Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 4 °C A-ZA vējš 4.5 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 19. NovembrisVārda dienu svin: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Skvērā aiz kultūras nama izveidoti jauni dizaina dārzi

Anastasija Miteniece
Skvēru aiz kultūras nama papildinājuši trīs jauni dizaina dārzi – realizēti trīs no darbiem, kas pērn piedalījās Jelgavas pilsētas pašvaldības rīkotajā dārza dizaina metu konkursā «Mans dārzs – mana pilsēta».

Konkursa uzvarētāju idejas caurvij pilsētas tēli un stilu dažādība. Viena no dizaina dārza «Mana dārza dvēselīte» autorēm ainavu arhitekte Natālija Ņitavska stāsta, ka piedalās konkursā, izrādot cieņu Jelgavai. «To nevarētu nosaukt par profesionālu izaicinājumu. Drīzāk ieguldījumu, kas veltīts dzimtajai pilsētai,» tā viņa. Stāstot par dārza ideju, viņa uzsver: «Ticam, ka ikkatram dārzam ir dvēsele. Mūsu dārzā ir iesakņojusies Jelgavas dvēsele – gaiša, noslēpumaina,» skaidro ainavu arhitekte, papildinot, ka ekspozīcijā, tostarp arī augos, izmantoti baltie, sudraba un gaiši pelēkie toņi. Dārzā iestādītas, piemēram, ehinācijas, baltais grimonis, ziemasteres un anemones. Savukārt dārza dizaina elementos atveidoti daudzi Jelgavas tēli. Piemēram, uz apaļa koka sola uzgleznots Jelgavas siluets, izvietoti vides objekti ar alnīti un torni. Savukārt ieejas vārtus rotā pašsacerēta autores dzeja par Jelgavas dārza dvēselīti. Dārza ierīkotāja SIA «Gartens» pārstāve Laura Pliča papildina, ka uzņēmums šāda veida konkursā iesaistījies pirmoreiz. «Mums tas bija interesants izaicinājums. Autoru domu lidojums vienmēr ir plašs, bet mēs, ierīkotāji, esam tie, kas vairāk domā par praktisko – lai materiāls ir noturīgs, bet nemaksātu bargu naudu un daudzām citām niansēm. Meklējām alternatīvas, izmantojām mūsdienu tehnoloģijas, un viss ir izdevies kā plānots,» tā viņa, papildinot, ka viens no grūtākajiem darbiem bija Jelgavas simbolu frēzēšana, kas tika veikta pēc rasējumiem.

Savukārt viena no projekta «Torņa dārzi» autorēm Marta Dambrova stāsta, ka dizaina dārzs viņa ir pirmais nopietnais darbs kā ainavu arhitektei. «Kopā ar saviem kolēģiem Jelgavā pabeidzām ainavu arhitektus LLU un, vēlēdamies realizēt kaut ko kopā, nolēmām piedalīties konkursā. Man tas ir pirmais nopietnais realizētais darbs,» tā ainavu arhitekte. Viņa stāsta, ka komanda paskatījās uz pilsētu no augšas, sava dārza centrā pergolas formā atveidojot stikla piramīdu, savukārt ap to redzama Jelgavas ainava miniatūrā – upes krasts, pilsētas ainava, Lielupes palienes pļavas. «Spēlējāmies ar ģeometriskām formām, kas ir dinamiskas, mūsdienīgas,» tā autore, papildinot, ka pie torņa konstrukcijas iestādīti vīteņaugi, kuri augot vēlāk ievīsies torņa sienās. «Īsto skatu dārzs iegūs tikai pēc vairākiem mēnešiem,» rezumē M.Dambrova. Savukārt ierīkotāja uzņēmuma «Alejas projekti» pārstāvis Andris Drēska stāsta, ka lēmis iesaistīties un realizēt jauno ainavu arhitektu ideju, tādā veidā izrādot atbalstu jaunajiem censoņiem.

Trešais dizaina dārzs – «Būt šeit» – vēl tiek ierīkots, tomēr to jau atzinīgi novērtējuši daudzi jelgavnieki. Dārza filozofija ir par to, ka «Jelgava ir pilsēta bez griestiem». «Šo dārzu veidojām kā komanda, jo mūsu uzņēmumā strādā gan ainavu arhitekti, gan ierīkotāji. Ikdienā mums ir rutīna, bizness, bet šis konkurss bija darbs savam priekam,» stāsta ierokotāja uzņēmuma «Ainavists» pārstāvis Mārtiņš Šternbergs. Dārza ideja ir veidot satikšanās vietu, kur satiekas draugi, kā arī atpūtas stūrīti, kur var pabūt vienatnē. Dārza centrā atrodas koka karkass ar pie griestiem piestiprinātiem krēsliem, savukārt karkasa griestus rotā krāsaini stikli. «Pirmajās dienās, kad uzlikām krēslus, cilvēki nāca uz parku un stāvēja rindā, lai varētu pavadīt laiku mūsu dārzā. Bija ļoti patīkami, ka mūsu ideja ir novērtēta, tomēr tas lika aizdomāties arī par papildu drošību, tādēļ šobrīd domājam papildu risinājumus krēslu nostiprināšanai,» stāsta M.Šternbergs. Viņš papildina, ka, veidojot dizainu, tika izmantoti arī nozarē populārie materiāli. Piemēram, šobrīd komanda gaida pasūtījumu – nerūsējošā metāla loksnes. Tās ir pieprasītas Eiropā, savukārt Jelgavas dārzā loksnes tiks izmantotas, lai veidotu dobes.

Jāatgādina, ka pērn Jelgavas pašvaldība bija izsludinājusi metu konkursu un ainavu arhitekti piedāvāja savu redzējumu. Izvērtējot budžeta iespējas, dzīvē īstenoti trīs darbi. Katram no tiem pašvaldība piešķīra 2500 eiro dārza ierīkošanai, bet vairums dārzu ierīkoti par lielākiem izdevumiem, ieguldot pašu līdzekļus.

Pirmo reizi šāds konkurss notika 2015. gadā, un pieci žūrijas visaugstāk novērtētie darbi 2016. gadā tika realizēti skvērā aiz kultūras nama. Jelgavas Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins norāda, ka dārzu izveidē izmantoti kvalitatīvi un ilgnoturīgi materiāli, tādēļ arī šogad dārzi tiks nevis demontēti, bet sakopti, lai priecētu jelgavniekus vismaz vēl vienu sezonu.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti