Meklēšanas forma

Apmācies -4 °C Vēja vēsma, 0.6 m/s no D
Otrdiena, 2018. gada 18. DecembrisVārda dienu svin: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Latvieši un lietuvieši svin Baltu vienības dienu

Ilze Knusle
«Viens no nozīmīgākajiem baltu tautas vienojošajiem simboliem ir Saules kauja, bet ir jāveido jauni simboli, un abu valstu simtgade ir viens no tādiem. Tāpat atdzimšanu piedzīvo mūsu tautu kultūras mantojums. Bet vislielāko pateicību vēlos izteikt Jelgavai par viesmīlīgo uzņemšanu – pilsēta ir sakopta un skaista, un mēs šeit varam svinēt svētkus, kas svarīgi latviešu un lietuviešu tautai,» atklājot Baltu vienības dienas svinības, klātesošos uzrunāja Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Svētku atklāšanas uzrunu teica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka Lietuvai un Latvijai brīvību un neatkarību neviens nav dāvinājis un allaž tā bija jāizcīna, un tas izdevies tikai tāpēc, ka abas tautas cīnījušās kopā. Svētkus apmeklēja arī abu valstu vēstnieki, Lietuvas parlamenta Starpparlamentārās grupas ar Latviju vadītājs Ķēstutis Mašulis, Jelgavas sadraudzības pilsētu Lietuvā mēri un viesi no Lietuvas.

Latviešu un lietuviešu tautas vieno gan kopīga vēsture, gan kopīgi darbi, gan kopīgi likteņi, gan līdzīgas valodas, kultūra un tradīcijas, gan cilvēki. Uzsverot abu tautu kopīgos momentus, Baltu vienības dienā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles tika atklātas piemiņas plāksnes cilvēkiem, kuriem bijusi cieša saistība ar Jelgavu un Lietuvu un kuru devums ir nozīmīgs. «Viens no lietuvības simboliem Latvijā ir Academia Petrina Jelgavā – ēka, kurā agrāk atradās Mītavas vīriešu ģimnāzija, bet tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Šeit guva zināšanas četri no 20 valstsvīriem, kuri 1918. gada februārī parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju,» norāda Lietuvas parlamenta Starpparlamentārās grupas ar Latviju vadītājs Ķ.Mašulis, uzsverot, ka Lietuvas vēsture nav iedomājama un izprotama bez Latvijas, jo abas tautas un valstis ir cieši saistītas. Uz plāksnes ir iegravēti četri vārdi – Kazimiers Bizausks, Vlads Mirons, Jons Smilgevičs un Antans Smetona – un trīs portreti. «Antans Smetona vēlāk kļuva par Lietuvas prezidentu un pie šīs ēkas viņam jau ir atsevišķa piemiņas plāksne, tāpēc nolēmu, ka šeit būs tikai pārējo trīs kungu portreti,» pastāstīja plāksnes skulptors lietuvietis Mindaugs Šnips. Savukārt pie Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles tika atklāta piemiņas plāksne prelātam Kazimiram Jasenam, kurš 1906. gadā šo baznīcu uzcēla. «Viņš prata saliedēt visu tautību cilvēkus un bija ievērojams sabiedriskais darbinieks. Dibinājis jauniešu biedrību, bijis pasniedzējs universitātē, sarakstījis «Mākslas vēsturi» trīs sējumos, saņēmis arī abu valstu augstākos apbalvojumus un ticis novērtēts arī no baznīcas puses,» par šo personību pastāstīja Jelgavas katoļu baznīcas bīskaps Edvards Pavlovskis. Jāpiebilst, ka K.Jasens Jelgavā darbojās no 1902. līdz 1944. gadam, un Jelgavā joprojām dzīvo viņa brāļa Simona mazdēli Fēlikss un Leopolds ar ģimenēm.

Baltu vienības dienas pasākumi notika daudzviet pilsētā – Hercoga Jēkaba laukumā notika tirdziņš un koncerts, muzejā norisinājās zinātniskā konference «Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē» un atklāta mākslas festivāla «Balti» glezniecības plenēra izstāde, Lietuvas mākslinieku izstādes apskatāmas arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē. Vairāki pasākumi norisinājās arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā, savukārt kultūras namā izskanēja koncerts «No vienas jūras, no viena koka...» ar Jelgavas kamerorķestra un jauktā kora «Ventspils», Jelgavas bigbenda un solistu Daumanta Kalniņa un Martīna Kavaļauska uzstāšanos. Tāpat abu valstu mākslinieki sadarbojās, veidojot šamota un koka skulptūras Pasta salā, kas arī turpmāk atgādinās par baltu tautu vienotību. Sētku kulminācija vakarā bija šamota skulptūru spīdēšana.

Izceļot abu tautu līdzīgās tradīcijas, pie Jelgavas Amatu skolas interesentiem bija iespēja nobaudīt ēdienus, kas raksturīgi abām tautām. «Izmantojām produktus, kas raksturīgi abām tautām – kartupeļus, ābolus, gaļu, sīpolus, kāpostus, miltus, sieru,» stāsta Amatu vidusskolas pasniedzēja Aina Tāluma. Baltu vienības dienas apmeklētājiem bija iespēja nobaudīt, piemēram, cepelīnus ar gaļas un sīpolu krējuma mērci, cūkgaļas kakla karbonādi marinādē, bukstiņputru, ābolu uzpūteni un dažādus maizes izstrādājumus. Savukārt pie Jelgavas Svētās Trīsvienības torņa bija iespēja noskatīties etnogrāfisku uzvedumu «Kāzas». Šauļu folkloras kopa «Reda» klātesošos aizveda uz 13. gadsimtu un parādīja, kā tolaik meitas tika izdotas pie vīra. Viens no nozīmīgākajiem rituāliem bija bizes atpīšana, kas simbolizēja atvadas no jaunības. Tāpat jaunajam pārim katram tika nogriezta matu šķipsna un ielikta auduma maisiņā, un apsietas rokas ar lentu, tādējādi simbolizējot vēlmi dzīvot kopā vienoti. Bet Jelgavas folkloras kopa «Dimzēns» iepazīstināja ar mičošanas tradīciju. Tur viens no nozīmīgākajiem elementiem bija līgavas vainaga noņemšana, ko darīja līgavainis, un sievas galvas rotas aubes uzlikšana. Vainags ticis nodots neprecētai radu meitai, bet, ja tādas nav – atdot glabāšanai līgavas mātei.

Atzīmējot Saules kauju, 2000. gadā tika iedibināta Baltu vienības diena. Tā katru gadu tiek atzīmēta citā Latvijas vai Lietuvas pilsētā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis», Billijs Locs un Raitis Supe/Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūra»

Video: Māris Martinsons

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti