Meklēšanas forma

Apmācies -1 °C DA vējš 6.8 m/s
Ceturdiena, 2017. gada 14. DecembrisVārda dienu svin: Auseklis, Gaisma

Būvgružu izbēršana mežā draud ar pamatīgu naudas sodu un pat auto konfiskāciju

Sintija Čepanone
Nelegālo būvgružu izgāztuvēm ir tendence palielināties, un tā ir arvien aktuālāka problēma ne tikai Jelgavā, bet arī valstī. 23. aprīlī visā Latvijā notiks Lielā talka, un, visticamāk, arī mūsu pilsētā netrūks talcinieku, kuri, vācot atkritumus, no krūmājiem, grāvjiem un nomaļākām vietām vilks ārā visu, kas pēc remonta kādam kļuvis lieks, tostarp uzies nelegāli izbērtus būvgružus, kurus bez smagās tehnikas nesavākt… Taču jāuzsver, ka būvgružu izbēršana sadzīves atkritumu konteineros, konteineros, kas paredzēti tikai lielgabarīta vai kapsētu atkritumiem, ir tikpat sodāma rīcība kā to izbēršana mežā. Vai iedzīvotāji to apzinās?

Divi vīrieši Zirgu ielā izvietotajā konteinerā, kas paredzēts, lai apkārtējo māju iedzīvotāji varētu atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, marta beigās sabēra būvgružus. Šoreiz vīriem nepaveicās, jo turpat blakus gadījās SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» darbinieks, kurš notikušo fiksēja fotogrāfijās. Pašvaldības policija noskaidroja vainīgos, un tika piemērots naudas sods. Taču šādu gadījumu, kad tiek pieķerti būvgružotāji, diemžēl nav daudz, un atkritumu konteineri, nomaļākas vietas un meži turpina kļūt par nelegālajām būvniecības izgāztuvēm.

Būvgruži – arī kapsētās
«Jelgavai netālo Viesturu mežu pagājušā gada Lielajā talkā satīrījām. Gads apkārt, un atkal mežs pilns,» saka «Latvijas valsts mežu» Zemgales mežsaimniecības mežkopības vadītājs Sandris Upenieks, atklājot, ka pagājušajā gadā vien no Zemgales reģiona mežiem kopumā izvests ap 70 tonnu atkritumu, un vismaz puse no tiem bija būvgruži. 
Nelegāli izbērti atkritumi, tostarp būvgruži, ir aktuāla problēma arī pilsētas teritorijā – SIA «Zemgales Eko» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis norāda, ka šim mērķim pašvaldības budžetā šogad atvēlēti 33 000 eiro. Tiesa, kopējā summa, kas tiek iztērēta, ir krietni lielāka, jo atkritumi tiek izmesti ne tikai nomaļās teritorijās – mājas atkritumu izmešanai iedzīvotāji nereti izmanto arī kapsētu konteinerus. «Jelgavas kapsētās izvietoti 17 atkritumu konteineri, kuru kopējās izmaksas atkritumu izvešanai 2015. gadā bija 66 960 eiro. Pērn 50 procenti no kapsētu konteineru atkritumiem bija iedzīvotāju privātie sadzīves un būvniecības atkritumi,» informē pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». Savukārt patvaļīgi izveidoto izgāztuvju likvidēšanai pašvaldības mežos pērn izlietoti ap 700 eiro.

