1234...28
-
Darbs vasarā maina izpratni par naudas vērtību (0)8. jūlijs, 2012
Pašvaldības iniciatīvu un finansiālu atbalstu skolēnu nodarbinātības pasākumiem brīvlaikā novērtē kā paši skolēni, tā darba devēji. Ja 13 – 15 gadus veciem jauniešiem tā ir iespēja pašiem nopelnīt naudu un iegūt darba pieredzi, tad darba devējiem – paveikt kaut ko vairāk, nekā ikdienā lielās noslodzes dēļ pagūst izdarīt pašu darbinieki.
-
Slimnīcai – sava Ambulatorā nodaļa un dienas stacionārs (0)
10. jūnijs, 2012
Pēdējos gados veselības aprūpe visā Latvijā ir tendēta uz ambulatoro ārstēšanu un medicīnisko palīdzību dienas stacionāros. Lai uzlabotu piedāvāto ambulatoro pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību, Jelgavas pilsētas slimnīca ar ES atbalstu īstenojusi ap divu miljonu latu vērtu projektu, renovējot savulaik nepabeigto slimnīcas piebūvi. Moderna un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota Ambulatorā nodaļa un dienas stacionārs – tās ir priekšrocības, kuras jau pašlaik var novērtēt iedzīvotāji.
-
Pirmais mērķis sasniegts: bērni uz eksakto zinātņu nodarbībām nāk ar prieku (0)
27. maijs, 2012
«Šobrīd par dižiem panākumiem runāt vēl nevaram, jo pagājis pārāk īss laiks, taču jau tas vien, ka skolēni savās brīvdienās – sestdienās – nāca uz matemātikas, ķīmijas, fizikas un bioloģijas nodarbībām ar prieku un mēs spējām noturēt viņu uzmanību, ir sasniegums. Es ticu, ka Junioru universitātes skolēni perspektīvā spēs ieinteresēt arī pārējos klasesbiedrus dziļāk apgūt eksaktos priekšmetus un universitāte palīdzēs viņiem izvēlēties savu ceļu nākotnē. Šis ir pirmais solis, lai mēs rosinātu jauniešus nākotni saistīt ar šīm zinātnēm,» atzīst Junioru universitātes vadītāja matemātikas doktore Ilze France.
-
Jelgavnieki twitter(i) vēl tikai apgūst (0)
20. maijs, 2012
Kādreiz bieži bija dzirdams teiciens: «Ja tevis nav draugos, tad tevis nav vispār!», bet nu to var pārfrāzēt, portāla draugiem.lv vietā minot tviteri, jo šķiet, ka tur var atrast visu par visu. Tieši tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko šī sociālā tīkla lietotāji uzsver. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kādu motīvu vadīti jelgavnieki izmanto šo sociālo tīklu.
-
LLU apguvusi tikai 1,25 no 12,69 miljoniem latu (0)
12. maijs, 2012
LLU turpina realizēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus 12,69 miljonu latu vērtībā mācību infrastruktūras modernizēšanai. Universitātes direktors Andrejs Garančs lēš, ka šobrīd ir apgūti 1,25 miljoni latu. Telpu rekonstrukcija vairākās fakultātēs jau pabeigta, un tajās veiksmīgi norit mācību process, bet lielākie darbi – jaunu ēku būvniecība – tiek palēnām sākti, lai līdz 2014. gada beigām viss būtu gatavs.
-
Ja klausies mūziku «ārpus ģimenes loka», uzrādi licenci! (0)
9. aprīlis, 2012
Jelgavā ir vairāk nekā 600 sabiedrisku objektu – veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu, ārstu prakšu, viesnīcu –, kuriem, lai atskaņotu mūziku, nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Saskaņā ar autortiesību aizstāvju organizāciju datiem šobrīd tāda ir labi ja pusei, bet sodīti par to, ka nelikumīgi klausās mūziku, Jelgavā pērn ir vien trīs.
-
Romu viedoklis par izglītību mainās (0)
24. marts, 2012
Vairākos pētījumos secināts, ka lielākā daļa romu dzīvo sociāli sliktos apstākļos, un kā viens no iemesliem tam tiek minēts salīdzinoši zemais izglītības līmenis. Romi uzskata – nav jēgas mācīties, ja nevar dabūt darbu, taču darbu nevar dabūt, jo nav izglītības, līdz ar to sociālie apstākļi ir slikti un arī bērnu izglītošana nav prioritāra. Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē uz 1. martu reģistrēti 106 romi bezdarbnieki, vairāk nekā 80 no viņiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību. No 50 Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā nonākušajām čigānu ģimenēm 17 ir analfabēti. Lai risinātu šo situāciju, pēdējos gados Jelgavā romu izglītošanai pievērsta pastiprināta uzmanība. Lai romu bērniem būtu vieglāk mācībās, 2006. gadā bērnudārzā «Pasaciņa» darbu sāka audzinātāja palīgs čigāns, nu arī «Sprīdītī» tāds ir, bet pērn septembrī Jelgavas 4. pamatskolā atklāta multikulturālā klase, kurā romu bērniem palīdz skolotāja palīgs čigāns, izveidots arī atbalsta centrs vecākiem. Speciālisti atzīst, ka tas devis rezultātu un romu tautības vecāki lēnām maina domas par izglītības nozīmi šodien. Daļa pat izteikuši vēlmi paši mācīties, jo ir vecāki, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt, un tas viņiem liedz palīdzēt saviem bērniem. Šobrīd Jelgavā tiek veidots centrs, kurā pieaugušie romi varēs apgūt dažādas pamatprasmes.
-
Jelgavā oficiāli reģistrēti 1043 suņi; cik ir patiesībā – var tikai minēt (0)
26. februāris, 2012
Uz jautājumu, cik pilsētā ir suņu, precīzi atbildēt nevar neviens, jo, kaut īpašnieka pienākums ir dzīvnieku reģistrēt, to dara ne visi, kuri uzskatāmi par suņu saimniekiem. Regulāras iedzīvotāju sūdzības par klaiņojošiem dzīvniekiem, pamesti suņi, dažbrīd pārpildīta dzīvnieku patversme ir tikai daži signāli, kas apliecina: diemžēl ne visi suņu īpašnieki apzinās atbildību, kādu uzlicis savulaik pieņemtais lēmums uzņemties rūpes par dzīvnieku. No 2002. līdz 2011. gadam Jelgavā oficiāli reģistrēti tikai 1043 suņi.
-
Kam un par ko jāmaksā NĪN; kādi atvieglojumi tiek paredzēti? (0)
5. februāris, 2012
Jelgavas pašvaldībā pieņemti saistošie noteikumi, saskaņā ar kuriem 2012. gadā tiks aprēķināts nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs par pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem īpašumiem. NĪN aprēķina pašvaldības, par pamatu ņemot zemes, ēku un būvju kadastrālo vērtību, nekustamā īpašuma nodokļa likumā noteiktās nodokļa likmes un konkrētās pašvaldības pieņemtos saistošos noteikumus par NĪN atvieglojumiem. «Kadastra vērtību nosaka Valsts zemes dienests (VZD), un tā tiek aktualizēta katru gadu. Līdz ar to arī nodokļa apmērs var mainīties – gan pieaugt, gan samazināties – atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības,» skaidro pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietnieks Ingars Bušs.
-
Pašadīts džemperis vairs nav prasts (0)
14. janvāris, 2012
Pēdējā laikā nereti nākas dzirdēt, ka ekonomikas veicinātājspēks, it īpaši laukos, ir mājražotājs, jo vienkāršākajā gadījumā nodarbinās vismaz sevi, bet labākajā – arī citus. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā sākotnēji šķiet, – lai varētu savu izstrādājumu pārdot, nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt Latvijas likumdošanā praktiski nav nekādu normu, kas regulētu šo arvien biežāk piesaukto jomu.
