Nosūtīt draugam Drukāt

Kristīne Langenfelde

Pagājušajā nedēļā izsludinātas pašvaldību vēlēšanas, kas notiks reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 6. jūnijā, taču pēdējie notikumi neizslēdz iespēju, ka vienlaikus varētu tikt rīkotas arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas, ja tomēr tiktu atlaista patreizējā Saeima. Un tas jau nozīmētu, ka vienā dienā vēlētājiem būtu jābalso par pašvaldības, Eiroparlamenta un Saeimas deputātu kandidātiem. Kā atzīst A.Cimdars, tas varētu palielināt risku, ka vēlētājs apjūk. Un tieši tāpēc viņš min, ka trīs vēlēšanas vienā dienā ir sliktāk nekā divas.

Patlaban scenārijs varētu būt vienkāršs – ja Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu līdz 31. martam, tad līdz 6. jūnijam notiek referendums, bet 6. jūnijā – trīs vēlēšanas vienlaikus. Taču, ja Valsts prezidents vilcinās un rosinājumu par Saeimas atlaišanu paziņo pēc 31. marta, 6. jūnijā vienlaikus ar divām vēlēšanām notiek referendums par Saeimas atlaišanu. Taču, neminot, kā būtu, ja būtu, CVK pašlaik strādā, lai 6. jūnijā viss būtu gatavs pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām.

Kā jūs prognozējat, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju valstī?

Šobrīd labāk vēl iztiksim bez prognozēm.

Bet jūs CVK mājas lapā jau veicat aptauju par plānoto vēlētāju aktivitāti.

Jā, un papildus tam mēs regulāri veicam arī socioloģiskos pētījumus par piedalīšanos vēlēšanās, motivāciju. Tuvākais būs jau šomēnes. Man šķiet, ka, neraugoties uz notiekošo, šoreiz vēlēšanās aktivitāte tomēr nebūs zemāka kā iepriekš.

Parasti CVK rīko arī savu informatīvo kampaņu.

Tāda būs arī šoreiz, un tai ir divas galvenās tēmas. Pirmā – vēlētāju reģistrēšanas kārtība. Pašvaldību un arī Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētājs ir reģistrēts konkrētā iecirknī un tikai tur arī var nobalsot. Tāpēc to ir ļoti būtiski vēlreiz un vēlreiz izskaidrot. No 23. līdz 28. martam katrs vēlētājs pa pastu saņems vēstuli, kurā būs norādīts, kurā iecirknī viņš ir reģistrēts. Taču vēlētājiem jāzina, ka līdz 12. maijam reģistrēto vēlēšanu iecirkni var mainīt, ņemot vērā deklarēto dzīves vietu vai vēlēšanu apgabalu, kurā viņam pieder nekustamais īpašums.

Otrā – kā izdarīt izvēli, ja vienlaikus notiek divas vēlēšanas. Ļoti svarīgi būs skaidrot, lai vēlētāji nesajauc aploksnes un zīmes, jo pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu zīmes atšķirsies. Tātad, ja cilvēks pašvaldību vēlēšanu aploksnē būs ievietojis Eiroparlamenta vēlēšanu zīmi, balsojums nebūs derīgs. 

Taču es gribu uzsvērt, ka CVK neveido kampaņas par to, ka vēlēšanās ir jāpiedalās, jo tas ir politisko partiju ziņā. Mūsu sniegtā informācija ir tiem, kas jau izlēmuši doties uz vēlēšanām, – mēs skaidrojam, kas un kā jādara. Ja cilvēks būs izlēmis vēlēšanās nepiedalīties, viņš, visticamāk, mūsu kampaņu pat nepamanīs. 

Kā jums šķiet, cik pamanāmas būs politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņas?

Pašvaldību vēlēšanu kampaņas, ja mēs skatāmies tādā valsts aspektā, vienmēr ir klusākas – centrālajos medijos mazāk redzamas. Taču šajā gadījumā, kad vienlaikus var notikt pat trīs vēlēšanas, situācija varētu būt citāda. 

