Ziņas Jelgavnieks jautā
1...345...35
-
Lūdz palīdzēt atrast radiniekus (0)
9. septembris, 2012
Austrāliete Margreta Makfarlina (Margaret McPharlin) vēlas atrast savus tuviniekus Latvijā. Tā kā viņas vecmāmiņa pēc kara, iespējams, dzīvojusi Vārpu ielā Jelgavā, varbūt kāds jelgavnieks var sniegt ziņas par Margretas radiniekiem – ar šādu lūgumu «Jelgavas Vēstnesī» vērsās Agnese Lūse, kura apņēmusies palīdzēt austrāliešu ģimenei.
-
Piebraucot pārāk tuvu pieturai, autobusa durvis bloķējas (0)
8. septembris, 2012
«Esmu invalīde, man grūti augstu pacelt kājas, lai pārvarētu šķēršļus. Tieši šī iemesla dēļ ikdienā bieži izmantoju pilsētas sabiedrisko transportu. Taču problēmas rada tas, ka šoferīši autobusu aptur ļoti tālu no pieturas apmales, līdz ar to, lai izkāptu no autobusa, teju jālec. Jau vairākkārt Jelgavas Autobusa parka šoferīšiem esmu lūgusi, lai pietur pēc iespējas tuvāk malai, jo ne man vienai ir grūtības izkļūt no sabiedriskā transporta. Taču pretī esmu saņēmusi atbildi: «Ne jau mēs vainīgi, ka nav izbūvētas normālas pieturas.» Vienreiz man šoferis pat atcirta, lai guļu mājās, ja nevaru pacelt kājas. Vai tiešām ir tik grūti saprast vecus cilvēkus un invalīdus, kas vairs nevar kustēties kā jaunībā? Mēs taču tieši šī iemesla dēļ braucam ar autobusu!» klāsta «Jelgavas Vēstneša» lasītāja, piebilstot, ka autobusu šoferi varētu pamācīties no lielveikalu pārdevējiem, kuriem katrs pircējs jāuzņem ar smaidu, jāpasaka labdien un paldies. «Kāpēc tā nevarētu darīt arī šoferi? Tā mēs visi veidotu labāku pasauli sev apkārt!»
-
Ūdens kvalitāti var pārbaudīt Veselības inspekcijā (0)
8. septembris, 2012
«Man kā Vīgriežu ielas 30 mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai nemitīgi jāklausās iedzīvotāju sašutums, par kādu ūdeni jāmaksā nauda: gaiši mati kļūst dzelteni; nostādinot ūdeni, veidojas lielas nogulsnes; ūdens vārāmie trauki «pieaug» ar brūnu, cietu kārtu, tāpat arī dušas, vannas kļūst grūti kopjamas. Kad kaut kas tomēr mainīsies? Un galvenais – vai tāds ūdens neietekmē mūsu veselību?» ar šādu jautājumu «Jelgavas Vēstnesī» vērsās Vita. Viņa vēlas zināt, vai kāds ir veicis katras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdens kvalitātes pārbaudi, lai droši atbildētu, ka ūdens atbilst noteiktajām normām. «Kā es varu būt pārliecināta, ka ūdens Vīgriežu ielā 30 atbilst noteiktajām normām un neapdraud manu veselību?»
-
Pulksteņa rekonstrukciju varētu veikt privātuzņēmējs (0)
22. jūlijs, 2012
«Gribētos zināt, kad beidzot atjaunos pulksteni Pasta un Sudrabu Edžus ielas krustojumā. Vienmēr, ejot garām, noskatos uz šo «monstru» un nodomāju – cik ilgi tas vēl tur stāvēs. Varbūt, ja nav iespējams to atjaunot, agrākais pulkstenis vienkārši jādemontē?» jautā jelgavniece.
-
Mājas sētnieka pienākumus var uzzināt līgumā vai Klientu daļā (0)
22. jūlijs, 2012
Kāda Loka maģistrāles 23. nama iedzīvotāja vēlas saprast, kas ietilpst sētnieka pienākumos un vai viņa darba laiks dienā ir normēts. «Gribētu zināt, kādi pienākumi sētniekam ir vasarā un kādi – ziemā. Par ko mēs maksājam?!» jautā kundze.
-
Neesošu firmu izkārtnes novāks, vecās – nomainīs (0)
21. jūlijs, 2012
«Pirms laika Mātera ielas gājēju posmā tika uzstādīta metāla skulptūra. Manuprāt, gan skulptūra laba, gan arī vieta piemērota, taču tracina tās reklāmas pie mājas sienām, uz kuru fona skulptūra skatāma. Tur taču tiek reklamētas iestādes, kuras vairs nav, piemēram, aptieka, turklāt ir arī uzraksti krievu valodā,» iespaidos par Mātera ielas gājēju posmu dalās Biruta.
-
«Latvijas dzelzceļš» vēl nav devis atļauju izbūvēt apgaismojumu (0)
21. jūlijs, 2012
«Situācija Cepļu ielā nav mainījusies – tur vēl aizvien puse ielas slīgst tumsā, kaut arī «Pilsētsaimniecība» šo jautājumu solīja risināt. Kāpēc līdz 10. numuram pašvaldība var nodrošināt apgaismojumu, bet tālāk – ne. Mēs neesam cilvēki?!» sašutusi ir Cepļu ielas iedzīvotāja, kura savā un citu iedzīvotāju vārdā šo jautājumu uzņēmusies nokārtot. «Mums pat nevajag laternu uz katra staba! Kaut divas spuldzes degtu – tas jau būtu daudz, lai šajā tumšajā nostūrī iedzīvotāji varētu justies kaut nedaudz drošāk,» tā viņa.
-
JAP uz Šauļiem autobusu nodrošināt nedrīkst (0)
21. jūlijs, 2012
«Mēs tik daudz dzirdam par kultūras apmaiņas programmām ar Lietuvu, Šauļiem, taču tā apmaiņa aprobežojas ar pāris koncertiem kultūras namā un dažām lietuviešu biedrības aktivitātēm. Gribas vairāk. Gribas ne tikai uzņemt kaimiņvalsts māksliniekus pie mums, bet arī pašiem aizbraukt uz kādu kultūras pasākumu Šauļos. Taču iespēju tādu nav, kaut arī dzīvojam 21. gadsimtā,» saka Jevgeņija. Viņa spriež, ka lielai daļai tas nav aktuāli, jo pašiem ir automašīnas, tāpēc var aizbraukt, kur un kad vēlas. «Bet ko darīt mums, pensionāriem? Satiksmes autobuss maršrutā Rīga–Šauļi–Rīga kursē neizdevīgos laikos, tādēļ mums ir ierosinājums – varbūt reisu uz Šauļiem varētu organizēt Jelgavas Autobusu parks? Ne katru dienu – reizi, varbūt divas reizes mēnesī, teiksim, sestdienā. Domāju, ka pasažieru netrūktu – kāds brauktu baudīt kultūru, kāds varbūt iepirkties vai ciemos pie radiem. Es un manas kaimiņienes pensionāres šo iespēju noteikti nelaistu garām!» tā Jevgeņija, uzreiz gan piebilstot, ka kritiku neiztur prātojumi par to, ka šādi reisi nebūtu rentabli. «Vajag pamēģināt! Tikai tad varēs pārliecināties par šo reisu lietderību!» tā viņa.
-
Par jauna reisa atklāšanu jālemj Autotransporta direkcijai (0)
2. jūlijs, 2012
«Kāpēc vasaras laikā nav maršrutu mikroautobusu reisu uz Jūrmalu? Visi zina, ka no Jelgavas ir ļoti grūti iebraukt Jūrmalā - tas prasa gan naudu, gan aizņem daudz laika. Būtu ļoti vēlams, lai Jelgavas Autobusu parks izskatītu variantus šādu iespēju nodrošināt,» «Jelgavas Vēstnesim» raksta Jeļena.
-
Mikroautobusos bērnu ratus pārvadāt nav atļauts (0)
1. jūlijs, 2012
«Mani satrauc situācija ar Jelgavas autobusu parku (JAP) saistībā ar bērnu ratiņiem – man kā māmiņai nav skaidrs, vai mēs, māmiņas, varam tikt uz Rīgu un atpakaļ sev vajadzīgā laikā. Vilcienā ar bērnu ratiņiem normāli iekšā netiekam, jo ratus uzcelt tik augstu ne visiem ir pa spēkam. Bet kā ir ar JAP mikroautobusiem? Vai mums savas ikdienas gaidas jāpakārto tā, lai mēs uz Rīgu un atpakaļ varētu braukt tikai ar lielajiem autobusiem?» jautā Zanda. Viņa stāsta, ka jautājums aktualizējās pēc piedzīvotā 1. maijā. «Gribot aizbraukt uz Rīgu ar mikroautobusu, kas izbrauc pulksten 12.15 no Jelgavas, šoferim jautāju: «Vai ir vēl vietas uz Rīgu?» Šoferis atbildēja, ka ir. Teicu, ka man ir bērnu ratiņi, bet viņš neapmierinātā tonī man pajautāja, kā viņš tos ratus ielikšot?! Es atbildēju, ka ratus var dabūt salonā, bet autobusa vadītājs turpināja sarunu neapmierinātā tonī, sakot, lai es ratus izjaucu – tikai tad viņš tos iecels. Es neizprotu šofera attieksmi pret mums, pasažieriem ar bērnu ratiem, jo iepriekš, braucot ar mikroautobusu uz Rīgu, kā arī no Rīgas, šoferis palīdzēja iecelt ratus, neizjaucot tos. Nesaprotu, kāpēc šim šoferim ir problēmas pamēģināt iecelt ratus, ja citam vadītājam tas grūtības nesagādā?!» tā Zanda. Viņa vēlas noskaidrot, vai JAP mikroautobusos uzņem pasažierus ar bērnu ratiem un kā rīkoties situācijā, ja šoferis to atsaka. «Vai tiešām iepriekšējā reize, kad ar mikroautobusu, neizjaucot ratiņus, nokļuvu Rīgā, bija tikai laimīga sagadīšanās?»
