gadā – pamatizglītībā; būtiski mainīsies valsts valodas proporcionālais lietojums mazākumtautību skolās, un jau 2020. gadā šo skolu 9. klašu audzēkņiem valsts pārbaudījuma darbi būs jākārto tikai latviešu valodā. Likums nosaka arī to, ka minimālais pieļaujamais skolēnu skaits vidusskolā būs 120 audzēkņi; tāpat pašvaldībām jāpārskata vakarskolu darbība. Taču vienlaikus ar valsts reformām mūsu mērķis ir pilsētā izveidot vēl efektīvāku un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības sistēmu,» skaidro A.Rāviņš.

Tieši tāpēc pagājušajā gadā sākās apjomīgs darbs pie jaunas izglītības stratēģijas izstrādes. Pašvaldība izsludināja iepirkuma konkursu par izglītības stratēģijas izstrādi, un tiesības izstrādāt dokumentu ieguva SIA «Dynamic University». Konsultāciju uzņēmums, piesaistot neatkarīgu ekspertu komandu un strādājot ciešā sadarbībā ar Jelgavas pašvaldības speciālistiem, izglītības iestāžu vadības komandām, uzņēmējiem, vecākiem un LLU, veica pilsētas izglītības nozares esošās situācijas analīzi, uz kuras pamata tapis izglītības attīstības rīcības plāns tuvākajiem gadiem. Tas pilsētas skolu tīklā paredz nozīmīgas pārmaiņas, kas tiks ieviestas pakāpeniski. «Galvenie jautājumi, kas mums kopīgi bija jāatrisina, – mazākumtautību skolu tālākā darbība, vakarskolas reorganizācija un Spīdolas Valsts ģimnāzijas telpu nodrošinājums, kas šobrīd ir nepietiekams,» uzsver A.Rāviņš.

Prezentējot izstrādāto izglītības attīstības stratēģiju, SIA «Dynamic University» piedāvā izvērtēt divus iespējamos Jelgavas skolu tīkla attīstības variantus. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar būtiskākajām izmaiņām, ko paredz abi izstrādātie varianti. Līdz 1. februārim Jelgavas skolas aicinātas iepazīties ar redzējumu, kā attīstīt pilsētas skolu tīklu, izvērtēt to un izteikt savus priekšlikumus, lai kopīgi nonāktu pie viena attīstības plāna, par kuru jau būs jālemj Jelgavas domei.

 

Būtiskākās plānotās izmaiņas skolu tīklā

A un B scenārijā: Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu reorganizēs, pievienojot to Jelgavas Amatu vidusskolai

Šobrīd Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācās 137 audzēkņi: pamatskolā – 51, bet vidusskolā – 86. Taču, kā uzsver Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, pārsvarā skolai ir pieprasījums, sākot no 8. klases, jo, piemēram, 1.–3. klasē katrā mācās tikai viens audzēknis, arī 5. klasē ir tikai viens izglītojamais, 4. klasē – divi, 6. klasē – trīs, bet 7. klasē – septiņi. Savukārt 8. klasē mācās jau 15 skolēni, 9. klasē – 20. Izglītības stratēģija abos scenārijos šo skolu kā iestādi paredz reorganizēt jau šogad, no 2019./2020. mācību gada to pievienojot Amatu vidusskolai. «Tie jaunieši, kuri turpina mācības vakarskolas pamatskolas klasēs, savulaik ir pārtraukuši izglītošanos kādā citā pilsētas skolā. Visbiežāk viņiem ir grūtības iegūt vispārējo pamatizglītību, nav skaidra nākotnes mērķa un, arī iegūstot pamatskolas izglītību, praktiski nav iespēju iekļauties darba tirgū. Mūsu mērķis ir to mainīt un dot šiem jauniešiem iespēju vienlaikus ar pamatskolas izglītību apgūt profesiju. Tieši tāpēc, vakarskolu pievienojot Amatu vidusskolai, vislielākie ieguvēji būtu tieši skolas 8. un 9. klases audzēkņi, kuriem Amatu vidusskolā vienlaikus ar pamatizglītību būtu iespēja iegūt profesiju, kas viņiem jau pēc 9. klases ļautu uzsākt darbu kā kvalificētiem speciālistiem. Amatu vidusskolā ir plašs profesiju piedāvājums, ko audzēkņi var apgūt, sākot jau no 8. klases. Pamata izglītība ar vienlaikus iegūtu profesiju šiem jauniešiem būtu daudz stabilāks pamats un sniegtu iespēju turpināt izglītību kā profesionālajā, tā vispārizglītojošajā skolā,» uzsver G.Auza.

Taču vienlaikus tiktu saglabāta iespēja skolā iegūt pamata vai vidējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas. «Šobrīd lielākā daļa no vakarskolas vidusskolas klašu audzēkņiem ir pieauguši cilvēki, kuri strādā un paralēli iegūst vidējo izglītību. Šāda iespēja viņiem būs arī pēc skolas reorganizācijas,» tā G.Auza.

Amatu vidusskolas kapacitāte pilnīgi visiem vakarskolas 8. un 9. klases audzēkņiem šobrīd ļauj nodrošināt iespēju apvienot pamatizglītības apguvi ar profesijas iegūšanu, savukārt 10.–12. klases audzēkņiem Amatu vidusskolas telpās mācības notiku pēc ierastā grafika – piektdienās un sestdienās.

Tāpat G.Auza uzsver, ka reorganizācijas procesā visiem vakarskolas pedagogiem būs iespēja darbu turpināt. «Šobrīd pilsētā ir vakantas skolotāju darba vietas, tāpēc nav šaubu, ka visiem pedagogiem tiks nodrošināts darbs. Jau pašlaik liela daļa vakarskolas pedagogu paralēli strādā arī kādā citā izglītības iestādē.»

 

A un B scenārijā: 3. sākumskola kļūs par pamatskolu

Jau tuvāko divu gadu laikā pamatskolas otrajā posmā jeb no 7. līdz 9. klasei esošajās skolās pilsētā sāks pietrūkt vietu, savukārt Jelgavas 3. sākumskolas, kur šobrīd mācās 627 bērni, kapacitāte ļauj uzņemt līdz 736 audzēkņiem. Izstrādātā izglītības attīstības stratēģija abos scenārijos paredz Jelgavas 3. sākumskolu pakāpeniski veidot par pamatskolu, sākot ar audzēkņu uzņemšanu 7. klasē.

 

Spīdolas Valsts ģimnāzija mainīs atrašanās vietu un uzņems 1. klasi

Izglītības attīstības stratēģijas izstrādātāju veiktā analīze par skolas infrastruktūras noslogojumu skaidri parāda, ka vislielākā telpu noslodze mūsu pilsētā ir Spīdolas Valsts ģimnāzijai – 174 procenti. Skola jau gadiem izjūt telpu trūkumu. Ministru kabineta noteikumi Nr.610 nosaka, ka no 2020. gada 1. septembra minimālajai telpu platībai viena izglītojamā vietai mācību telpā jābūt diviem kvadrātmetriem. Stratēģijas izstrādātāji piedāvā šo jautājumu risināt, Spīdolas Valsts ģimnāziju pārceļot uz citu ēku.

A scenārijs: Spīdolas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz 6. vidusskolas ēku, kas atbrīvotos pēc 6. vidusskolas reorganizācijas.

B scenārijs: Spīdolas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz 2. pamatskolas ēku Sarmas ielā, kas atbrīvotos pēc 2. pamatskolas reorganizācijas, to apvienojot ar 6. vidusskolu.    

Vienlaikus Vispārējās izglītības likums paredz, ka jau no šī mācību gada Valsts ģimnāzijas var īstenot arī pilnu pamatizglītības programmu, kas nozīmē, ka turpmāk arī Valsts ģimnāzijās var uzņemt audzēkņus jau no 1. klases. Mainot savu atrašanās vietu un iegūstot plašākas telpas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija sāktu uzņemt audzēkņus 1. klasē – to paredz izstrādātā pilsētas izglītības stratēģija. Kā uzsver Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja, šādas izmaiņas rosinājuši stratēģijas izstrādātāju piesaistītie neatkarīgie eksperti, kuri norādījuši uz nepieciešamību dažādot abu pilsētas Valsts ģimnāziju struktūru un piedāvājumu, kas šobrīd esot visai līdzīgs. «Tāpēc mūsu mērķis bija atrast to pievienoto vērtību, ko pilsētai varētu dot divu Valsts ģimnāziju statuss, jo jāatzīst, ka Latvijā ir tikai dažas pašvaldības, kurās ir vairāk nekā viena Valsts ģimnāzija. Ja Jelgavas Valsts ģimnāzija, kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei, ir spēcīga dabaszinātņu priekšmetos, tad Spīdolas Valsts ģimnāzijai meklējām jaunu struktūru, kas ļautu vēl augstākā kvalitātē izmantot skolas iespējas,» skaidro G.Auza.

Paredzēts, ka perspektīvā Spīdolas Valsts ģimnāzija saviem audzēkņiem piedāvātu apgūt jaunu izglītības programmu – starptautiskā bakalaurāta programmu. Tā ir starptautiski atzīta mācību programma, kas absolventiem dod tiesības startēt jebkurā pasaules augstskolā. 

 

Mazākumtautību izglītības iespējas tiks saglabātas

Vienas no būtiskākajām izmaiņām skolu tīklā gaidāmas mazākumtautību izglītības iestādēs – 6. vidusskolā, 5. vidusskolā un 2. pamatskolā. Galvenokārt tās saistītas ar izmaiņām likumos, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodas lietojumu šajās skolās, kā arī nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolā. Jau šobrīd visās trīs mācību iestādēs kopā ir 650 brīvu vietu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka turpmāk minimālais skolēnu skaits vidusskolā varēs būt 120, un tam neatbilst nedz mūsu 6. vidusskola, kur šobrīd vidusskolas klasēs mācās 67 audzēkņi, nedz 5. vidusskola, kur vidējo izglītību iegūst 81 skolēns. Līdz ar to pašvaldībai jāizšķiras, kā turpmāk attīstīt šīs skolas. Pēc detalizētas analīzes, ņemot vērā arī pēdējo gadu centralizēto eksāmenu rezultātus, izglītības attīstības stratēģija paredz divus iespējamos risinājumus.

A scenārijs: 6. vidusskola tiek reorganizēta, un tas nozīmē, ka šīs skolas audzēkņiem ir jāizvēlas mācības turpināt kādā citā pilsētas izglītības iestādē. Savukārt 2. pamatskola un 5. vidusskola šajā scenārijā darbu turpina, uzņemot papildu audzēkņus brīvajās vietās.

B scenārijs: 6. vidusskola pakāpeniski kļūs par pamatskolu. Jau sākot ar nākamo mācību gadu, tajā neuzņemtu audzēkņus 10. klasē, bet esošajiem vidusskolēniem tiktu saglabāta iespēja iegūt vidējo izglītību šajā skolā. «Tas nozīmē, ka skolas 9. klašu absolventiem jau šogad būs iespēja izvēlēties jebkuru citu no pilsētas skolām, kurā turpināt apgūt vidējo izglītību,» skaidro G.Auza.

Taču vienlaikus 6. vidusskolas telpu kapacitāte ir liela – tā spēj uzņemt vēl vairākus simtus audzēkņu. Līdz ar izmaiņām vidusskolas posmā mazākumtautību skolās 5. vidusskola kļūtu par vienīgo mazākumtautību vidusskolu pilsētā. Savukārt 2. pamatskolu, kuras ēkā šobrīd ir 130 brīvu vietu, stratēģijas izstrādātāji piedāvā apvienot ar 6. vidusskolu, veidojot spēcīgu mazākumtautību pamatskolu, kura varētu turpināt attīstīt jau šobrīd 2. pamatskolā realizēto ekoskolu programmu. Plānots, ka, apvienojot abas skolas, 2. pamatskolas audzēkņi sāktu mācības 6. vidusskolas ēkā.

G.Auza gan uzsver, ka neatkarīgi no skolu tīkla attīstības scenārija katrai ģimenei ir tiesības izvēlēties sava bērna izglītības iestādi. «Šobrīd 5. vidusskolas kapacitāte ļauj uzņemt vēl vismaz 150 audzēkņus, tāpat brīvas vietas ir Tehnoloģiju vidusskolā un 3. sākumskolā. Vecākiem būs jāpieņem atbildīgi lēmumi, arī raugoties no valsts izglītības politikas, jo Vispārējās izglītības likums nosaka, ka mazākumtautību skolās pakāpeniski tiek palielināts valsts valodas lietojums, paredzot, ka jau 2019./2020. mācību gadā visi valsts pārbaudes darbi 9. klasēs jākārto latviešu valodā, bet 7.–9. klašu audzēkņiem jau 80 procenti no mācību vielas būs jāapgūst latviešu valodā. Ilgtermiņā tikai līdz 6. klasei mācību vielu varēs apgūt bilingvāli jeb puse mācību darba varēs noritēt latviešu valodā, bet puse – krievu.»

Foto: pašvaldība

Galerija

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja Elza attēls

Pieņemu, ka šīs pārmaiņas būtiski skars iedzīvotāju kustību pilsētā. 3.pamatskolu jau sen vajadzēja reorganizēt, sākot ar skolas vadību!

Lapas

Pievienot komentāru

Saistītie raksti