Augstskolas: Studenti no janvāra nemācīsies attālināti, bet pulcēsies «siltajās mājās»

"Ja sliktākais scenārijs iestājas, tad [studijās] līdz decembra vidum jāpaveic tas, kas ir [paredzēts] pirmajā rudens semestrī, un pavasara semestri mēs varam [klātienē] sākt vēlāk ar martu," tā septembrī situāciju vērtēja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Prognozes nav piepildījušās! Pēc ziemas brīvdienām studenti kārtos eksāmenus klātienē, un arī studijas otrajā semestrī vismaz pusi laika notiks klātienē.

Latvijas Universitātes adrešu sarakstā ir 58 lokācijas, bet studenti iepriekš mācījās 12 ēkās. Latvijas Universitātes  prorektors Valdis Segliņš pastāstīja, kā augstskola plāno darbu janvārī: "Operācija "Siltās mājas", kur temperatūra ir 19 grādi. Tās ir noteiktas pēc grafika. Mums ir trīs tādas: divas Jelgavas ielā, ar 2. janvāri būs atvērta Zinātnes māja, un trešā, rezerves – Aspazijas bulvāris 5, kur atrodas Ekonomikas vadības un biznesa fakultāte. Un vēl rezervei – Raiņa bulvārī 19 [LU centrālās ēkas] Lielā aula, kurā visu laiku tiek uzturēta 19 grādu temperatūra, jo tur ir kultūras piemineklis – ērģeles. Tā telpa arī tiek izmantota studijām, jo vairāk nekā 1600 studentu [janvārī] kārto eksāmenus."

Tātad variants par attālinātajām mācībām uz veselu semestri neīstenojas. "Attālinājuma nav, līdz 50% esam stundām ļāvuši būt attālināti, un tāpat būs februārī. Iespējami daudz tiešo kontaktstundu – tas ir svarīgi jauniešiem pēc visiem šiem kovida gadiem," sacīja Segliņš.

Augstskolu energokrīze šoziem risināta ne tikai ar rūpīgu nodarbību grafiku plānošanu apsildītajās telpās, bet arī ar valdības atbalstu. Jau 6. decembrī tā deva "zaļo gaismu" Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam kompensēt pusi no energoresursu cenu sadārdzinājuma valsts dibinātajās augstskolās, zinātniskajos institūtos un sporta un izglītības valsts kapitālsabiedrībās.

Šim mērķim atvēlēti vairāk nekā trīs miljoni eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Proporcionāli lielākais atbalsts pienākas augstskolām, kurās ir jaudīgas laboratorijas, roboti un skaitļošanas centri, ko nevar atslēgt no elektrības.

Saraksta augšgalā ir Latvijas Universitāte, kam piešķirti nepilni 600 000 eiro, kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (Latvijas Lauksaimniecības universitāte) ar nepilniem 700 000 eiro. Bet visvairāk – nepilns miljons eiro – piešķirts Rīgas Tehniskajai universitātei ar tās aģentūru – Olaines Tehnoloģiju koledžu.

Turpretim, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijai kompensācija par pusi no energoresursu sadārdzinājuma ir nepilni 64 000 eiro, Latvijas Kultūras akadēmijai ar tās koledžu – 25 000 eiro, Vidzemes Augstskolai – nepilni 16 000, bet Liepājas Universitātei – 10 000 eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) administratīvā departamenta direktors Juris Iļjins apstiprināja – paralēli lūgumam sniegt palīdzīgu roku no valsts budžeta arī šajā augstskolā līdzīgi kā Latvijas Universitātē izveidots dalījums "aukstajās" mājās, kurās temperatūru uztur tikai līdz 16 grādiem, un "siltajās mājās", kurās lekcijas un nodarbības var notikt klātienē.

RTU ziemas aukstākajos mēnešos izveidots hibrīdmodelis, lekcijas plānojot gan klātienē, gan attālināti, bet eksāmenu sesija janvārī un praktiskās nodarbības ir tikai klātienē.

"Pateicoties valsts atbalstam, universitātes saņems kompensāciju, kas ļauj nodrošināt šo apmācību modeli līdz marta sākumam. Jā, Ministru kabinets nolēma piešķirt atbalstu universitātēm, kas kompensē daļu no sadārdzinātā tarifa, katrai universitātei tas ir citādāks, skatoties pēc patēriņa un sadārdzinājuma. Ir dažādas universitātes, dažāds studentu skaits, dažādas nepieciešamības. Atbalsts noteikti palīdzēs RTU pārvarēt šo grūto laiku," sacīja Iļjins.

Salīdzinoši mazajā Liepājas Universitātē, kur mācības patlaban sakoncentrētas divās celtnēs, pārtraukt klātienes studijas nav ienācis prātā nevienu brīdi, turklāt tā šoziem kļuvusi par īstu taupības čempioni. Attīstības direktors Uldis Zupa norādīja – lai arī novembris bija aukstāks nekā pagājušogad, augstskola pamanījās siltumenerģiju izlietot pat mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, un arī decembrī, izskatās, būs ietaupījums.

"Apkures pieslēgšanu mēs ļoti novilkām, un apstākļi bija uz robežas, lai būtu patīkami strādāt vai atrasties telpās. Tie iemācījuši mūs pārskatīt, kā tērējam elektroenerģiju, bet par siltumu – mazāk. Tas nebija labākais, ko darīt," atzina Zupa.

Lielajām, energoietilpīgajām augstskolām diemžēl pat drastiski ekonomijas pasākumi to sadārdzinājuma daļu, ar ko jātiek galā pašiem, sedz tikai daļēji. Nākamā gada prognozes ir neskaidras. Šo augstskolu vadība jau tagad secina, ka ar šīs ziemas mīnusiem varētu nākties cīnīties vēl vairāku gadu garumā.

Kā to risināt? Naudas pelnīšanas nolūkā varētu mēģināt piesaistīt vairāk zinātnes projektu, bet, ļoti iespējams, nākšoties arī atkārtoti lūgt valsts palīdzību.