Meklēšanas forma

Daļēji apmācies -1 °C Z-ZA vējš 3.9 m/s
Ceturdiena, 2018. gada 13. DecembrisVārda dienu svin: Lūcija, Veldze

Bibliotēkā notikušas apmeklētāju acīm redzamas un neredzamas pārmaiņas

Jana Bahmane
Šis gads Jelgavas pilsētas bibliotēkai nesis nozīmīgas pārmaiņas: restaurēta Krišjāņa Barona zāle, kura remontdarbus nebija piedzīvojusi kopš 1986. gada, uzstādītas jaunas izkārtnes, atjaunots jumts. Tie ir redzamākie darbi, bet ieguvumu un ieceru ir vairāk.

Remontdarbi bibliotēkā notiek jau kopš 2016. gada vasaras – to gaitā rekonstruēts jumts un nosiltināti bēniņi, visā ēkā drošības nolūkos nostiprināts griestu pārsegums, kā arī bibliotēkas krājuma daļa, ko veido aptuveni 20 000 eksemplāru, no 3. stāva pārvietota uz pirmo. «Tagad bibliotēkas lielākais smagums atrodas 1. stāvā un divu telpu vietā aizņem vienu – to, kur iepriekš atradās Informācijas centrs. Krājums novietots 25 mobilajos plauktos, kas ir kompaktāki un vieglāk pieejami,» norāda bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa. Lai apjomīgo grāmatu daudzumu pārvietotu uz jauno vietu, pagājušogad bibliotēkā Spodrības dienā notika īpašs pasākums, pulcējot ap 80 palīgu, kas veidoja dzīvo ķēdi aptuveni septiņu stundu garumā.

Jāpiebilst, ka pagaidām Informācijas centrs izvietots Izstāžu galerijā bibliotēkas 1. stāvā. L.Zariņa norāda, ka izstādes tur joprojām notiek, taču zāle, protams, vairs nav tik funkcionāla, kā iepriekš. Tāpat Izstāžu zālē, lasītavā un abonementos pārkrāsotas sienas, taču krāsu toņi apzināti izvēlēti līdzīgi iepriekšējiem, tādēļ, iespējams, daudzi lasītāji šīs izmaiņas nemaz nav pamanījuši.

Zāle ar pievienoto vērtību

Iecere bibliotēkā izveidot K.Baronam veltītu zāli pieder kādreizējai bibliotēkas direktorei Paulīnei Bartkēvičai. Jelgavas bibliotēka ir mantojums 1920. gadā dibinātajai Jelgavas pilsētas bibliotēkai, kuras ēka kara laikā tika nopostīta. Pēc tam kādu laiku bibliotēka atradās «Academia Petrina» telpās, arī kultūras namā, līdz 1984. gadā to pārcēla uz Akadēmijas ielu. «Iegūstot zāli, kādas līdz šim bibliotēkai nebija, radās vēlme to kā īpaši iekārtot. Ievadījām sarunas ar pašvaldību un nonācām pie secinājuma, ka zālei ir jābūt ar pievienoto vērtību. Tautasdziesmas katram latvietim ir tuvas, saprotamas un dārgas, savukārt K.Barons mācījies Jelgavā, tādēļ radās ideja par viņam veltītas zāles izveidi,» atceras Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece Dzintra Punga, kas no 1985. līdz 1987. gadam bija bibliotēkas direktore. Viņai ir liels prieks, ka zāle joprojām kalpo un rotā bibliotēku. «Atminos, cik grūti tolaik bija nopirkt kilogramu krāsas, bet tajā pašā laikā tonnu krāsas varēja iegādāties bez problēmām,» tā Dz.Punga. Bibliotēkas vadība 1985. gadā uzrunājusi mākslinieku Andreju Zvejnieku ar aicinājumu veikt sienu gleznojumus Barona zālē, godinot dainu tēva 150. jubileju.

«Aicinājums radīt gleznojumus Barona zālē man šķita interesants. Taču tikai tad, kad jau biju to apņēmies, apzinājos, cik liels darbs jāiegulda un cik maz laika līdz Barona jubilejai bija atlicis,» stāsta mākslinieks A.Zvejnieks. Zīmīgi, ka tieši 1986. gadā, kad viņš strādājis pie Barona zāles gleznojumiem, ar A.Zvejnieka iniciatīvu Jelgavā atklāta Mākslas skola. «Man iedeva vairākas grāmatas par Baronu, jo skolās jau tajā laikā neko daudz par viņu nemācīja. Palasīju tās un domāju, kādu koncepciju lai izvēlas. Barons dainas apkopoja atbilstoši cilvēka dzīves ritējumam, tāpēc nolēmu pēc tāda paša principa veidot arī zāles sienas gleznojumus,» stāsta mākslinieks.

Barona zāles centrālais tēls ir K.Barons, un to papildina vēl 10 gleznojumi, kas attēlo cilvēka dzīves ritējumu no piedzimšanas līdz aiziešanai mūžībā – katrā gleznojumā ierakstīta viena daina. «Lielākā daļa gleznojumu atrodas pret logu, tādēļ nevarēju tos gleznot ar eļļas krāsām, jo tās atspīd, līdz ar to zīmējums nebūtu pilnvērtīgi apskatāms. Savukārt tempera krāsām tajā laikā bija grūti savākt pilnu paleti, tādēļ nācās meklēt citu risinājumu. Atšķaidīju eļļas krāsas ar terpentīnu, tādējādi nodrošinot tām matējumu, bet brīžos, kad terpentīns nebija pieejams, izmantoju benzīnu,» 30 gadus senus notikumus atceras mākslinieks.

Viņš atklāj, ka zīmējumus sākumā ar tušu uzzīmējis A4 formātā un nofotografējis, lai uzprojicētu uz sienām, taču šis risinājums neizdevās. Tad mākslinieks salīmējis zīmējumus no caurspīdīga papīra vajadzīgajā izmērā un otrā pusē pārvilcis kontūras ar ogli, pēc tam pārkopējot zīmējumus uz sienas. «Gleznot tik liela formāta darbu, protams, nav viegli. Lai pārbaudītu, kā katrs tonis izskatās, jālec nost no trepēm un attālināti jānovērtē, tad atkal jākāpj augšā,» pieredzē dalās gleznojumu autors. Sagatavošanās darbi ilguši aptuveni trīs nedēļas, bet gleznošanas process – vēl ilgāk. «Daļu sienu klāja eļļas krāsa – to pats ar lodlampu kausēju nost. Neatminos, kādēļ, bet vienā vietā eļļas krāsu atstāju, un tieši tur pirms restaurācijas bija vislielākie bojājumi,» stāsta A.Zvejnieks. Viņš norāda, ka iecere par Barona zāles interjeru esot bijusi vēl dižāka. «Biju nolēmis nopirkt lina audumu ar dreļļu rakstu un aplīmēt ar to visas sienas, bet bibliotēkai tas bija par dārgu, tādēļ izdomāju, ka pats ar trafaretu palīdzību nodrukāšu tādu rakstu. Nokrāsoju sienas baltas un veidoju rakstu. Sienas bija nelīdzenas, un vietām bija ļoti grūti rakstu salāgot,» tā A.Zvejnieks.

Jo senāks gleznojums, jo apzinātākas tehnoloģijas

«Patiesību sakot, darbus, kas tapuši pirms simts gadiem, restaurēt ir salīdzinoši vieglāk nekā mūsdienu gleznojumus, jo agrāk mākslinieki vairāk pieturējās pie konkrētas tehnoloģijas, bet jaunākiem gleznojumiem raksturīgas autortehnikas. Būtībā – jo senāks gleznojums, jo apzinātākas tehnoloģijas,» vērtē Barona zāles galvenā restauratore Natālija Jātniece. Tāpat viņa norāda, ka padomju laikā bija grūtāk tikt pie nepieciešamajiem materiāliem un krāsas bieži vien tika klātas uz neapstrādātām sienām. «Barona zāles gleznojumi ir sižetiski interesanti – gleznojumos tiek attēlots cilvēka dzīves ritējums no mazotnes līdz vecumdienām. Mums tā ir vērtīga pieredze, jo tik jaunus darbus restaurēt negadās bieži. Centāmies saglabāt, cik vien mūsu spēkos, taču no kaut kā tomēr bija jāatsakās – izņēmām detaļas, kas varētu veicināt pārējā darba bojāšanos, tādēļ būtībā veicām restaurācijas un rekonstrukcijas darbus,» skaidro restauratore.

Tāpat uz Barona zāles sienām atjaunots dreļļu raksts, kā arī noslīpēts un nolakots parkets un nostiprināti griesti. Bibliotēkas mākslinieciski augstvērtīgākā telpa piedzīvojusi ne vien restaurāciju, bet arī modernizāciju – tur uzstādīts projektors un ekrāns. Jāpiebilst, ka jumta remontdarbu gaitā, kas noslēdzās aizvadītā gada ziemā, Barona zālē nomainīti arī logi, saglabājot mākslinieces Esteres Bormanes logu vitrāžas. «Arī iepriekš Barona zāle bija izīrējama, taču tagad, pēc restaurācijas, šeit varētu notikt pat kāzu ceremonijas un citi skaisti pasākumi,» spriež L.Zariņa. Bibliotēkā nākotnē vajadzētu ierīkot liftu, lai Barona zāle, kas atrodas ēkas 3. stāvā, ērti būtu pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Sapnis par novadpētniecības un retumu lasītavu

«Jelgava nevar lepoties ar lielu seno grāmatu kolekciju, jo daudz kas tika izpostīts kara laikā, taču novadpētniecības un retumu lasītavas ir populāras visā pasaulē, un šobrīd pilsētas bibliotēkas Fondu izmantošanas un organizācijas nodaļas krājumā ir 3009 vienības – pirmskara grāmatas, periodika un citi izdevumi. Plānojam šo fondu reorganizēt, sadalot to novadpētniecības krājumā un seno, vērtīgo izdevumu krājumā,» norāda Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga. Bibliotēka nākotnē iecerējusi izveidot arī novadpētniecības un retumu lasītavu, lai šī fonda vērtīgie izdevumi kļūtu vēl pieejamāki ikvienam interesentam.

Bet līdz 2019. gada sākumam Latvijas–Lietuvas pārrobežu projekta «Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu apmeklētājiem pierobežas reģionā» gaitā pilsētas bibliotēkā plānots uzstādīt grāmatu drošības vārtus, kas ļaus ieviest pašapkalpošanās sistēmu. Bibliotēkā tiks ierīkota arī videonovērošana un interaktīva spēle dabaszinātņu jomā.

Par biezu sniega segu vairs nav jāuztraucas

Pateicoties bibliotēkas jumta rekonstrukcijai, kas noslēdzās aizvadītā gada sākumā, tagad bibliotēkā ir plašas mansarda telpas, kuras gan vēl nav apdzīvotas – to tālākam remontam nepieciešams papildu finansējums. Taču būtiskākais ir tas, ka jumta smagums vairs nebalstās uz iekšsienām, bet gan ārsienām, padarot ēku drošāku, un, kā norāda bibliotēkas direktore, par biezu sniega segu vairs nav jāuztraucas. Tāpat jumta remontdarbi veicinājuši siltuma zudumu samazināšanos, jo jumts ir siltināts.

Remontdarbus, tostarp griestu pārsegumu stiprināšanu, K.Barona zāles restaurāciju, sienu krāsošanu, bibliotēkā veica SIA «Amaxs», un darbu līgumsumma ir 119 966 eiro. Savukārt jumtu rekonstruēja SIA «Būvkore», kopējās izmaksas – 216 000 eiro.

Foto: Santis Zībergs, Ivars Veiliņš

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti