Aptauja

Ziņas Jelgavnieks jautā

• «Latvijas piens» mazumtirdzniecības veikalos piedāvā tikai sviestu un sieru (0)

  19. aprīlis, 2013

  «Gribas zināt, vai «Latvijas pienam» būs arī savs firmas veikals, kur uzņēmuma saražoto produkciju, tāpat kā citu uzņēmumu firmas veikalos, varēs nopirkt lētāk,» «Jelgavas Vēstnesim» lūdz noskaidrot jelgavnieks Voldemārs. Viņš vēlas zināt: ja šāds veikals būs, tad kad un kur tas atradīsies; ja nebūs, tad – kā būs ar cenām, preci realizējot citos veikalos, cik dārga būs «Latvijas piena» ražotā produkcija? «Tāpat mani interesē, kad vietējos veikalos parādīsies «Latvijas piena» ražotais siers, un vai uzņēmumā ražotais vājpiena un piena pulveris būs pieejams mazos iepakojumos – tā, lai mājās tos ikdienā ērti var lietot,» jautā Voldemārs.     

• Par pastkastītes stāvokli atbildīgs tikai tās īpašnieks (1)

  17. aprīlis, 2013

  

  Kā iedzīvotājiem, tā pasta pakalpojumu sniedzējiem aktuāls ir jautājums par pastkastīšu izvietojumu privātmāju rajonā. «Ir privātmāju rajoni, kuros vēl no padomju laikiem ielas galā saglabājušies pastkastīšu punkti – vairāku māju pastkastītes vienkopus. Daļa konkrētās ielas iedzīvotāju izmanto šīs pastkastītes, bet daļa iedzīvotāju tajā pašā ielā tās izvietojuši pie savas mājas. Gadās, ka pastnieks sūtījumu atstāj pastkastītē ielas galā, lai gan pastkastīte, kuru izmantoju, ir pie mājas. Kas ir atbildīgs par šīm kopējām pastkastītēm, kuras visbiežāk ir ļoti sliktā stāvoklī, un kas reglamentē kārtību, kādā izvietojamas pastkastītes?» vēlas noskaidrot kāds «Jelgavas Vēstneša» lasītājs.

• Uzlabos drošību uz Mītavas tilta (0)

  16. aprīlis, 2013

  

  Irina vēlas zināt, vai paredzēti kādi uzlabojumi, risinot Mītavas tilta drošības jautājumus, un gūt skaidrojumu situācijai. «Manuprāt, horizontālo margu attālums ir ārkārtīgi nedrošs maziem bērniem. Kad mēs staigājām pa tiltu, biju lieciniece, ka uz tilta paslīdēja un pakrita bērns – apmēram septiņus astoņus gadus vecs –, tātad pats klājums ir slidens. Bet ko darīt, ja paslīd tuvāk margām? Es saprotu, ka bērni ir jāpieskata, bet tomēr uzskatu, ka, lai izvairītos no negadījumiem, nepieciešami papildu drošības pasākumi,» uzskata Irina. Viņai piekrīt vēl virkne citu jelgavnieku, kuri arī «Jelgavas Vēstnesim» norāda uz nepieciešamību pārdomāt drošību uz tilta – viņuprāt, ne tikai sprauga starp margām, bet arī starp margām un tilta klājumu ir «tik liela, ka caur to var iekrist upē vai nokrist uz betona konstrukcijām ne tikai bērni, bet arī slaidāki pieauguši cilvēki». Iedzīvotāji, lai gan jauno tiltu vērtē kā pievilcīgu vides objektu, vēlas noskaidrot, kas drošības nolūkos tur tiks darīts.

• «Pēc deguniem» tirdziņā neviens netiek šķirots (0)

  15. aprīlis, 2013

  «Jelgavas Vēstnesī» vērsās Valentīnas kundze, atklājot kādu nepatīkamu incidentu, ko piedzīvojusi Driksas ielas tirdziņā. Viņa raksta: «Tirdziņā vietu uz galdiem nebija – es atnesu divas tīras kartona kastes un apstājos aiz avīžu kioska. Aiz manis uz gājēju celiņa apmales arī bija tirgotāja – uz apmales uzklāta netīra lupata un uz tās novietota produkcija. Aizgāju uz kasi, samaksāju 50 santīmus par vietu un iznākot satiku pazīstamu vīrieti, ar ko sākām sarunāties.» Pēc kundzes teiktā, pie viņas pienācis tirdziņa saimnieks Rihards un apvainojis viņu par nemaksāšanu. «Kad uzrādīju čeku, viņš man kabatā iebāza 50 santīmus un teica: «Tu vācies un vairāk nesper kāju šajā tirgū!» Kad aizrādīju, ka neesmu ar viņu cūkas ganījusi, lai mani uzrunātu uz «tu», viņš aizskrēja pie manas produkcijas, paņēma to un nometa dubļos. Vainadziņi tika salauzti un apvārtīti dubļos, šādu rīcību pamatojot ar to, ka uz kastēm nedrīkst tirgot...» tā tirgotāja. Viņa spriež, ka «bagātie cilvēciņi nekad nesapratīs nabadzīgos» un ka «ja tirdziņa saimniekam nepatiks jūsu izskats, jūs no tirdziņa tiksiet padzīts».

• Visticamāk, arī rēķinus par gāzi varēs apmaksāt JNĪP norēķinu punktos (0)

  10. aprīlis, 2013

  

  «Kāpēc par gāzi nevar samaksāt Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) norēķinu punktos?» jautā Voldemārs, kurš dzīvo 4. līnijā. Viņš stāsta, ka apgrūtinoši ir lieku reizi stāvēt rindā, turklāt bankā tāpat par šo pakalpojumu ir jāmaksā. «Es neiebilstu tos 30 – 35 santīmus papildus samaksāt, lai tikai vienā reizē varētu norēķināties par visiem pakalpojumiem. Tagad sanāk tā: par visiem pakalpojumiem JNĪP norēķinu punktos varu samaksāt, bet par gāzi – ne. Vai tiešām uzņēmumi savā starpā nevarētu kaut kā vienoties, lai arī par gāzi klienti var norēķināties šajos punktos?!» ierosina jelgavnieks.

• Karoga lietošanu regulē Latvijas Valsts karoga likums (0)

  23. marts, 2013

  «Vai jūs varētu noskaidrot un publicēt tās dienas 2013. gadā, kad jāpaceļ valsts karogs,» ar šādu lūgumu laikraksta redakcijā vērsās Aigars. Šaubas par tradicionālajām svētku un atceres dienām radījusi decembra pirmā svētdiena un 21. augusts – atsevišķos avotos šīs dienas nav minētas kā tās, kurās būtu paceļams valsts karogs

• Ārsta apliecinājums bērnudārzam nepieciešams, rūpējoties par bērnu veselību (0)

  20. marts, 2013

  Kāda Jelgavas ģimenes ārste ir sašutusi par pirmsskolas izglītības iestāžu administrācijas, viņasprāt, bieži vien nepamatotajām prasībām. «Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ārstējošais ārsts izsniedz izziņu par kavējumiem slimības dēļ, kas ilgāki par trim dienām. Taču ikdienas darbā man nākas saskarties ar patiesi absurdām situācijām, jo vecāki, pamatojot to ar skolas administrācijas prasībām, pieprasa attaisnojošus dokumentus par vienas dienas kavējumu, dažādas izziņas, kuras dažkārt es pat nespēju noformulēt!» stāsta ārste, neslēpjot, ka šādu it kā attaisnojošu dokumentu pieprasīšana traucē ikdienas darbam, turklāt apdraud arī veselo bērnu veselību, ja viņi izziņas dēļ spiesti gaidīt rindā kopā ar saslimušajiem. «Vai tiešām bērnudārza iekšējie noteikumi ir svarīgāki par Ministru kabineta noteikumiem?!» neizpratnē ir ārste, stāstot, ka vecāki, lai saskaņā ar administrācijas prasību attaisnotu bērna kavējumu, viņai prasījuši, piemēram, izziņu par to, ka bērns vienu dienu neapmeklēja bērnudārzu, jo laukā bija spēcīgs sals, tāpat pieprasīta izziņa par to, ka bērns, kopā ar vecākiem atpūšoties Turcijā, tur nav vērsies pēc medicīniskās palīdzības, tas ir, nav slimojis. «Kā es, būdama Latvijā, varu izsniegt izziņu par to, kas ir vai nav noticis Turcijā?! Bet bērnudārza administrācija šādu izziņu pieprasa. Kāpēc, ja pirmsskolas izglītības iestādē ir medmāsas, ģimenes ārstam jāraksta izziņa par to, ka bērns var apmeklēt bērnudārza baseinu vai tajā iekārtoto sāls istabu?!» jautā viņa, vēloties saprast, uz kā pamata bērnudārzu administrācija var izvirzīt šādas prasības pēc izziņām.

• Viltus kaimiņš «apšmauc» par četriem latiem (0)

  16. marts, 2013

  «Jelgavas Vēstnesis» saņēma Oditas vēstuli, kurā viņa atklāj, kā savas lētticības dēļ ģimene zaudējusi četrus latus. «Summa šoreiz nav liela un paši vien  esam vainīgi, taču varbūt mūsu pieredze kādam ļaus izvairīties no līdzīgas situācijas,» tā viņa.

• Regulāra darbinieku meklēšana vienā un tajā pašā pozīcijā mazumtirdzniecībā esot raksturīga (0)

  4. marts, 2013

  Ivars Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrējies kā darba meklētājs un, kā pats apgalvo, aktīvi iesaistās darba meklēšanā. Taču līdz šim darbu tā arī nav izdevies atrast. «Es nesaprotu, kāpēc uzņēmumi NVA paziņo par vakanci, ja darbinieks viņiem acīmredzot nemaz nav vajadzīgs!» saka Ivars, atklājot, ka pirms laika komplektēšanas darbinieka vakance bija izsludināta veikalā «Iki» Jelgavā. Ivars tai pieteicies, taču atbildi tā arī nav saņēmis. Vēlāk šī pati vakance izsludināta atkal. «Man ir līdzīga darba pieredze šūšanas uzņēmumā, esmu beidzis aprūpētāja kursus – uzskatu, ka varētu strādāt par komplektēšanas darbinieku arī «Iki» veikalā. Taču, neraugoties uz to, ka trīs reizes šim uzņēmumam esmu nogādājis savu CV, atbildi tā arī neesmu sagaidījis, bet uzņēmums atkal un atkal izsludina to pašu vakanci,» tā viņš.   

• Ligzdu nojauca drošības apsvērumu dēļ (0)

  3. marts, 2013

  Tuvējo māju iedzīvotāji satraukušies par faktu, ka līdz ar veco skursteni bērnudārzā «Lācītis» demontēta arī stārķa ligzda, kurā ik pavasari uz dzīvi iekārtojās stārķu ģimene. «Bērni jau bija pieraduši pie šiem stārķiem un katru pavasari gaidīja tos atgriežamies. Tagad ligzda ir iznīcināta – vai tiešām to nevarēja pārlikt citā vietā, ja reiz skurstenis bija jānojauc?» vēlas noskaidrot «Jelgavas Vēstneša» lasītāji no Māras ielas.