1234...15
-
Marijas kundzes dzīvē laicīgais un garīgais iet roku rokā (1)
31. marts, 2013
«Tuvākā baznīca mums bija deviņu kilometru attālumā, un katru svētdienu – visbiežāk basām kājām – mērojām šo ceļu, lai piedalītos dievkalpojumā. Tā bija svēta diena, ko es pat kā mazs bērns gaidīju visu nedēļu. Var jau būt, ka Latgalē tās ticības lietas bija stingrāk ieaudzinātas ģimenē, bet es labi atceros – cik nu man kā bērnam tā saprašana bija –, ka jau tolaik gribēju līdzināties Dievmātei. Tas man bija tāds svēts paraugs, uz ko tiekties. Gribējās cilvēkiem labu darīt,» šodien atzīst Romas katoļu katedrāles Svētdienas skolas vadītāja Marija Ruščaka.
-
Valainis: «Saeimā visi zina, ka esmu no Jelgavas!» (0)
2. februāris, 2013
Mūsu pilsēta parlamentā nekad nav bijusi plaši pārstāvēta. Arī 11. Saeimā šobrīd ir tikai divi jelgavnieki – Inga Vanaga un Viktors Valainis, kuri tika ievēlēti no Reformu partijas saraksta. V.Valainis gan ar domubiedriem drīz vien pameta reformistus un šobrīd pārstāv «Brīvos demokrātus» jeb tā saukto Olšteina sešinieku.
-
Trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi iekļuvuši starp 500 lielākajiem Latvijā (0)
26. janvāris, 2013
Laikraksts «Dienas Bizness», izmantojot informāciju par 2011. gadu, apkopojis ikgadējo lielāko uzņēmumu topu – tajā starp 500 lielākajiem Latvijā iekļuvuši arī trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi. Augstākajās pozīcijās nostiprinājušies ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi – graudu vairumtirgotāji. Visticamāk, atrašanos topā ietekmē šo produktu cenas pasaules tirgū, un arī eksperti uzsver: tas, ka lielāko apgrozījumu sasniedz tieši vairumtirgotāji, ir tikai likumsakarīgi. Divi no trīspadsmit uzņēmumiem topā ir jaunpienācēji – «Ceļu būvniecības kompānija «Igate»» un «Evopipes». Jāpiebilst, ka Jelgavā ir arī vairāki uzņēmumi, kuri lielajā topā nav iekļauti, bet ir vieni no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē valstī.
Savu atrašanos topā komentē paši uzņēmēji, kā arī izvērtē aizvadītos gadus un ieskicē tuvāko nākotni.
-
«Komponistus māca, gleznotājus māca, rakstniekus nemāca» (1)
19. janvāris, 2013
«Visai klasei liku komatus. Tas notika tā – Raudupīte lasa diktātu; noskaita teikumu vienreiz, tad otrreiz, lai pielec visiem. Otrā lasījumā es pie katra komata uzsitu ar pildspalvu pa solu. Un visa klase uz sitienu ielika komatu. Pēc tam Raudupīte lasīja vēlreiz visu diktātu, un es vēlreiz «noklabināju» komatus,» tā savā pirmajā romānā «Jelgava 94», kas pie lasītājiem nonāks februārī, raksta jelgavnieks Jānis Joņevs.
-
Rivža: «Pilnībā pārejot uz maksas studijām, mēs zaudētu konkurences cīņā ar tām valstīm, kur studijas ir bez maksas» (0)
12. janvāris, 2013
Pagājušajā nedēļā valdībai tika prezentēts informatīvais ziņojums par plānotajām reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā. Lai gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādījis, ka tas ir tikai sākums darbam pie reformu plāna, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir apņēmības pilns realizēt pieteiktās reformas, kurām šobrīd nav viennozīmīga atbalsta ne valdībā, ne Saeimā, bet virkne augstskolu nav atkāpušās no izglītības ministra demisijas pieprasījuma. Pieteikto reformu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību, kam piekrīt visi procesā iesaistītie, tomēr viedoklis par to, kā virzīties uz šo mērķi, atšķiras. Par situāciju augstākās izglītības jomā – saruna ar bijušo izglītības un zinātnes ministri LLU profesori Baibu Rivžu.
-
Jelgavā ir notikušas nopietnas pārmaiņas, kas maina mūsu ikdienu (1)
27. decembris, 2012
Lai gan valdība bieži uzsver, ka Latvijā šobrīd ir visstraujāk augošā ekonomika un starptautisko aizdevēju kredītu valstij izdevies atdot pirms termiņa, no pašvaldību viedokļa, 2013. gada budžetā vērā ņemami papildu ieņēmumi netiek prognozēti. Taču, tālredzīgi plānojot izdevumus, nevienai jomai pilsētā līdzekļi nebūs jāsamazina, sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
-
Latvieša galvenā gudrība – nepazaudēt sevi mobilajā pasaulē (0)
17. novembris, 2012
«Vai jums ir ienācis prātā paskatīties uz to bildi, kurā iemūžināta Latvijas valsts dibināšanas sapulce 1918. gadā? Es vēl nesen to apskatīju un aizdomājos – interesanti, bet lielākā daļa no tur redzamajiem kungiem savu karjeru pirms tam bija veidojuši ārpus mūsu Latvijas robežām. Viņi bija uzkrājuši savu pieredzi citās pasaules valstīs, atgriezās un karu vētru laikā nodibināja Latvijas valsti. Tie bija cilvēki ar plašu pasaules redzējumu – varbūt tieši tāpēc viņiem izdevās! Tādēļ es nesaskatu nekā traģiska tajā, ka cilvēks arī šodien tiecas iepazīt pasauli, paplašināt savu redzējumu, zināšanas, izprast citu tautu kultūru, vienlaikus nepazaudējot un cienot savu identitāti,» uzskata mācītājs Tālis Rēdmanis, kurš pēc darba Jelgavas Sv. Annas baznīcā nu jau trīs gadus kalpo Vācijā, Berlīnes latviešu draudzē, paralēli šogad uzņemoties arī Hamburgas latviešu draudzes aprūpi.
-
Skujāns: «Nepieļausim LLU pievienošanu citai augstskolai» (0)
10. novembris, 2012
Līdz ar potenciālo studentu skaita samazināšanos un jaunajām prasībām, ko izvirza darba devēji, arvien aktuālāks kļūst jautājums par studiju programmu kvalitāti, lai vismaz lielākā daļa absolventu atrastu darbu savā specialitātē. Šobrīd augstākās izglītības sistēmā tiek iezīmēti vairāki reformu scenāriji. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iestājas par radikāliem risinājumiem, piedāvājot slēgt lielāko daļu no tām programmām, kas nav guvušas augstāko novērtējumu, kā arī būtiski pārskatīt augstākās izglītības iestāžu skaitu. Savukārt augstskolu vadība iestājas par sabalansētākām pārmaiņām. Par to, kas varētu mainīties LLU, saruna ar rektoru Juri Skujānu.
-
Jelgavnieks par Eiropas naudu gatavs mācīties tikai siltajās dienvidu zemēs (0)
4. novembris, 2012
«Dažādas ES mūžizglītības programmas šobrīd piedāvā finansējumu izglītības papildināšanai citās Eiropas valstīs, piemēram, Leonardo da Vinči programma ļauj speciālistiem stažēties kādā ārzemju uzņēmumā, apgūstot jaunas iemaņas pat pusgada garumā. Šogad vien šīs programmas finansējums Latvijai ir 1 200 000 eiro, bet diemžēl jāatzīst, ka Jelgavas uzņēmēji tā īsti interesi par šo programmu neizrāda,» atzīst Valsts izglītības attīstības aģentūras ES Mūžizglītības programmas departamenta Leonardo da Vinči un «Grundtvig» nodaļas vadītāja jelgavniece Baiba Kārkliņa.
-
«Atceros visus savus pirmos pacientus – no viņiem neviens vairs nav dzīvs...» (0)
27. oktobris, 2012
«Varbūt skan traki, bet tā ir patiesība: lielākajai daļai pacientu, kuriem sniedzam neatliekamu palīdzību, mēs, attīrot viņu organismu, vienkārši atgriežam iespēju turpināt dzert vai lietot narkotikas... Atkarīgie un arī viņu ģimenes locekļi visbiežāk nesaprot atšķirību starp neatliekamu palīdzību jeb tā saukto atkačāšanu, kas ilgst 8 – 10 dienas, un reālu plānveida atkarības ārstēšanu,» uzskata slimnīcas «Ģintermuiža» Neatliekamās un plānveida narkoloģiskās palīdzības nodaļas vadītājs Genadijs Vihņēvičs.
