Meklēšanas forma

Lietus 20 °C Viegls vējš, 2.3 m/s no DR
Svētdiena, 2019. gada 21. JūlijsVārda dienu svin: Meldra, Meldris, Melisa

Gida darbs – māksla atrast stāstu ik uz soļa

Jana Bahmane
Stāsti par slaveniem Jelgavas mīlas pāriem un mūsu pilsētu 1944. gada jūlija liesmās, teju 20 kilometru gari izzinoši pārgājieni pa Jelgavas apkārtni un veloekskursija pa «Prāta vētras» pēdām – tie ir daži no mūsu pilsētas aktīvo gidu radītiem notikumiem, kas uz Jelgavu aicinājuši paraudzīties no neparastiem skatpunktiem.

Tematiskas ekskursijas kājām un ar velosipēdu ir daļa no Jelgavas tūrisma piedāvājuma, bet salīdzinoši nesenā pagātnē sastapšanās ar gidu lielākoties notika vien tradicionālajās pilsētas tūrēs, kas iekļāva tās ievērojamākos apskates objektus. «Kopš 2011. gada, kad sadarbībā ar Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru (ZRKAC) Jelgavā sākām organizēt gidu kursus, gida loma mūsu pilsētā ieguvusi jaunu nozīmi. Jā, arī iepriekš sadarbojāmies ar pāris gidiem, kuri pēc mūsu aicinājuma interesentiem vadīja ekskursijas pa Jelgavu, taču šobrīd tie, kas pabeiguši kursus, jau vairākus gadus līdztekus tradicionālajām pilsētas tūrēm piedāvā arī tematiskās autorekskursijas,» norāda Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Vita Ziemele.

Izskoloti 73 gidi

Kursus «Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu tūrisma gids», iegūstot gida apliecību, līdz šim Jelgavā pabeiguši 73 cilvēki. Arī šobrīd tie iekļauti ZRKAC kursu piedāvājumā – apmācības tiek organizētas, ja tām piesakās pietiekams skaits interesentu. «Cilvēku motivācija iesaistīties kursos ir ļoti dažāda – ir tādi, kuri apmācības apmeklē savam priekam, jo vēlas vairāk uzzināt par Jelgavu un tās apkārtni, patīk ceļot, vadīt ekskursijas draugiem un radiem. Tāpat pašvaldības kursiem piesaka dažādu muižu un citu objektu speciālistus, piemēram, ir bijuši pārstāvji no Lielvircavas un Lielplatones muižas, Vilces dabas parka, kuģīšu kapteiņi, kā arī pedagogi, kuri organizē ekskursijas skolēniem. Mums šobrīd ir izveidojusies sadarbība un noslēgti līgumi ar desmit gidiem,» stāsta V.Ziemele.

JRTC un ZRKAC organizēto kursu gaitā topošajiem gidiem ir jāizstrādā savs tūrisma maršruts, un V.Ziemele vērtē, ka tas ir lielisks rosinājums līdzīgu tematisku maršrutu izveidei arī turpmāk. «Pilsētas aktīvie gidi regulāri nāk klajā ar jaunām idejām, ekskursiju un pārgājienu piedāvājumiem. Viņu vidū ir jūtama pozitīva konkurence,» tā V.Ziemele.

Sagaidot jauno tūrisma sezonu, kas mūsu pilsētā tiks atklāta 11. maijā, laikraksts portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāja trīs aktīvas Jelgavas gides – Signi Lūsiņu, Zani Gravu un Inu Jurģi –, lai izzinātu Jelgavas gida ikdienu.

Organizatora talants profesionālā gultnē

«Pati daudz ceļoju ar riteni, tādēļ izveidoju savu velosipēdu nomu «Pepijas velomānija» un nolēmu apmeklēt gidu kursus. Man uzreiz bija skaidrs: mans lauciņš būs veloekskursijas,» atklāj Z.Grava, kura uz sportiskām aktivitātēm mudina arī savā pamatdarbā – viņa ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja. Gan Z.Grava, gan S.Lūsiņa norāda, ka dažādas ekskursijas organizējušas arī iepriekš un gidu kursi bijis loģisks iesāktā turpinājums, lai to darītu profesionāli. «Jau agrāk skolā organizēju orientēšanās spēles, skolotāju izbraucienus – pieredze man bija, bet kursos iemācījos sevi labāk pasniegt, domāt par balss tembru, valodas kultūru, maršrutu veidošanu,» stāsta gide Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas, literatūras un sociālo zinību skolotāja S.Lūsiņa. Tāpat apgūt gida profesiju viņu mudinājusi interese par vēsturi un nepieciešamība organizēt klases ekskursijas. Savukārt I.Jurģe pirms gidu kursiem ZRKAC apmeklējusi arī tūrisma informācijas konsultanta kursus mācību centrā «Buts» un, esot praksē Jelgavas pils muzejā, kas šobrīd ir viņas darbavieta, sapratusi, ka labprāt veidotu ekskursijas tieši par Jelgavas vēsturi un Jelgavu kā studentu pilsētu un izzinošus pārgājienus dabā.

Uzrunātās gides apliecina: šis darbs ir viņu hobijs, dzīvesveids, kas aizrauj, un tas ir būtiski arī ekskursiju dalībniekiem, jo ikviens sagaida aizrautīgu un ieinteresētu gidu.

Maršruta pamatā – gan karte, gan grāmata

«Vienas tematiskās ekskursijas izveide man prasa apmēram mēnesi. Piemēram, katrs ekskursiju cikla «Jelgavas likteņstāsti» izzinošais pārgājiens, kas gada garumā notika reizi mēnesī, bija veltīts desmit ievērojamiem jelgavniekiem. Ja viņu vidū bija kāds dzejnieks, izlasīju vismaz vienu šī autora dzejas krājumu, ja rakstnieks – romānu, meklēju interesantus faktus. Gida ētika neļauj lasīt no lapas, tādēļ visa apkopotā informācija ir jāiemācās no galvas – gluži kā pirms pirmizrādes,» vērtē S.Lūsiņa, norādot, ka iegādājas visas grāmatas un žurnālus, kuros ir kaut kas par Jelgavu, jo šie avoti var noderēt kā ierosinājums jaunu maršrutu izstrādei. Tā, piemēram, tapušas grāmatām «Jelgava 94», «Dievs. Daba. Darbs», «Mīlestība caur Jelgavas liesmām» un citām veltītas ekskursijas. «Bet, veidojot ekskursijas par Jelgavas ielu vēsturi, nākas likt attēlu pie attēla, vērtēt, salīdzināt ainas, lai precīzi izprastu, kādā laikaposmā un kur tieši konkrētais objekts ir atradies un kas tur atrodas šobrīd, un tas ir laikietilpīgs darbs. Sadarbojos ar Jelgavas muzeju, atsaucīgs ir arī kolekcionārs Normunds Rečs. Dažkārt vērtīgi fotoattēli un stāsti pie manis nonāk no skolēnu ģimeņu fotoalbumiem,» norāda S.Lūsiņa.

Savukārt Z.Gravas maršrutu pamatā lielākoties ir karte. «Nolieku priekšā karti, atzīmēju objektus, kurus vēlos iekļaut velobraucienā, un plānoju. Īsāku maršrutu izstrāde aizņem vienu divas dienas, bet garāka velobrauciena plānošana prasa ilgāku laiku. Informāciju par interesantām vietām un objektiem meklēju visdažādākajos avotos – daudz noderīgas informācijas var atrast, piemēram, novadu mājaslapās,» atklāj Z.Grava. I.Jurģe papildina: brīdī, kad rodas ideja par ekskursijas tematiku, ir būtiski uzreiz sazināties ar interesējošo objektu pārstāvjiem, saprast, kad tie var uzņemt tūristus un papildināt ekskursiju ar saviem stāstiem. Viņa vērtē, ka arvien populārāki kļūst pārgājieni dabā: «Es uzskatu, ka arī tiem nepieciešama izziņas funkcija, par ko gidam jārūpējas, lai tie nav vienkārši ātrā tempā noieti 20 kilometri.»

Spēja sajust grupu

Uzrunātās gides spriež, ka gida profesionalitāte slēpjas spējā reaģēt uz grupas vajadzībām. «Ir jāspēj noorientēties jebkurā vietā, jājūt ekskursijas ritms – varbūt kaut kas jāsaīsina vai kādā vietā jāuzkavējas ilgāk. Ja redzu, ka grupa nav gatava uzklausīt manis sagatavoto materiālu, ātri pārslēdzos un piedāvāju ko saistošāku tieši šai grupai,» pieredzē dalās Z.Grava. S.Lūsiņa papildina, ka profesionalitāti gids nevar iegūt ar kursiem un diplomiem, bet gan tikai ilgā un regulārā darbā. «Gids ir profesionāls, ja jūt grupu, māk pielāgoties grupas interesēm, noskaņojumam, nevis automātiski atkārto vienus un tos pašus sagatavotos tekstus visām grupām. Profesionālam gidam vienmēr būs pilna galva stāstiem un idejām,» vērtē S.Lūsiņa. Tāpat gides norāda, ka svarīga ir nepārtraukta pašizaugsme un sekošana līdzi aktualitātēm. «Ja pamanu, ka atvērts kāds jauns objekts vai kādā notikušas izmaiņas, cenšos integrēt to ekskursijā. Ziemas periodā, kad ir mazāk ekskursiju, brīvo laiku izmantoju mācībām, kursiem, semināriem,» stāsta I.Jurģe.

Gida talants ir atrast interesanto katrā faktā, pašiniciatīva, spēja meklēt jaunus risinājumus informācijas pasniegšanai. Piemēram, S.Lūsiņa atklāj, ka vairs nespēj iedomāties ekskursijas bez fotogrāfijām, jo cilvēkiem nepietiek tikai ar sausiem faktiem. «Tātad jāpēta jautājumi padziļināti – papildinu ekskursijas ne vien ar interesantiem stāstiem, bet arī ar mīklām, jokiem, pat dziesmām, iesaistot pašus ekskursantus,» tā S.Lūsiņa.

Patīk velobraucieni un degustācijas

S.Lūsiņa un I.Jurģe ekskursijas un pārgājienus piedāvā arī ziemā, taču Jelgavā aktīvā sezona ir no aprīļa, maija līdz oktobrim. Veloekskursijas un pārgājieni pa Jelgavas apkārtni pulcē ap 20 interesentu, un apmeklējumu mēdz iespaidot gan tematika, gan laikapstākļi. «Ir cilvēki, kuri aptuveni 20 kilometru garā pārgājienā gatavi doties arī mīnus 15 grādos. Tāpat ir objekti un vietas, kuru iekļaušana maršrutā samazina interesentu loku. Man pat ir bijis, ka konkrētā objekta saimniekiem iesaku pamainīt pieeju, jo redzu, ka grupa tur nejūtas ērti,» atklāj I.Jurģe. Savukārt S.Lūsiņa novērojusi, ka Jelgavā ir ap 500 cilvēku liels kodols, kas piedalās dažādu gidu organizētajās ekskursijās. «Nav viegli panākt, lai jelgavnieki iesaistītos ekskursijās par savas pilsētas vēsturi – daudziem šķiet, ka viņi jau visu zina, bet, kad atnāk, ir pārsteigti, cik daudz vēl neizzinātā. Ar tematiskajām, teiksim, Sieviešu dienas, Valentīndienas, ekskursijām, kas iekļauj arī degustācijas, ir citādāk,» teic S.Lūsiņa. Uzrunātās gides norāda, ka tematiskās ekskursijas Jelgavā nereti apmeklē arī interesenti no citām pilsētām, piemēram, Bauskas, Rīgas, Olaines, pat Liepājas. Ir aktīvi cilvēki, kas jau seko līdzi gida aktualitātēm un cenšas piedalīties visos pasākumos, taču katru reizi ekskursijām pievienojas arī jauni dalībnieki.

Pārgājienos un velobraucienos cilvēkus piesaista ne vien vēlme izzināt, bet arī aktīvi pavadīt laiku. Šāda veida atpūtu izvēlas arī ģimenes ar bērniem, jaunieši, bet vēsturiskās ekskursijas lielākoties piesaista vidējo paaudzi un seniorus. Pilsētas gides norāda: bijuši gadījumi, kad uz ekskursiju dažādu iemeslu dēļ ierodas vien daži interesenti, bet, neskatoties uz to, jāstrādā ar tādu pašu atdevi kā lielas grupas priekšā.

Tūrisma centrs – kvalitātes garants

Pateicoties JRTC atbalstam, kas savā ziņā ir kvalitātes garants, viņām uzticas un labprāt sadarbojas arī uzņēmēji, stāsta gides. «Liela daļa pilsētas uzņēmēju ir gatavi ne vien uzņemt grupas, bet arī sagatavot degustācijas. Man, piemēram, ir izveidojusies laba sadarbība ar «Karameļu darbnīcu», «Noliktavu Nr.2», «Kivi», «Aspaziju», «Tēmu». Bieži vien ekskursiju dalībniekiem šādas vietas ir atklājumi,» norāda S.Lūsiņa. Uzņēmēji šādu sadarbību uztver gan kā reklāmu, gan arī atbalstu tūrisma popularizēšanai. Z.Grava papildina, ka viņas organizētajiem orientēšanās pasākumiem nereti vietējie ražotāji sarūpē balvas – šī uzticība un vēlme sadarboties iegūta, pateicoties aktīvai iesaistei Jelgavas tūrisma dzīvē.

Pilsētas gidu organizētās ekskursijas daudziem jau kļuvušas par ierastu brīvā laika pavadīšanas veidu. «Jāatzīst, ka Tūrisma centrs mums palīdz ar ieteikumiem un arī publicitāti – ja ekskursiju iesaka centrs, tai ir cita vērtība,» uzskata I.Jurģe. Savukārt gides pašas savu mērķauditoriju uzrunā sociālajos tīklos, arī ar vietējo laikrakstu starpniecību. Protams, būtiska ir ekskursiju dalībnieku mutiskā reklāma un bezmaksas ekskursiju organizēšana, piesaistot lielāku interesentu loku.

Z.Grava, S.Lūsiņa un I.Jurģe ne vien sadarbojas ar JRTC, piedāvājot dažādas tematiskās ekskursijas un ekskursiju ciklus, bet arī pēc Tūrisma centra pieprasījuma vada tradicionālās pilsētas tūres apmeklētājiem no citām pilsētām un valstīm, kā arī dažkārt izstrādā kādus īpašus maršrutus. «Reiz pie manis vērsās Lietuvas tūrisma centrs, sakot, ka interesenti no Jaunzēlandes meklē savas ģimenes saknes un interesējas, kur ir Mītava, jo vēlas šeit apskatīt ar ebrejiem saistītas vietas. Tad nu speciāli šim gadījumam izstrādāju maršrutu pa vietām, kur Jelgavā dzīvojuši ebreji,» stāsta Z.Grava.

Gides gan atzīst, ka šis darbs viņām pagaidām ir papilddarbs, nevis pilna laika nodarbošanās, taču arī jaunajā sezonā ir gatavas piedāvāt interesantā veidā atklāt Jelgavu un tās apkārtni. I.Jurģe 4. maijā aicina doties Baltā galdauta svētku ekskursijā pa Jelgavu un apkārtni, rosinot svētkus svinēt kopā – pie cilvēkiem, kas godā šo tradīciju. Savukārt S.Lūsiņa Jelgavas pilsētas svētku laikā, 26. maijā, organizēs ekskursiju kājām «Barons un Jelgava» – tā būs iespēja izstaigāt vietas, kas saistītas ar Krišjāni Baronu, izzināt Barona ielas stāstu. Bet veloentuziasti arī šovasar varēs pievienoties Z.Gravas «Latvijas velovasarai», kurai starts pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa tiks dots 1. jūnijā.

Foto: no gidu personīgā arhīva

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti