Briti atzīmē kaujas gara kritumu Ukrainā karojošo armiju rindās. Aktuālais 19. jūnijā

• Ukrainas dienvidos visaktīvākā karadarbība notiek Hersonas apgabalā, ko daļēji kontrolē Krievijas spēki. Saskaņā ar dažādiem avotiem, pēdējo divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam ir izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.

• Joprojām smagākās cīņas norit Luhanskas apgabala administratīvajā centrā Severodoneckā. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs šorīt ziņoja, ka iebrucēji darot visu, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Severodonecku. Lai varētu veikt precīzākus artilērijas triecienus, Krievijas karaspēks cauru diennakti veic izlūkošanu no gaisa, izmantojot bezpilota lidaparātus.

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis pārliecību, ka valsts aizstāvji spēs atkarot Krievijas karaspēka ieņemtās teritorijas Ukrainas dienvidos.

• Gan Ukrainas, gan Krievijas armijas rindās vērojams kaujas gara kritums, lai gan tas izpaužas dažādi, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā. Ministrija to skaidro ar ieilgušajām smagajām kaujām Severodoneckas rajonā. Aizvadīto nedēļu laikā bijuši dezertēšanas gadījumi Ukrainas militārpersonu vidū, kā arī situācijas, kad Krievijas karavīri veselām vienībām atteikušies piedalīties karadarbībā.

• Krievijas karaspēkā turpina uzliesmot konflikti starp karavīriem un viņu komandieriem, dažkārt pielietojot ieročus. Starp Krievijas karavīru demoralizācijas cēloņiem minēta zemā vadības kvalitāte, sliktā vienību rotācija, ļoti augstais upuru līmenis un nesakārtotā loģistika. Turklāt daudzām militārpersonām joprojām ir nesaprotami mērķi un uzdevumi, kurus Krievijas vadība cenšas sasniegt šī kara rezultātā.

• Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku vadības sniegto informāciju karā līdz šim ir krituši gandrīz 34 tūkstoši Krievijas karavīru. Krievija pēdējo reizi par zaudējumiem Ukrainā ziņoja marta beigās.

• Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba jaunais priekšnieks Patriks Sānderss vēstījumā britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam Eiropā, ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.

• Jaunā ASV vēstniece Ukrainā Bridžita Brinka intervijā raidsabiedrībai „Amerikas balss” noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumus ASV par pārāk gausām un novēlotām ieroču piegādēm.

• Ukrainas Augstākā rada pieņēmusi likumprojektu, kas aizliedz ievest un izplatīt grāmatas, kuru autoriem bija vai joprojām ir Krievijas pilsonība pēc 1991.gada, kā arī citu drukāto produkciju no Krievijas, Baltkrievijas un okupētajām teritorijām. Izņēmumi ir paredzēti grāmatām un izdevumiem, ko fiziskas personas ieved personīgajā bagāžā un ko nav paredzēts izplatīt. Tāpat aizliegums neskars grāmatas, kas izdotas padomju laikā vai agrāk.

• Moldovas prezidente Maija Sandu parakstījusi likumu, kas aizliedz Moldovā pārraidīt visas Krievijas ziņu programmas. Kā norādīja Moldovas Televīzijas un radio padomes vadītāja Liliana Vicu, tāpat tiek ieviests dezinformācijas jēdziens, kas paredz bargas sankcijas.

• Vācija īstenos ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu savas enerģijas vajadzības pēc Krievijas gāzes piegāžu samazināšanās, svētdien paziņoja valdība. "Lai samazinātu gāzes patēriņu, elektrības ražošanai tiks izmantots mazāk gāzes. Tā vietā tiks vairāk izmantotas ogļu spēkstacijas," teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

• Odesā ir iestrēguši 39 civilie kuģi, kas ir reģistrēti 14 valstīs, sestdien, 18. jūnijā, tiekoties ar Zelenski, paziņoja Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko.

• Polijā no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma ieradušies 4,16 miljoni bēgļu, svētdien paziņoja Polijas robežsardzes aģentūra. Sestdien Polijā no Ukrainas ieradušies 26 000 bēgļu, pavēstīja aģentūra. Tajā pašā laikā sestdien 27 400 cilvēku no Polijas devušies uz Ukrainu, ziņo aģentūra.

• Karš Ukrainā varētu ilgt gadiem, svētdien publicētā intervijā Vācijas laikrakstā "Bild" brīdina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Mums ir jāgatavojas, ka tas ilgs gadiem," sacīja Stoltenbergs. "Mēs nedrīkstam vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, pat ja maksa ir liela - ne tikai militārā atbalsta, bet arī augošo enerģijas un pārtikas cenu izteiksmē."

• LTV filmēšanas grupa Viļņā vaicāja Lietuvas iedzīvotājiem, vai viņi ir satraukti par savu drošību, un daudzi atzina, ka šobrīd valda neziņa par nākotni, lai gan tūlītējas briesmas nav gaidāmas.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Šodien, 11:44

Šodien, 10:14

Šodien, 8:18

Šodien, 7:24

Šodien, 10:24

Šodien, 11:06

Šodien, 11:10

Šodien, 8:12

Šodien, 9:18