Būvniecības atkritumiem sola maisus
Kaut arī pašvaldības saistošajos noteikumos, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, norādīts, ka sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros aizliegts ievietot ražošanas un bīstamos atkritumus, daudzi šo prasību ignorē. «No vienas puses, ja remontdarbu atkritumi tiek izbērti konteinerā, kaut arī tas būtu sadzīves atkritumu konteiners, tas noteikti ir labāk nekā tad, ja tie tiek aizvesti uz mežu, taču, no otras puses, iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka būvniecības atkritumi ir ļoti smagi un izvietotie plastmasas konteineri tiem nav piemēroti – to celtspēja nav atbilstoša būvniecības atkritumiem, un būvgružu dēļ izbēršanas procesā var sabojāt gan konteineru, gan mašīnu,» saka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds. Kā rīkoties cilvēkam, kurš iecerējis remontdarbus? «Jelgavas komunālie pakalpojumi» piedāvā divas iespējas: būvniecības atkritumiem iznomāt 7 kubikmetru ietilpības konteineru vai arī būvdarbu gaitā radušos atkritumus saviem spēkiem nogādāt atkritumu poligonā «Brakšķi». Arī būvniecības atkritumi tiek pieņemti gan šķirotā, gan nešķirotā veidā –  ja šie atkritumi sašķiroti pa frakcijām, to utilizēšana maksā mazāk. 
«Jau tuvākajā laikā mums jāatrisina jautājums par iespēju būvniecības atkritumiem iznomāt maisus, jo apzināmies, ka virknei klientu, kuri nav iecerējuši vērienīgus remontdarbus, 7 kubikmetru konteiners ir daudz par lielu. Arī vairāki iedzīvotāji ir interesējušies par iespēju būvgružiem iznomāt 3 – 4 kubikmetru ietilpības konteineru vai maisu, taču diemžēl šobrīd tādu pakalpojumu mēs nepiedāvājam,» problēmu apzinās uzņēmuma vadītājs, cerot, ka, to atrisinot, izdosies samazināt būvniecības atkritumu izbēršanu tiem neparedzētās vietās.  
Poligons «Brakšķi» ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur iespējams nodot arī azbestu saturošos būvmateriālus, tostarp jumta šīferi. Taču svarīgi, ka šīferim obligāti jābūt slēgtā iepakojumā – fasētam maisos. 
Jāpiebilst, ka decembrī, janvārī un februārī «Brakšķos» vidēji mēnesī tiek ievesti ap 1000 kubikmetriem atkritumu ar būvgružu konteineriem, savukārt pārējā laikā – divreiz vairāk. Turklāt vairāku gadu griezumā ievesto būvgružu apjomam nav tendences ne būtiski sarukt, ne palielināties. 

Bez maksas – tikai logu stiklu
Ja iepriekš būvgružus bez maksas varēja nodot arī kādā no trim dalīto atkritumu savākšanas laukumiem Jelgavā, tad kopš 2014. gada vasaras šādas iespējas vairs nav. Tieši šī pakalpojuma pārtraukšanu visi, kuri saskaras ar nelegālo būvgružu sekām, min kā svarīgāko iemeslu nelegāli izgāzto būvgružu apjoma kāpumam.
Taču situācija ir nepielūdzama: uzraugošo institūciju ieskatā, Jelgavas pašvaldība, no iedzīvotājiem bez maksas pieņemot būvgružus, ierobežoja brīvā tirgus konkurenci, tādējādi no šī pakalpojuma pirms diviem gadiem nācās atteikties. A.Jankovskis gan bilst, ka poligonā ievesto būvgružu apjomā tas īpaši neatspoguļojās – par maksu nodoto būvgružu daudzums «Brakšķos» īsi pēc izmaiņām pieauga vien par 3 – 5 procentiem. Iedzīvotāju neapmierinātība par to, ka vairs nevar būvgružus nodot bez maksas, izskan vēl šobrīd, taču vienlaicīgi nevar ignorēt faktu, ka ne visi šo iespēju izmantoja godprātīgi – kaut arī iespēja bija paredzēta tikai jelgavniekiem, kuriem būvniecība nav bizness, to nereti izmantoja arī tuvējās pašvaldībās dzīvojošie, arī tā sauktās «melnās brigādes», kuras par būvgružu izvešanu no klienta naudu paņēma, taču realitātē bez maksas nogādāja šķiroto atkritumu laukumos. 
Šobrīd vienīgais, kas klasificējams kā būvniecības atkritumi un ko iespējams bez maksas nodot dalīto atkritumu savākšanas laukumos, ir logu stikls. Tiesa, veco logu kā lielgabarīta atkritumu bez papildu samaksas aizvedīs arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums.

Ēnu ekonomikas sekas – mežā
Teorētiski viss ir vienkārši: likums paredz, ka remontdarbu veicējam pašam jārūpējas par radušos būvgružu utilizāciju, taču dzīvē tas īsti nedarbojas. «Nav noslēpums, ka celtniecībā un būvniecībā ir ēnu bizness – tie, kas šajā jomā darbojas legāli, arī būvniecības atkritumus utilizē legāli, bet tie, kas darbojas ēnu biznesā, tos izber mežā. Būsim reāli – nav daudz tādu, kuri, teiksim, nojaucot veco šķūni, šīferi nodod atbilstoši prasībām. Varbūt samaksā kādam «meistaram», kurš to apņemas izdarīt,» spriež «Latvijas valsts mežu» pārstāvis S.Upenieks. Arī sludinājumu portālos netrūkst būvniecības atkritumu izvešanas piedāvājumu «par draudzīgu cenu», un viņus izkontrolēt nav iespējams. 
Mehānisms, kā novērst nelegālo būv­gružu izgāšanu dabā, ir skaidrs: normatīvajos aktos būvgružu apsaimniekošanai jāiestrādā stingrākas prasības. A.Grīn­felds spriež, ka solis šajā virzienā bija pirms gadiem diviem pieņemtie MK noteikumi ar mērķi panākt, lai būvniecības atkritumu ceļš būtu izsekojams. «Taču šī prasība atkal darbojas tikai uz tiem, kas strādā oficiāli. Mūsu valstī būvgružu izvešana, tāpat kā, teiksim, asenizācijas pakalpojumi, šobrīd vēl aizvien ir joma, kurā, lai darbotos, nepieciešams vien atbilstošs transports. Nevienam jau tā īsti nav tiesību, apturot šādu mašīnu uz ceļa, pārliecināties, ka būvgruži tiek izvesti legāli,» tā A.Grīnfelds. 

Cer uz novērošanas kamerām
Legālā būvniecības biznesa pusē ar atbildību viss ir kārtībā, apstiprina arī Jelgavas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina, skaidrojot, ka būvniecības likumdošanā vienmēr bijusi prasība par būvniecībā radīto atkritumu apsaimniekošanu: paredzēt atkritumu šķirošanu; nodrošināt būvgružu transportēšanu uz izgāztuvi. «Veicot objektu būvniecību, par šīs prasības izpildi atbild būvdarbu vadītājs, kurš, parakstot Būvdarbu vadītāja saistību rakstu, apņemas pildīt visas dokumentācijas prasības,» skaidro N.Ļubina, piebilstot, ka par būvgružu aizvešanu uz izgāztuvi pēc attiecīgiem dokumentiem pārliecinās, pieņemot objektu. Pastiprinātu kontroli Būvvalde veic tajos objektos (visbiežāk veco ēku nojaukšana), kur ir bīstamie būvmateriāli, piemēram, šīferis, azbests. Arī šajos gadījumos būtiskus pārkāpumus pilsētā nav nācies konstatēt. Bet, veicot privātmājas, dārza mājas, saimniecības ēkas būvniecību vai dzīvokļa pārplānošanu ar sienu pārbūvi, likumdošana atļauj to veikt pašu spēkiem, neparedzot nekādu nodošanas dokumentāciju, un šādā gadījumā būvinspektoriem nav tiesību no būvētāja pieprasīt informāciju par būvgružu utilizāciju. Tādējādi šādos gadījumos tikai no būvnieku godaprāta atkarīgs tas, kur būvgruži nonāks.
S.Upenieks akcentē, ka nelegāli izgāztiem būvgružiem izsekojamība ir minimāla. «Šobrīd nopietni apsveram iespēju par novērošanas kameru un attiecīgu informatīvu zīmju izvietošanu, iebraucot mežos. Kāds šo brīdinājumu ignorēs, bet kāds – respektēs,» saka S.Upenieks, norādot, ka pirms tam gan jānokārto visas formalitātes, lai auto īpašnieku varētu saukt pie atbildības. Līdzīgu risinājumu apsver arī «Pilsētsaimniecība». 
Lai novērstu atkritumu nekontrolētu izmešanu, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par šādiem gadījumiem Pašvaldības policijai pa tālruni 63028550 vai POIC pa bezmaksas tālruni 8787. Galu galā – ja pārkāpējs vienreiz tiks pieķerts un samaksās naudas sodu, kas nebūt nav «simbolisks», varbūt viņš apzināsies, ka gan lētāk, gan arī drošāk būvgružus ir nodot legāli. 

   

Viedokļi

Pievienot komentāru