Vai vienas vēlēšanas varētu ietekmēt otras – teiksim, vēlētājs abās vēlēšanās izvēlas nobalsot par vienu politisku spēku, lieki neanalizējot.

Uz šo jautājumu arī man interesē atbilde. Un te droši vien derētu sociologu vai politologu vērtējums. Taču būs interesanti paskatīties, vai izvēle kaut kādā ziņā būs sadalāma – piemēram, vai darbosies kompensācijas mehānisms, kad cilvēks, nevarot izšķirties starp diviem politiskiem spēkiem, vienā gadījumā nobalsos par vienu, bet otrā – par otru. Vai, gluži pretēji, izdarījis izvēli vienā gadījumā, to pašu piemēros otrā. Varbūt, ka rezultātā nemaz šādas likumsakarības nebūs iespējams izsecināt.

Taču tajā pašā laikā pašvaldību vēlēšanas bieži vien iezīmējas ar to, ka cilvēki balso par personālijām – konkrētiem atpazīstamiem cilvēkiem, nevis politisko spēku.

Patiesībā jau personālijas strādā visur pasaulē.

Un tad jājautā, cik liela loma ir partiju veidotajām priekšvēlēšanu programmām? Kā liecina jūsu pieredze – cik aktīvi iedzīvotāji ar tām vispār iepazīstas?

Ir kategorija cilvēku, kas patiesi tās studē, nāk uz iecirkņiem, ņem līdzi uz mājām, bet ir arī tādi, kas varbūt tām vispār nepievērš uzmanību. Katrs jau izvēli izdara pēc saviem kritērijiem. Bet vai nav dīvaini, ja cilvēks izvēli balstījis tikai uz to, ka konkrētais politiķis labi izskatās vai izrunājas, un pēc vēlēšanām gaida, ka viņš ceļus labos? Un tad rodas neapmierinātība, bet kāds tai ir pamats? Jūs taču nebalsojāt par to, kas ceļus labos, bet par to, kas labi izrunājās! Tas pats ir gadījumos, kad kāds politisks spēks pirms vēlēšanām tik vien spējis, kā savus pretiniekus noķengāt. Kur ir garantija, ka tas nebūs arī viņa vienīgais darbs nākamos četrus gadus?! Tieši tāpēc šai izvēlei jābūt ļoti izsvērtai.   

Un jūs pats?

Tas varbūt nav īsti korekts jautājums, jo es jau redzu visas šīs priekšvēlēšanu programmas. Taču tajā pašā laikā es regulāri sekoju līdzi politiskajai dzīvei valstī, savā pašvaldībā un vērtēju pieņemtos lēmumus, paveiktos un nepaveiktos darbus, analizēju tos. Man veidojas savs viedoklis, kas uzkrājas un ļauj man izdarīt izvēli. Šobrīd sabiedrībā virsroku ņēmusi bļaustīšanās un lamāšanās. Taču, kamēr cilvēks bļauj, viņš neko nedzird... Tāpēc būtu jāsāk ar to, ka cilvēks vispirms sadzird pats sevi un pēc tam arī to, ko saka citi. 

Es savulaik dzirdēju labu piemēru par Dāniju. Atceraties, Ļeņinam bija sapnis par vispasaules revolūciju, un tā viņš apbraukāja dažādas valstis, sludinot savu ideju. Viņš pabija arī Dānijā, bet tad, kad Ļeņins devās prom no šīs valsts, viņš teicis: «Jūs būsiet pēdējie, pie kuriem notiks revolūcija. Jo jūs tad, kad rodas problēmas, sēžaties pie galda un runājat. Jūs nekaujaties..., bet runājat tik ilgi, kamēr rodat risinājumu.»

