Meklēšanas forma

Apmācies 0 °C Mērens vējš, 7.6 m/s no DA
Piektdiena, 2019. gada 22. NovembrisVārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris

Eksāmenu rezultāti: «klupšanas akmens» – nestandarta uzdevumi

Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Izglītības pārvalde ir apkopojusi pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Kopumā Jelgavas skolu 12. klašu absolventi 2018./2019. mācību gadā ir uzrādījuši stabilu sniegumu, un jelgavnieku rezultāti būtiski neatšķiras no vidējiem rādītājiem valstī. «Izanalizējot jauniešu zināšanu procentuālo novērtējumu eksāmenos, secinām, ka mūsu skolu absolventi pamata zināšanas, prasmes un to izmantošanu standarta situācijās ir apguvuši, taču viņiem problēmas sagādā pārspriedumu rakstīšana, argumentācija, sava viedokļa izteikšana un nestandarta uzdevumu risināšana,» atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Katrs mācību gads atšķiras no iepriekšējiem, jo eksāmenus kārto citi jaunieši un ik gadu ir cits eksāmenu saturs. Ir būtiski veikt katra mācību priekšmeta eksāmena rezultātu analīzi, salīdzināt valsts un pilsētas rādītājus. «Eksāmens ir galvenais mērījums, kas ļauj saprast, kā skolēns ir apguvis mācību saturu. Rezultātu analīze ir svarīga skolotājiem, plānojot turpmāko mācību procesu, sadarbību ar kolēģiem un skolēniem. Pēc katra mācību priekšmeta rezultātu detalizētas analīzes secinām, ka ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, kā mācīt jauniešus domāt un izmantot zināšanas radoši, kā neapjukt situācijās, kuras iepriekš nav piedzīvotas,» stāsta G.Auza, norādot, ka tas nav nedz 12. klases, nedz arī vidusskolas uzdevums, jo radošā domāšana un problēmsituāciju risināšanas prasmes ir jāattīsta visās izglītības pakāpēs, kā arī interešu izglītībā. Iestādes vadītāja norāda, ka gaidāmās pārmaiņas mācību saturā, ieviešot kompetencēs balstītu pieeju, ir vērstas uz individuālo spēju un radošuma attīstīšanu. «Nākamais mācību gads ir svarīgs arī pirmsskolas posmā, jo iestādēs sāks īstenot jaunās vadlīnijas, bet 2020./2021. mācību gadā jaunā mācību satura apguvi uzsāks arī 1., 4., 7. un 10. klašu skolēni. Pēc trim gadiem vērtēsim, kā būs mainījušies rezultāti,» tā G.Auza.

Eksāmens vienāds, bet svarīgi vērtēt katra skolēna individuālo sniegumu

Lai gan Jelgavas kopējo centralizēto eksāmenu rezultātu veido visu pilsētas skolu absolventu sniegums, vadītāja norāda, ka ir svarīgi tomēr visus nevērtēt kopā. «Eksāmens visiem skolēniem ir pilnīgi vienāds, tomēr ne visiem ikdienas darbā ir vienādi nosacījumi – vispārizglītojošās skolas ir jāvērtē atsevišķi no vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās, kā arī vakara un neklātienes programmas, kurās mācību stundu un konsultāciju skaits vienādos priekšmetos ir mazāks. Ja vērtējam eksāmenu rezultātus šādā iedalījumā, Jelgavas vidusskolu absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais rādītājs Latvijā,» norāda G.Auza, piebilstot, ka svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, cik skolēnu izglītības iestādē kārto attiecīgo eksāmenu.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, katram 12. klases skolēnam ir jākārto trīs obligātie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un kādā no svešvalodām –, kā arī viens izvēles eksāmens. Skolēns var izvēlēties kārtot arī vairākus izvēles eksāmenus.

Kārto eksāmenu tikai angļu vai krievu valodā

Jāteic, ka arī obligātajā svešvalodas eksāmenā skolēniem tiek dota iespēja izvēlēties – var kārtot arī eksāmenu vācu vai franču valodā, tomēr Jelgavas skolēni aizvadītajā mācību gadā izvēlējušies tikai angļu vai krievu valodu. Angļu valodas eksāmenu pilsētā kārtoja 450 jaunieši, lielākais skaits – Jelgavas tehnikumā (146) un Jelgavas Valsts ģimnāzijā (98). Savukārt krievu valodas eksāmenu izvēlējās 149 skolēni, no tiem 80 jaunieši – Jelgavas tehnikumā. «Tieši angļu valodas eksāmenā mūsu jauniešiem ir vislabākie sasniegumi – 65,1 procents, kas ir augstāks par vidējo rādītāju valstī (62,7 procenti), un ik gadu šim rādītājam ir tendence palielināties. Ļoti labi mūsu absolventi sevi apliecinājuši eksāmena mutvārdu daļā. Tas nozīmē, ka angļu valodas lietojums komunikācijā viņiem grūtības nesagādā. Augsti rezultāti ir sasniegti arī lasīšanas, klausīšanās, gramatikas un rakstīšanas uzdevumos,» stāsta G.Auza. Līdzīga situācija ir arī krievu valodas eksāmenā. «Tiesa, ja lasīšanas, klausīšanās un mutvārdu uzdevumus jaunieši izpildījuši veiksmīgi, tad zemāks vērtējums ir rakstu daļā, taču, manuprāt, to var izskaidrot ar faktu, ka ikdienā skolēniem nav nepieciešamības rakstīt krievu valodā,» pauž G.Auza.

Matemātiku nenokārto septiņi jaunieši

Šī gada rezultāti apliecina – matemātikas eksāmens jauniešiem sagādā grūtības, un rezultāts ik gadu pazeminās. Vidējais vērtējums valstī šogad ir 32,8 procenti, kas ir par 1,8 procentiem zemāks nekā pērn, bet Jelgavā šis rādītājs ir vēl zemāks – 29,1 procents. Septiņi profesionālo skolu audzēkņi matemātikas eksāmenu nenokārtoja, jo vērtējumā nesasniedza 5 procentu robežu. Lai iegūtu dokumentu par vispārējo vidējo izglītību, viņiem eksāmens ir jākārto atkārtoti nākamgad. Jāpiebilst, ka šo eksāmenu arī pērn nenokārtoja astoņi jaunieši, no kuriem divi to veiksmīgi nokārtoja šogad. «Ja atsevišķi izdalām profesionālās izglītības iestādes, Vakara (maiņu) vidusskolu un Mūzikas vidusskolu, tad vispārizglītojošās skolās vidējais rezultāts ir krietni labāks – 41,2 procenti. Savukārt visaugstākos rādītājus sasniedza Jelgavas 5. vidusskolas absolventi – matemātikas eksāmena vidējais vērtējums ir 62,8 procenti,» stāsta G.Auza, norādot, ka matemātikā «klupšanas akmens» ir nestandarta uzdevumi. «Pieejamie dati mudina domāt, ka liela daļa skolēnu vispār nav ķērušies klāt šo uzdevumu risināšanai,» tā G.Auza.

Problēmas sagādā domāšana un radoša pieeja

Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja, kura piedalās arī jaunā mācību satura izstrādē, Evija Slokenberga skaidro, ka nestandarta uzdevumos ir savienotas vairākas tēmas, zināšanas un prasmes jālieto jaunā, nebijušā situācijā, un jaunieši matemātikas stundās šādus uzdevumus līdz šim nav risinājuši. «Bieži vien saturiski uzdevumi nav grūti, taču problēmas sagādā izdomāšana, kuru no pieejām izmantot to risināšanā, turklāt tādas var būt pat vairākas. Uzdevumu izpilde ir jāveic radoši, jāizmēģina vairākas stratēģijas, ja uzreiz neizdodas atrast īsto,» skaidro E.Slokenberga. Iemeslu tam, kāpēc rezultāti katru gadu samazinās, esot daudz. «Eksāmena apjoms ir krietni par lielu – tā kopējais ilgums ir 240 minūtes. Turpretī ikdienā matemātikas stundas notiek divreiz pa 40 minūtēm, ar starpbrīdi, tādēļ skolēni nav pieraduši tik ilgu laiku koncentrēties un domāt. Viņi gluži vienkārši piekūst. Nestandarta uzdevumi eksāmenā ir iekļauti pašā noslēgumā, tāpēc to risināšana sagādā grūtības. Arvien biežāk novērojam, ka jaunieši izanalizē, cik svarīgs ir eksāmena rezultāts, lai iestātos augstskolā, un izvērtē – vai maz ir vērts ieguldīt enerģiju un rēķināt to trešo daļu. Tāpat arī nav teikts, ka visiem skolēniem simtprocentīgi ir jāatrisina šie uzdevumi, jo katram piemīt atšķirīgas spējas, ne visiem šādi uzdevumi ir pa spēkam, taču noteikti ir jādomā par to, kā palielināt to jauniešu skaitu, kuri izpilda kaut dažus soļus,» tā matemātikas skolotāja. Viņa piebilst – tajās programmās, kur matemātika ir paredzēta četras stundas nedēļā, skolēniem un skolotājiem pietiek laika tikai tam, lai «izskrietu» cauri mācību saturam, taču nestandarta uzdevumu risināšanai, lai pārliecinātos, ka jaunieši prot savas zināšanas izmantot arī šādos uzdevumos, laika pietrūkst. «Jaunajā mācību saturā un pieejā daudz ir domāts tieši par to, kā samazināt saturu, lai būtu vairāk laika domāšanai – kāpēc mācāmies šādi, kā varētu rīkoties citādāk un tamlīdzīgi. Šāda veida spriešana varētu palīdzēt risināt konkrēto problēmu. Turklāt ir iecere nākotnē vidusskolas mācību procesu dalīt pa līmeņiem – pamata, optimālais un padziļinātais. Tādējādi mainīsies pārbaudījumu saturs, un visiem nebūs jākārto vienāds eksāmens,» norāda E.Slokenberga.

Arī latviešu valodā viens «izkrīt»

Latviešu valodas eksāmenā Jelgavas rezultāts ir 49,6 procenti, bet vidējais rādītājs valstī – 49,8 procenti. «Esam valsts vidējā līmenī. Savukārt, ja atsevišķi vērtējam tikai vispārizglītojošo skolu audzēkņu, kuriem latviešu valodas stundu skaits ir lielāks, sniegumu – šis rādītājs veido 62,1 procentu, bet pārējām skolām vidējais rezultāts ir 35,6 procenti,» stāsta G.Auza, norādot, ka Jelgavā viens profesionālās skolas audzēknis latviešu valodas eksāmenu šogad nenokārtoja un ir pilns apņēmības nākamgad mēģināt atkal.

Vēsturi galvenokārt izvēlas profesionālo skolu audzēkņi

Vislielākais skaits Jelgavas skolu absolventu kā izvēles eksāmenu kārtoja Latvijas un pasaules vēsturi – 256, kam seko informātika – 174 jaunieši. «Pēdējos gados vērojama tendence, ka vēstures eksāmenu galvenokārt izvēlas profesionālo skolu audzēkņi. Piemēram, 187 jaunieši ir Jelgavas tehnikuma audzēkņi, 43 – Jelgavas Amatu vidusskolas, 12 – Jelgavas Mūzikas vidusskolas, bet pārējie – vispārizglītojošo skolu skolēni. Jelgavas 6. vidusskolā šo eksāmenu nekārtoja neviens skolēns,» stāsta pārvaldes vadītāja. Vēstures eksāmenā Jelgavas rezultāts ir 38,8 procenti, bet vidējais rādītājs valstī – 41,3 procenti. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja norāda, ka vēstures eksāmenā grūtības sagādājis argumentētais pārspriedums – šajā uzdevumā Jelgavas jaunieši saņēmuši vērtējumu, kas ir zemāks par 20 procentiem. «Tieši argumentēšanai, sava viedokļa izteikšanai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība visos mācību priekšmetos,» secina G.Auza.

Kāpums un kritums eksaktajos priekšmetos

Kārtot eksāmenu dabaszinātņu priekšmetos – fizikā, ķīmijā, bioloģijā – izvēlas tie jaunieši, kuriem šis pārbaudes darbs ir svarīgs, lai iestātos augstskolā un apgūtu izvēlēto profesiju. Bioloģijas eksāmenu šogad kārtoja 48 jaunieši, kas ir par trim vairāk nekā pērn. Viņu rezultāts – 57,7 procenti (valstī – 57,1 procenti). Eksāmenā, izņemot vakarskolu, uzrādītas stabili labas zināšanas, un jaunieši ar visiem uzdevumiem tikuši galā. Nedaudz samazinājies ķīmijas eksāmena kārtotāju skaits – šogad 23, pērn – 31 skolēns. Rezultāts ķīmijas eksāmenā valstī – 62,8 procenti, savukārt Jelgavā nedaudz zemāks – 60,7 procenti. «Ķīmijā, tāpat kā citos mācību priekšmetos, grūtības sagādāja nestandarta uzdevumu risināšana. Vai tas ir laika trūkums eksāmenā, vai īpaši sarežģīti uzdevumi – tas ir jāanalizē priekšmeta skolotājiem,» pauž G.Auza. Tāpat ir sarucis arī fizikas eksāmena kārtotāju skaits. Šo eksāmenu šogad kārtoja 37 absolventi, bet pirms gada – 46. Visvairāk eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot Jelgavas tehnikuma audzēkņi – 18 skolēni. Jelgavā vidējais rezultāts fizikas eksāmenā veido 35,1 procentu, kamēr valstī šis rādītājs ir 37,5 procenti.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva

Infografiks: «Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti