Ēku siltināšanas programmā būs pieejami 170 miljoni eiro; mazinās birokrātiju

Kopš 2016. gadā sākta "Altum" programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, Latvijā nosiltinātas vairāk nekā 1300 ēkas. 

"Vismaz divas trešdaļas no ēkām būtu jāsiltina, jā. Lielāko daļu vajadzētu renovēt! Cits jautājums ir – cik no viņām būtu lietderīgi un finansiāli izdevīgi renovēt tehniskā stāvokļa dēļ. Otrkārt, vai šīs ēkas atrodas vietā, kur būs vēl ekonomiskā aktivitāte un kur dzīvos cilvēki," skaidroja EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Jelgava ir viena no apdzīvotākajām vietām valstī. Šobrīd pilsētā renovētas 44 ēkas, kas ir 10% no Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekotajām ēkām.

"Cilvēki domā, ka viss notiks dažu mēnešu laikā. Nebūt tā nav! Dabā tas ir pilnīgi citādāk. No pirmās sapulces, kad dzīvokļa īpašnieki pieņem lēmumu, līdz mājas nodošanai ekspluatācijā var paiet vairāki gadi," norādīja pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Jelgavā renovēta arī pirmā 12 stāvu daudzdzīvokļu ēka Latvijā.

Mājas pārvaldnieks Viktors Valainis atzina – panākt iedzīvotāju vienprātību bija liels izaicinājums:

"Neticība, ka tur nekādas jēgas no tā nav, tas viss uz papīra, bet reāli mums tagad iznāca tā, ka nevis uz papīra, bet mums dabā. Mēs ekonomējam divas reizes. Mazāks siltuma patēriņš mūsu mājai salīdzinoši ar tādām pašām divpadsmit stāvu mājām."

EM norādīja, ka līdz 2026. gadam plānots nosiltināt vēl 266 mājas Latvijā.

Daudzīvokļu nama fasāde.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Daudzīvokļu nama fasāde.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Daudzīvokļu nama fasāde.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Daudzīvokļu nama fasāde.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Daudzīvokļu nama fasāde.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Lai iesaistītu vairāk iedzīvotāju, tiekot izstrādāta ne tikai nākamā atbalsta programma par 170 miljoniem eiro, bet arī plānots mazināt birokrātisko slogu māju iedzīvotājiem. 

"Pirmkārt, mēs ļaujam turpmāk programmā piedalīties ar vienkāršo energosertifikātu un ir mazākas pārbaudes šīs programmas ietvaros. Un tad ārpus programmas mums ir arī doma atteikties no sarežģītās biedrību dibināšanas. Tātad dzīvokļu īpašnieku kopības varētu saņemt aizņēmumus pa tiešo no komercbankām," pastāstīja EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Šobrīd priekšlikumi ir nodoti Tieslietu ministrijai, lai veiktu precizējumus likuma grozījumos, kurus varētu apstiprināt nākamgad.