Meklēšanas forma

Neliels lietus 4 °C Mērens vējš, 5.6 m/s no D
Svētdiena, 2019. gada 8. DecembrisVārda dienu svin: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Parāds par apkuri – 3,45 miljoni eiro ar tendenci sarukt

Ilze Knusle-Jankevica
Dobeles ielā ir divas gandrīz vienādas mājas, tikai viena no tām ir siltināta, bet otra – nav. Salīdzinot šo māju pēdējo 3 gadu apkures rēķinus, redzams, ka siltinātās mājas iedzīvotāji par siltumu maksā 2,5–3 reizes mazāk nekā kaimiņi no blakus mājas. «Mēs neesam ieinteresēti izrakstīt milzīgus apkures rēķinus, ko cilvēki nespēj samaksāt, jo tādējādi palielinās parāds par sniegto pakalpojumu. Tāpēc aicinām katru māju apsvērt iespēju par siltināšanu – tas ir efektīvs veids, kā samazināt rēķinus par siltumu un reizē arī uzlabot savas dzīves kvalitāti, turklāt, atjaunojot ēkas konstrukcijas, būtiski tiek pagarināts arī tās mūžs,» uzsver Jelgavas centralizētās siltum­apgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga.

Lai gan pēdējos gados jelgavnieku kopējam parādam par centralizēto apkuri ir tendence sarukt, februāra beigās tas bija 3,45 miljoni eiro. Uzņēmuma vadītāja skaidro, ka ierasti ziemas mēnešos tas palielinās, jo daļai cilvēku ir grūtības samaksāt rēķinus par apkuri, bet vasaras mēnešos tomēr parāda summa nedaudz dilst, jo jelgavnieki cenšas norēķināties par saņemto pakalpojumu.

«Grūtības var rasties katram»

Iespējamie varianti, kā risināt situāciju gadījumā, ja izveidojies parāds par apkuri, ir vairāki, bet pats svarīgākais – cilvēkam pašam jāsazinās ar uzņēmumu un jāinformē par situāciju. «Ja cilvēks nenāk un nerunā, mēs nevaram zināt, ka viņam ir radušās problēmas,» stāsta «Fortum Jelgava» valdes loceklis un Klientu daļas vadītājs Guntars Pētersons. Viņš norāda, ka iemesli, kāpēc veidojas parāds, ir dažādi un katram apakšā ir kāds dzīvesstāsts: nopietna saslimšana un lieli tēriņi par ārstēšanos, tuvinieka zaudēšana, šķiršanās, palikšana bez darba… «Cilvēcīgi saprotam, ka tā gadīties var ikvienam – neviens no tā nav pasargāts –, tāpēc aicinām cilvēkus, kuri nonākuši grūtībās, vērsties Klientu daļā un izstāstīt par savu situāciju, lai kopā rastu piemērotāko risinājumu,» viņš norāda, ka nereti tiek sastādīts parāda atmaksas grafiks, ņemot vērā klienta finansiālās iespējas, lai situācija tomēr neizietu no kontroles un parāds neizaugtu vairākos simtos un pat tūkstošos eiro. «Vecāka gadagājuma cilvēki, kuri pret saistībām izturas ļoti atbildīgi un nevēlas būt kādam parādā, izmanto iespēju un vienojas par izlīdzināto ikmēneša maksājumu visa gada garumā, tādējādi neuzkrājot parādu un ziemā nepaliekot bez maizes, tikai lai samaksātu par apkuri,» stāsta G.Pētersons. 

Ar parādniekiem strādā piedziņas kompānija

Lai gan kopumā iedzīvotāju izpratne par to, ka daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums un visiem kopā par to arī jārūpējas, augusi, joprojām daļa neizprot to, ka māja ir vienots organisms un visi tās iedzīvotāji ir saistīti. Uzņēmums «Fortum Jelgava» saskāries ar situācijām, kad parādnieks viņa dzīvoklim aicina atslēgt apkuri, jo viņš nevar par to samaksāt, bet šāds risinājums netiek pielietots. «Katrs nemaksātājs apdraud visu māju – tā kā atslēgt apkuri konkrētam dzīvoklim nav iespējams, kopējo parādu dēļ siltums vai karstais ūdens var tikt atslēgts vai ierobežots tikai visai mājai,» situācijas nopietnību un dzīvokļu īpašnieku rīcības sekas skaidro A.Bataraga.

Lai līdz tam nenonāktu, uzņēmums izmanto ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas pakalpojumus, kam nodod parādnieku lietas. «Kā jau minēju, katru situāciju vērtējam individuāli, jo ne vienmēr cilvēks nemaksā ļaunprātīgi. Tomēr, ja nesezonas laikā parāds ir vairāk nekā 300 eiro un netiek pakāpeniski dzēsts, tā piedziņu nododam kompānijai, kas ar to nodarbojas,» stāsta uzņēmuma Klientu daļas vadītājs.

«Fortum Jelgava» ir 15 000 klientu, no tiem vairāk nekā 2000 ir problēmas ar maksājumu disciplīnu, un ar viņiem strādā parādu piedziņas uzņēmums. G.Pētersons stāsta, ka bijuši gadījumi, kad, nonākot melnajā sarakstā, cilvēks atrod iespēju un uzreiz nosedz gadiem krātu vairākus tūkstošus eiro lielu parādu. «Cilvēkam, kurš ir iekļuvis melnajā sarakstā, tiek liegtas iespējas aizņemties naudu un iegādāties preces uz nomaksu, jo šo datubāzi izmanto gan kreditēšanas iestādes un uzņēmumi, gan tirgotāji. Un tas reizēm ir lielākais stimuls samaksāt parādus,» novērojis G.Pētersons, uzsverot, ka «Fortum Jelgava» neatbalsta tādas ārkārtas metodes kā, piemēram, dzīvokļa atsavināšana, tāpēc tam ir būtiski, lai parādu piedziņas kompānijas darba metodes būtu korektas un ikvienā situācijā risinājums vispirms tiktu meklēts caur dialogu.

Lielākais privātpersonas parāds par apkuri Jelgavā ir 15 000 eiro, kāda persona par siltumu palikusi parādā 14 000 eiro, bet vēl pieciem cilvēkiem parāds ir 8000–10 000 eiro. Siltumapgādes uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka šie parādi izveidojušies pirms vairākiem gadiem un parādnieki šajos mājokļos vairs nedzīvo. «Fortum Jelgava» speciālisti novērojuši, ka kopumā ciniskā attieksme «kāpēc man jāmaksā, ja kaimiņš nemaksā?» mazinās, jo, mainoties paaudzēm, cilvēku, kuri pieredzējuši padomju laikus un to, ka kaut kas tiek piešķirts par brīvu, kļūst arvien mazāk. Jaunajai paaudzei ir diezgan skaidra apziņa, ka par saņemto pakalpojumu ir jānorēķinās, un siltums mājoklī ir tāds pats pakalpojums kā gāze, elektrība, ūdens, mobilie sakari vai televīzija.

Jāiemācās saimniekot pašiem

Gandrīz katrā mājā ir gan apzinīgie maksātāji, gan kavētāji un nemaksātāji, tāpēc ir būtiski, lai visi mājas iedzīvotāji būtu informēti par kopējo situāciju un kopā lemtu par iespējamiem risinājumiem. «Igaunijā centralizētās apkures uzņēmums mājai izraksta kopējo rēķinu, nevis sūta atsevišķu rēķinu katram dzīvoklim, kā tas lielākoties ir pie mums. Māju apsaimnieko iedzīvotāju pašu izveidota biedrība, un viņi paši pieņem visus lēmumus un siltuma rēķinu apmaksā kā kopējo mājas rēķinu. Ja par māju vai kādu dzīvokli tajā nemaksā un izveidojas parādi, tur ir tiesības atslēgt mājai apkuri, kas konsekventi arī tika darīts. Pāris māju, kam apkure tika atslēgta un aizsala komunikācijas, kalpoja par piemēru citiem,» stāsta A.Bataraga, uzsverot, ka izmaksas, lai savestu kārtībā māju pēc aizsaldēšanas, ir krietni lielākas nekā maksa par apkuri.

Arī Jelgavā ir vairākas mājas, kurām tiek izrakstīts kopējais apkures rēķins, un tās pašas seko līdzi, lai tas tiktu samaksāts. «Ja šādai mājai ziemas vidū nav parāda par apkuri, tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir iemācījušies saimniekot un operēt ar mājas finanšu līdzekļiem,» «Fortum Jelgava» vadītāja uzteic pozitīvos piemērus. Tomēr ir arī nami, kuriem uzkrāti lieli parādi par apkuri – lielākais daudzdzīvokļu mājas parāds ir 38 000 eiro.

Pirmais solis – siltumpunkts

Apkures rēķins ir atkarīgs no patērētā siltuma, bet nākas maksāt arī par siltuma zudumiem. «Siltums pazūd dažādos veidos – paliek vaļā kāpņu telpas durvis, arī zeme saldē, telpās pa šķirbām iekļūst aukstums, bet kādam varbūt ir par karstu un viņš cauru ziemu virina logu,» stāsta A.Bataraga. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aukstajā gadalaikā temperatūrai mājoklī jābūt vismaz 18 grādi. Lai nodrošinātu šo temperatūru – jo ārā aukstāks, jo vairāk jākurina, tāpēc ir būtiski, lai mājai būtu siltumpunkts – tas palīdz regulēt temperatūru telpās, nepatērējot vairāk siltuma kā nepieciešams un līdz ar to arī nepārmaksājot par siltuma zudumiem.

«Jelgavā joprojām ir mājas, kurām nav sava siltumpunkta, un diemžēl ne visi iedzīvotāji izprot, ka tas ir nepieciešams. To var ierīkot pagrabā vai citā piemērotā koplietošanas telpā, bet, ja tādas iespējas nav, – piestiprināt pie ēkas ārsienas,» tehniskās iespējas piedāvā A.Bataraga, uzsverot, ka arī lēmums par siltumpunkta izveidi jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. «Siltumpunkts mājā palīdz nepieļaut ekstrēmi augstu temperatūru, kāda ir siltumtrasē, un nodrošina mājā komfortu, ļaujot noregulēt āra temperatūru, pie kuras apkure ēkai tiks pieslēgta un atslēgta,» tā viņa, lēšot, ka siltumpunkta izveides izmaksas var svārstīties no 3000 līdz 12 000 eiro.

Vēl regulēt siltumu mājoklī var, uzstādot radiatorus ar alokatoriem, bet par to vislabāk vienoties dzīvokļu īpašniekiem, lemjot par ēkas siltināšanu. A.Bataraga uzsver, ka siltuma patēriņu ļaus samazināt jebkuri mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ne tikai ēkas siltināšana – arī gala sienu, jumta, pagrabstāva siltināšana, kāpņu telpu logu un durvju nomaiņa un citi.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva

Viedokļi

Komentāri

Lietotāja Viesis attēls

Kad atslēgs apkuri?

Pievienot komentāru

Saistītie raksti