Ja Latvijā neradīsies diskusiju kultūra, tad nevar cerēt, ka tie, kas mūs pārstāvēs, to piepratīs – viņi taču arī ir tikai cilvēki no mūsu vidus: kāda sabiedrība, tādi tās pārstāvji.

Šīs pašvaldību vēlēšanas iezīmēsies arī ar to, ka ir noteikta piecu procentu barjera iekļūšanai domēs. Tātad partijas, kas nespēs savākt šādu vēlētāju atbalstu, paliks aiz svītras. Vai tas savā ziņā neliek domāt arī vēlētājiem – atdodot savu balsi par kādu mazpazīstamu partiju, ir diezgan prognozējami, ka šis spēks tā arī paliks nepārstāvēts pašvaldībā, un patiesībā sanāks, ka cilvēks savu balsi ir izmetis vējā? Piemēram, pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Jelgavas domē pat bez šīs piecu procentu barjeras jau neiekļuva sešas politiskās partijas, organizācijas.

Es negribētu teikt, ka balss būs izmesta vējā – cilvēks būs paudis savu gribu, un tas arī viss. Tā ir katra konkrētā nostāja, un cilvēkam ir tiesības balsot, par ko vien viņš vēlas.

Vai var būt tā, ka pašas partijas, jau prognozējot savu zemo vēlētāju atbalstu, rīkosies un iespējams, ka vēl līdz vēlēšanām mēs redzēsim kādu politisko spēku apvienošanos, kopā cerot savākt lielāku atbalstu?

Par to gan ir jādomā politiskajām partijām.

Kā jūs skatāties uz tā sauktajām trešajām personām, kurām, lai gan šoreiz ar zināmiem ierobežojumiem, tomēr ir dotas tiesības iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņās? Tā sauktās pozitīvisma kampaņas.

Šīs kampaņas ne pozitīvi ietekmēja pēdējās vēlēšanas. Tāpēc, manuprāt, būtiskākais šajos gadījumos ir uzreiz konkrētā brīdī fiksēt neatļautu rīcību un to apturēt. Nav pieļaujams, ja tas tiek darīts tikai pēc vēlēšanām, kad sākas izanalizēšana, saukšana pie atbildības... Jo tad jau vairs nav iespējams nedz izanalizēt, nedz konstatēt, kādu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem tās ir sniegušas. Tāpēc es uzskatu, ka jebkura šāda rīcība, kuras rezultātā var izteikt šaubas, vērtējama kā negatīva. Priekšvēlēšanu norisei jābūt saprotamai, skaidrai, nedrīkst pieļaut, ka kaut vienā aspektā rodas šaubas.

Un visbeidzot – administratīvi teritoriālā reforma, kas izdarīs būtiskas izmaiņas šajās pašvaldību vēlēšanās, jo vajadzēs balsot par jaunizveidoto novadu domēm, nevis līdzšinējo pagastu. Interesanti, ka daudzviet jaunajās novadu domēs paredzēts ievēlēt krietni lielāku deputātu skaitu nekā Latvijas lielajās pilsētās. Nu, piemēram, Jelgavā tagad būs tikpat deputātu, cik Ozolnieku novadā, bet Jelgavas novadā to būs vēl vairāk. Tas ir kāds pārejas periods vai varbūt patiesi vienā mazākā novadā nepieciešams vairāk gudro galvu nekā lielajās pilsētās?

Tas ir jautājums! Te svarīgi, kāds ir mērķis. Ja mērķis ir radīt visu šo iepriekšējo teritoriju pārstāvniecību jaunajā novada domē, tad tas ir saprotams, taču, no otras puses, šāda sadrumstalotība noteikti var neveicināt lēmumu pieņemšanu. Varētu teikt, ka šobrīd tas ir kompromiss starp divām galējībām. Pastrādājam un redzam – iespējams, ka šo skaitu nāksies pakoriģēt. Visticamāk, uz leju. 

Pievienot komentāru