Ceļi pēc ziemas daudzviet pat kritiskā stāvoklī

Iestājoties siltākam laikam, pašvaldības sāk rosīties, lai pēc iespējas ātrāk sāktu ikgadējos ceļu remontdarbus. Tukuma novadā iedzīvotājiem viedoklis par ceļu stāvokli nav viennozīmīgs. 

"Visās malās ir slikti. Aizbrauciet uz Jauntukumu paskatītties. Tur mērīja, mērīja, teica –  taisīs, tā arī netaisa neko. Nekas nav taisīts. Te vietām ir tāds izdauzīts, bet tik traki jau nav vēl. Bet, kā tur ir, tur ir drausmīgi. Grants ceļi arī nekādi labie nevar būt tagad," sacīja tukumnieks Jānis.

Ceļu stāvoklis Zemgalē

Foto: Zemgales TV

"Tie ceļi Tukumā ir mazlietiņ uzlabojušies. Šis ceļš tika izlīdzināts, uzlabots, tur nesen remonts ir bijis," norādīja tukumnieks Manfrēds.

Kopējais ceļu tīkla garums Tukuma novadā ir virs 1000 kilometriem, no kuriem 70–80% ir grants ceļi. Tieši bedrainie grants ceļi ir tie, kas sagādā pavasarī visvairāk raižu daudzās pašvaldībās, arī tukumniekiem.

"Lielākā daļa no šiem ceļiem nav pašvaldības, bet "Latvijas Valsts ceļu" ceļi. Protams, katrā pagastā ir kādas vietas, kas ir kritiskākas, un izdalīt kādu vietu nebūtu pareizi, jo katrā pagastā ir kritiskas vietas," sacīja Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).

Ceļu stāvoklis Zemgalē

Foto: Zemgales TV

Tikmēr Jelgavas novadā saprot, ka atsevišķos reģionos iedzīvotāju skaits ir mazāks, līdz ar to mazāk arī konkrētos ceļu posmus lieto, taču pašvaldībai tos nākas uzturēt tik un tā. Starp labojamiem ceļa posmiem ir ceļš Zaļenieki–Glūda, kur ikdienā brauc arī skolas autobuss.

"Laika apstākļi šogad nav lutinājuši, un arī ziema sarežģīta. Tāds atkušņa-sasalšanas periods bijis gandrīz visu ziemu. Līdz ar to cilvēkiem, kas dzīvo pie grants ceļiem, tie bijuši lieli izaicinājumi," skaidroja Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai").

Daudzviet Jelgavas novadā sākušies greiderēšanas darbi. Tālab pašvaldība aicina būt pacietīgiem. Tāpat vietvara cer, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas tomēr mainīsies arī ceļu finansēšanas uzturēšanas politika. 

"Patiesībā tāds finansēšanas modelis, kā šobrīd ceļiem, tas nav ilgtspējīgs. Un tas nedod iespēju ne pašvaldībām veiksmīgi uzturēt, ne arī valstij uzturēt savus ceļus. Tas ir stāsts par kopējām satiksmes un ceļu tīkla pārmaiņām finansēšanas un apsaimniekošanas jomā," sacīja Lasmanis.

"Latvijas Valsts ceļi" iepriekš norādījuši, ka pērn labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī bija tikai 18,5% reģionālo ceļu ar grants segumu un 8,9% vietējo autoceļu ar grants segumu. Informāciju par visiem šīs sezonas būvdarbu plāniem uzņēmums sola aprīļa sākumā.

Tikmēr šķīdoņa dēļ transporta masas ierobežojumi ieviesti 623 grants autoceļu posmos. Nozarē iesaistītie ceļu būvnieki uzskata, ka arī šis gads būs grūts: finansējums no valsts puses nav pietiekošs, bet cenas būvniecībai kāpj.