Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 18 °C R vējš 5.5 m/s
Otrdiena, 2018. gada 21. AugustsVārda dienu svin: Janīna, Linda

«Lētākā cena iepirkuma procedūrā ne vienmēr būs lētākā cena tirgū»

Jānis Kovaļevskis
Iepirkumu pārvaldi Jelgavas pilsētas pašvaldībā izveidoja 2013. gada septembrī. Šīs pārvaldes kompetencē ir organizēt pašvaldības administrācijas un iestāžu dažādu preču un pakalpojumu, tostarp būvniecības, iepirkumu procedūras. No tā, cik raiti tiek veikti iepirkumi, lielā mērā atkarīgs daudzu projektu ieviešanas laika grafiks, jo pieredze liecina, ka atsevišķas iepirkuma procedūras dažādu iemeslu dēļ var ievilkties pat desmit mēnešus un ilgāk, kā tas bija gadījumā ar Loka maģistrāles rekonstrukcijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro. Iepirkumu pārvaldes vadītāja Zaiga Savastjuka uzsver, ka iepirkumā katrai procedūrai nepieciešams noteikts laiks. Līdzīgi kā tiesas procesos, arī Iepirkuma komisijai jāpārliecinās par pretendentu kvalifikāciju, piedāvājuma atbilstību tehniskajai specifikācijai, to, vai pretendentam nav nodokļu parādu, un daudzām citām būtiskām niansēm atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Sarunā ar pašvaldības administrācijas Iepirkumu pārvaldes vadītāju Z.Savastjuku – plašāk par to, kādēļ reizēm līdz sekmīgam iepirkuma rezultātam nākas gaidīt tik ilgi un kā pēdējos gados mainījusies situācija iepirkumu jomā.

Daudzu projektu realizāciju būtiski ietekmē iepirkuma procedūra, kuras dēļ projekta ieviešana var aizkavēties pat par gadu un ilgāk. Kas ir būtiskākie šķēršļi raitākai iepirkuma procedūras norisei?

No savas puses vienmēr visu cenšamies paveikt iespējami īsākā termiņā, apzinoties, ka laiks ir nauda, jo gada laikā, piemēram, būvniecības izmaksas var būtiski pieaugt. Loka maģistrāles iepirkuma konkursā pat saņēmām pārmetumus, ka pārāk ātri esam izvērtējuši saņemtos piedāvājumus, lai gan piedāvājumu vērtēšanas process bija komisijas locekļu vairāku nedēļu intensīvs darbs. Iepirkumu likums ļoti stingri reglamentē katru soli – mums nav plašu manevra iespēju, un katra procedūra aizņem zināmu laiku.

Tas, kādus piedāvājumus iepirkumos saņemam, lielā mērā atkarīgs no tā, cik rūpīgi veikta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, tas ir, nolikuma prasību un tehniskās specifikācijas sagatavošana. Ja konkursa nolikumā kaut kas jāmaina pēc būtības, tas nozīmē, ka jāsludina jauns konkurss, līdz ar to visi termiņi sākas no jauna. Bieži vien ieinteresētie pretendenti atrod neprecizitātes tehniskajos projektos vai iebilst pret kādu nolikumā iekļautu punktu, un mums jāizvērtē, vai šīs iebildes ir pamatotas. Vērtēšanas procesā šaubu gadījumā piesaistām ārējos ekspertus, kuri sniedz savu atzinumu, bet pēc lēmuma pieņemšanas jāpārliecinās, vai pretendentam nav nodokļu parādu. Ja iepirkumā piedalījies ārvalstu uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kurā viens no partneriem ir no ārvalstīm, tad gadās, ka šāda izziņa jāgaida pat veselu mēnesi. Savukārt jau pēc lēmuma pieņemšanas pretendentiem ir iespēja iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Katrs no šiem posmiem prasa laiku.

Vai sūdzību skaits par iepirkumu rezultātiem ir samazinājies, kopš spēkā ir depozīta maksa, kuru uzņēmējs atgūst tikai tad, ja sūdzība izrādās pamatota?

Nē, nav samazinājies. Šogad mūsu lēmumi ir apstrīdēti četras reizes. Divos gadījumos uzņēmēji zaudēja savu iemaksāto depozītu, jo IUB sūdzības atzina par nepamatotām. Loka maģistrāles iepirkumā sūdzības tika iesniegtas gan par sākotnējo lēmumu, gan par atkārtoto lēmumu. Pirmajā gadījumā IUB lēmumā Iepirkuma komisijai tika uzdots novērst konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt piedāvājumus, bet attiecībā uz sūdzībām par atkārtoto lēmumu lietvedība tika izbeigta. Ļoti žēl, ka sūdzības aizkavēja būvdarbu uzsākšanu, it sevišķi tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs – piegādātāju  apvienība «Igate KT» – iesniegumā daļēji balstījās uz saviem pieņēmumiem, kā arī sašaurināti interpretēja konkursa nolikuma prasības, tā cenšoties pierādīt uzvarējušā pretendenta – personu apvienības  «RERE vide – hidro­statyba»  – neatbilstību.

Arvien biežāk nākas saskarties ar situāciju, ka uzņēmēju piedāvātās cenas ir ievērojami augstākas par plānotajām izmaksām. Ar ko tas saistīts – ar nepietiekami precīziem aprēķiniem vai nepietiekamu konkurenci starp uzņēmējiem?

Katrā jomā situācija atšķiras. Piemēram, saimniecības vai kancelejas preču iepirkumos, kur vairumtirgotāji konkurē savā starpā, cenu pieaugums nav konstatējams, turpretim pēc būvniecības un ar to saistītajiem pakalpojumiem pēdējo divu gadu laikā pieprasījums strauji audzis, kas veido inflāciju, jo uzņēmēji, izmantojot situāciju, vēlas nopelnīt vairāk. Sākumā cenas būtiski – līdz pat 40 procentiem – palielinājās projektēšanas pakalpojumiem, bet šogad redzam, ka atsevišķos objektos arī būvniecības darbu izmaksas pret plānotajām aug. Te gan jāņem vērā arī objektīvie faktori – darba algas un akcīzes nodokļa kāpums degvielai. Būvnieku kapacitāte ir ierobežota, un arvien grūtāk ir atrast darbu veicējus tā sauktajos mazajos projektos. Piemēram, kultūras nama komunikāciju izbūvei un citiem remontdarbiem konkursā nepieteicās neviens būvnieks. Arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja jumta nomaiņai 2017. gadā sludinājām atkārtotu procedūru, jo pirmajā nepieteicās neviens pretendents.

Kopš šī gada aprīļa iepirkumu konkursos pretendentiem savs piedāvājums jāiesniedz elektronisko iepirkumu sistēmā. Vai tas varētu paātrināt procedūru?

Elektroniskā lietvedība procedūru termiņus nemaina, tikai procesu padara pārskatāmāku. Tam piedāvājumu vērtēšanā ir pozitīvi aspekti, jo katrs komisijas loceklis, reģistrējoties sistēmā, jebkurā laikā, negaidot Iepirkuma komisijas sēdi, var sākt pārbaudīt un vērtēt saņemtos piedāvājumus individuāli, līdz ar to sēdēs komisijas locekļi netērē laiku viena eksemplāra papīra formā iesniegtā piedāvājuma lasīšanai, kā tas bija iepriekš. Darbs ir kļuvis produktīvāks, tomēr jārēķinās, ka virkne uzņēmumu vēl nav iemācījušies strādāt elektronisko iepirkumu sistēmā. Veidojas dažādi pārpratumi, bet no laika ekonomijas viedokļa tas noteikti ir solis uz priekšu.

Bieži vien brīvajā tirgū preci vai pakalpojumu var iegādāties lētāk nekā ar iepirkuma procedūras starpniecību. Ar ko tas skaidrojams?

Piedaloties iepirkuma procedūrā, pretendents uzņemas daudz lielāku risku. Turklāt iepirkumos var piedalīties tikai tie uzņēmumi, kuriem ir laba reputācija un kuri jau apliecinājuši, ka spēj uzņemties saistības un tās izpildīt. Ne mazāk svarīgs aspekts ir tas, ka uzņēmumam, kas piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos, nedrīkst būt nodokļu parādi. Nav noslēpums, ka bieži vien zemāka cena tiek piedāvāta tieši uz nodokļu optimizācijas rēķina, tādēļ lētākā cena iepirkuma procedūrā ne vienmēr būs lētākā cena tirgū. Papildu izmaksas veido arī darbs ar dokumentiem, jo uzņēmējam, kas vēlas startēt iepirkumā, jāpiesaista speciālisti, kuri detalizēti iepazīstas ar nolikumu un sagatavo piedāvājumu.

Kurās jomās šobrīd ir visgrūtāk atrast piegādātājus?

Kā jau minēju, tā ir būvniecība un ar to saistītie pakalpojumi – projektēšana un būvuzraudzība. Ja vēl pirms diviem gadiem katrā iepirkumā saņēmām apmēram piecus piedāvājumus, tad šobrīd bieži vien ir tikai viens. Izņēmums ir lielie miljonu konkursi – tajos joprojām ir samērā asa konkurence. Lai paplašinātu potenciālo piegādātāju skaitu, esam pārskatījuši savus iepirkumu nosacījumus un kvalifikācijas prasības uzņēmumiem un, kur vien tas iespējams, prasības samazinām. Tādēļ aicinām uzņēmējus, kuri līdz šim nav piedalījušies pašvaldības iepirkumos, izvērtēt šo iespēju un iesniegt arī savu piedāvājumu. Esam atvērti uzņēmējiem un pirms iepirkuma izsludināšanas varam sniegt arī vispārīgas konsultācijas, kā labāk sagatavot un noformēt savu piedāvājumu, lai nepieļautu kļūdas, kuru dēļ piedāvājums tiek noraidīts.

Kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras uzņēmēji pieļauj, startējot iepirkumos?

Uzņēmēji, īpaši tad, ja netiek piesaistīti iepirkumu speciālisti, ne vienmēr rūpīgi izlasa iepirkuma nolikumu un iepazīstas ar tehnisko specifikāciju. Ja kvalifikācijas prasības mēs varam pārbaudīt ar papildu jautājumiem vai izziņām no dažādiem reģistriem, tad gadījumos, kad piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst tehniskajai specifikācijai, situāciju labot vairs nevaram, un iesniegtais piedāvājums tālāk netiek vērtēts. Tādi ir noteikumi, jo viens no būtiskākajiem iepirkuma nosacījumiem ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Noteikumi nedrīkst mainīties iepirkuma procesa laikā.

Kāda ir situācija ar speciālistiem iepirkumu jomā?

Iepirkumu speciālisti nekur netiek sagatavoti, tā ir joma, kura jāapgūst, var teikt, pašmācības ceļā – apmeklējot seminārus, lasot IUB sagatavotos skaidrojumus un sūdzību izskatīšanas komisijas lēmumus, tiesu praksi, kontrolējošo institūciju atzinumus, izskatot labās prakses piemērus. No mūsu pārvaldes septiņiem darbiniekiem četri ir ar jurista kvalifikāciju, jo darbs galvenokārt ir ar dokumentiem, kuriem jābūt juridiski korekti sagatavotiem.

Iepirkumu likums nosaka, ka uzņēmējam, iesniedzot savu piedāvājumu, jāiekļauj visas izmaksas, tomēr praksē redzam, ka virknē gadījumu ir jāveic papildu darbi.

Reālā dzīve nav tik ideāla, kā mēs to vēlētos, jo pat pie visdetalizētākā tehniskā projekta nav iespējams paredzēt visus blakusapstākļus. Veicot rekonstrukciju, virkne apstākļu atklājas tikai pēc demontāžas darbiem ēkā. Teiksim, atsedzot pamatus vai sienas, var izrādīties, ka izmantoti pavisam citi risinājumi, nekā norādīts projekta dokumentācijā. Savukārt rakšanas darbos var atklāties plānos neiezīmētas komunikācijas, kuras traucē izbūvi un ir jādemontē. To nevar paredzēt, un katru šādu gadījumu vērtē tehniskā projekta autors, būvuzraugs un būvnieks.

Kas ir zaļais iepirkums, un kāda šajā ziņā ir Jelgavas pieredze?

Zaļais iepirkums ir viens no ES vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem jeb process, kurā tiek iepirktas preces un pakalpojumi ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi. Ir noteikts, ka tādās jomās kā ielu un iekštelpu apgaismojums, biroja un datora tehnika, tīrīšanas līdzekļi, sabiedriskā ēdināšana zaļais iepirkums ir obligāts nosacījums. Ieviešot šīs normas, vislielākās bažas bija par ēdināšanas pakalpojumu skolās un bērnudārzos, jo apzinājāmies, ka šādas prasības būtiski varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas. Tomēr praksē tā nenotika. Sadārdzinājums ir salīdzinoši neliels, turklāt vairāk uz atalgojuma nekā uz bioloģisko produktu rēķina – bioloģiski audzētās produkcijas piedāvājums Latvijā ir samērā plašs. Te gan jāatzīmē, ka sarežģītākais šajā procesā ir nevis pats iepirkums, bet gan noslēgtā līguma uzraudzība, jo, lai pārliecinātos, vai zupā ir bioloģiski audzēti burkāni, skrupulozi jāpārbauda visas uzņēmēja pavadzīmes – vai tiešām produkcija no norādītā piegādātāja ir piegādāta tādā apjomā, kā uzrādīts. 

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»

Viedokļi

Pievienot komentāru